Kurzemes Vārds

20:39 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mana dienasgrāmata

Dzīve kā vāveres ritenī
Anna Viņķele, Grobiņas pagasta lauku attīstības speciāliste

Sestdien, 9. februārī
Uzkopjot māju, centos atbrīvot galvu no atziņām, ko saklausīju, piedaloties Zemkopības ministrijas rīkotajā konferencē "Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kam un kā to tērējam". Daudz kas no dzirdētā noderēs strādājot. Taču nav domāts brīvdienām. Atpūtas brīžos cilvēkam ir jābūt brīvam no darba un politikas. Citādi var notikt, ka spriedzi neizturam un, kā mēdz sacīt, pārdeg korķi. Dienas otro pusi veltīju mazmeitiņai, kurai apritējis pirmais gadiņš, un mazdēliņam, kurš jau četrus ar pusi gadus vēro šo pasauli. Palīdzēju viņam zīmēt robotiņus un kopīgi ripinājām krāsainas bumbiņas. Kas gan var būt vēl jaukāks par šādu izklaidēšanos!

Svētdien, 10. februārī
Apciemoju draudzeni Smaidu Rubezi viņas mājās Bernātos. Kamēr mans mazdēliņš Valdis rotaļājās ar saimnieces bērniem, izmantojām laiku pārrunās, kā labāk sarīkot mana dēla Jāņa radošās darbības atceres izstādi. Šogad viņam būtu apritējuši četrdesmit gadu. Ar mākslinieku Uldi Rubezi konsultējos, kā Jāņa gleznas labāk ierāmēt. Viņš apsolīja atbraukt ciemos un palīdzēt to izdarīt, jo ar runāšanu vien nekas labs nesanākšot. Ierāmēsim tos darbus, kas atrodas pie manis, jo daudz gleznu esmu uzticējusi muzejiem Rīgā un Ventspilī.

Pirmdien, 11. februārī
Atnākusi darbā, ieskatījos kalendārā. Nebiju kļūdījusies nojausmās: šī man būs saspringta darba nedēļa. Lai visu paveiktu, nāksies joņot kā vāverei ritenī. Pie šāda ritma esmu jau pieradusi. Sāku ar steidzamāko, uzrakstīju pārskatu Zivsaimniecības pārvaldei par Liepājas ezera zvejai atvēlēto zivju murdu nomas rezultātiem. Pēc tam ķēros pie nacionālo subsīdiju pielikuma savairošanas. Zemnieki interesējas par katru iespēju saņemt atbalsta naudu. Daži no viņiem iemanījušies patstāvīgi sameklēt informāciju. Valdis Ķēde, ienācis kabinetā, tā arī pateica: "Par mani nerūpējies. Tikšu galā!"

Otrdien, 12. februārī
Nevaļas pilnajā ikdienā atgadās arī kāds sirdi priecējošs notikums. Tos jāprot tikai saskatīt. Tā "Cērpiņu" saimnieks Nikolajs Pušņickis, ienācis pagastnamā, solīja šopavasar visus stādīt gribētājus nodrošināt ar stādāmajiem kartupeļiem jeb, kā pats nosauca, sēklas izmēra kartupeļiem. Tā pati no sevis atšķetinājās problēma, kur mūspuses zemniekiem ņemt sēklu.

Trešdien, 13. februārī
Līdzīgā kārtā atrisinājās arī kokaudzētavas "Īve" zemes lietas, jo akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" piekrita apmainīt to pret īpašniekam Dainim Ozoliņam piederošo meža nogabalu. Tagad kokaudzētājam pavērsies iespējas iesaistīties projektos un strādāšana kļūs vieglāka. Manas iedvesmas avots ir pagasta cilvēki. Viņu prieki ir mani prieki. Strādāšu tikmēr, kamēr būšu ļaudīm vajadzīga.

Ceturtdien, 14. februārī
Turpināju vākt zemnieku parakstus, lai panāktu Ministru kabineta pieņemto grozījumu atcelšanu mēslojuma izvešanas noteikumos. Cilvēki ir vienisprātis, ka noteikumi pieņemti nepārdomāti un ir jāmaina. Viņi cer, ka izdosies atjaunot agrāko kārtību, jo nevar taču lauksaimnieciskās darbības iesprostot ierēdņu izdomātu datumu rāmjos. Noteikumiem ir jābūt saistītiem ar reālajiem laika apstākļiem. Pērnajā rudenī un šoziem tie ir tādi, ka zemnieks var būt laimīgs, ja atrod kādu brīdi, kad var uzbraukt uz lauka, nebaidoties nenostigt.

Piektdien, 15. februārī
Piezvanīja Meliorācijas biedrības vadītājs Pēteris Guslēns. Viņš uzzinājis par lauksaimnieka Jura Janeka nodomiem iemūžināt akmenī meliorācijas laiku sasniegumus un apņēmies izpētīt visus ar šo kampaņu saistītos pieminekļus. No manis vēlas, lai aizbraucu uz Bārtu un apskatos, kā saglabājies piemiņas akmens, ko uzstādīja sakarā ar simttūkstošo nomeliorēto hektāru. Labprāt izpalīdzēšu cilvēkam.