Kurzemes Vārds

21:04 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Izaicinājums. Kādēļ ne?
Daiga Lutere

Karjera
Mārtiņš Jākobsons,
Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs
Pirms tam – ceļu būvinženieris Komunālās pārvaldes Tehniskajā daļā.
Mācījies Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolā, Rīgas Celtniecības koledžā, Tehniskās universitātes Transportbūvju institūta Ģeodēzijas un kartogrāfijas katedrā.
Vecums – 25 gadi.

Mārtiņam Jākobsonam Rīgas Tehniskās universitātes Ģeodēzijas un transportbūvju institūtā mācīties vēl bija palicis nepilns gads, kad viņš saņēma uzaicinājumu no Liepājas – pēc studijām atgriezties dzimtajā pilsētā un likt lietā iegūtās zināšanas, strādājot Komunālajā pārvaldē. Nebūtu pareizi teikt, ka lēmums par atgriešanos pieņemts ātri. Rīgā jau bija darbs, bija draugu loks. Liepāja – tas bija jauns izaicinājums. Mārtiņš apsvēris visus par un pret, bet tagad zina, ka izdarījis pareizo izvēli atgriežoties. Viņa amats un pienākumi ir gana svarīgi un nopietni. Rīgā strādājot, šāds kāpiens pa karjeras kāpnēm noteikti nebūtu bijis tik ātrs.

Studijas un darbs

Kad 2006.gada septembrī Mārtiņš sāka strādāt Komunālās pārvaldes Tehniskajā daļā par ceļu būvinženieri, viņa pienākumos ietilpa dažādu ar projektēšanu saistītu dokumentu sagatavošana un piedalīšanās citos projektu izstrādes procesos, vārdu sakot viss, kas nepieciešams, lai būvnieki varētu ķerties pie ielas remonta. Sākums, nenoliedzami, bijis grūts, jo, kā tu, jauns cilvēks, jaunā vietā nokļuvis, vispār vari zināt, ar ko sākt. Kam ko prasīt? Kam zvanīt? Kā darbu organizēt? Tā ir visu Komunālajā pārvaldē strādājošo speciālistu darba īpatnība, ka jāsadarbojas kā ar pašvaldību un dažādām kompānijām, pasūtītājiem un izpildītājiem, tā ar dažādu jomu un specialitāšu pārstāvjiem. Prasme komunicēt, ja vajadzīgs, arī iet uz kompromisiem un vienlaikus mācēt pastāvēt uz savu, ir ļoti svarīga, ikdienā nepieciešama prasme.

Mārtiņa darba ceļa sākumu Komunālajā pārvaldē vieglāku darīja tas, ka viņš bija sācis strādāt, vēl mācoties Rīgā, paralēli studijām. Strādājis četrās dažādās firmās, gūstot lielās dzīves rūdījumu. "Sākot studēt, nolēmu, ka meklēšu darbu. Gribēju pats ko nopelnīt, jo lielā pilsētā ar stipendiju vien izdzīvot nav viegli. Jā, gribēju justies kā cilvēks un atļauties aiziet uz kafejnīcu vai kādu klubu," atceras Mārtiņš. "Strādāt un vienlaikus studēt nav viegli, taču tas norūdīja, iemācīja rēķināties ar laiku, lika saprast – lai ko iegūtu, lai būtu rezultāts, pašam vien pūles ir jāpieliek. Strādāšana iemācīja, cik būtiski iekļauties kolektīvā, un ka ir tāda persona kā priekšnieks, kas jāklausa."

Taču studiju laikā nopelnītā nauda likusi padomāt, ka... varbūt vispār vairs nemācīties, jo var jau savus spēkus veltīt tikai tam, lai strādātu un saņemtu naudu. Mārtiņš stāsta: "Tagad man prieks, ka tomēr beidzu studijas. Ir gandarījums par paveikto. Pēdējais pusgads bija ļoti grūts un prasīja lielu saņemšanos, bet koncentrējos uz rezultātu, un saņēmu diplomu."

Vēl mācoties vidusskolā, viņš sākotnēji vairāk plānojis apgūt kādu humanitāru specialitāti, bet galu galā nolēmis pievērsties celtniecībai. Viens Rīgas Celtniecības koledžā pavadītais gads mācību ziņā šķitis viegls, un labās atzīmes nākušas bez gandarījuma. Tad, kad iestājies Tehniskajā universitātē, izbaudījis, ko nozīmē pa nopietnam studēt gan augstāko matemātiku, gan fiziku, ķīmiju, būvmehāniku.

...un priekšnieka vieta

Kad pērnā gada jūnijā Komunālās pārvaldes ceļu nozares priekšnieka amatu nolēma atstāt Ēriks Niedols, šo vietu piedāvāja Mārtiņam. Acīmredzot tādēļ, ka viņš visai īsā laikā darbā bija pratis sevi apliecināt un ieguvis uzticību. "Šis piedāvājums man, atzīšos, bija kā viegls šoks. Taču izšķirties lielā mērā palīdzēja tas, ka man paveicies ar Komunālās pārvaldes kolēģiem. Viņi mani – jaunu, nepieredzējušu – pieņēma un neliedza padomu, kad tas bija nepieciešams," saka Mārtiņš. "Ļoti labi, ka ceļu nozarē palika strādāt Ēriks Niedols, labi, ka bija pieredzējušie kolēģi, ceļu būves tehniķi Kaspars Ķinēns un Ilmārs Dubults. Ja viņu tur nebūtu, diezin kā es ar visu tiktu galā." Ļoti svarīga noteikti bija arī priekšniecības uzticēšanās un atbalsts sarežģītos brīžos.

Stāšanās ceļu nozares vadītāja amatā sakrita ar laiku, kad Liepājā sākās ielu remonta sezona. Mārtiņa ugunskristības bija Brīvības ielas posma remonts un Jaunās ostmalas rekonstrukcija. "Ja toreiz, kad amatu man piedāvāja, es būtu zinājis, cik daudz šis darbs prasa, pieļauju, ka izšķirties būtu bijis daudz grūtāk. Taču tobrīd sapratu, ka gribu pieņemt šo izaicinājumu. Tas bija spēcīgāks par praktiskajiem apsvērumiem," secina jaunais speciālists. Ceļu nozares pārziņā ir to darbu organizēšana, pārraudzīšana, kas saistīta ar ielu atjaunošanu un būvniecību, kā arī ceļa zīmju, horizontālo marķējumu, lietusūdens kanalizācijas sistēmu, luksoforu, asfaltbetona, bruģa un grants seguma ielu uzturēšanu u.c.

No atbildības nebaidoties

Kas tagad dzīvē mainījies? Tā esot uzticētā atbildība, jo ir jāprot pieņemt dažādi lēmumi. Arī tādās situācijās, kad vairāki viedokļi dalās. "Mans darbs kaulus nelauž, sak, akmeņi nav jācilā, bet nereti pēc intensīvas darba dienas tā tomēr jūties. Kā vagonus izkrāvis," salīdzina sarunas biedrs. "Ceļu nozarē strādājošie nepārtraukti ir procesā. Ziemā darbs vairāk saistīts ar nākamās sezonas plānošanu, organizēšanu, vasarā jau pašu remontdarbu pārraudzība un organizēšana pilsētas ielās. Visu laiku kontakts ar iedzīvotājiem, jo Komunālā pārvalde ir tā, kurā nonāk dažādas ar ielu remontu, rekonstrukciju u.c. jautājumiem saistītas vēstules, uz kurām jāatbild. Mārtiņš: "Tas ir skaidrs, ka, ceļu nozari vadot, par pozitīvo varoni nekļūsi. Katram ir kaut kas par ielām vai to remontu sakāms. Katrs grib, lai iela vai ietve pie viņa mājas būtu ideālā kārtībā, lai luksofori vai ceļa zīmes stāvētu tā, kā, viņaprāt, labāk. Bet tik viegli kā pašu par sevi saprotamu ir pieņemt jau ielās izdarīto vai – to kritizēt. Tad, kad darāmā ļoti daudz vai uzradusies kāda ātru risinājumu gaidoša problēma, es sev saku: mierīgi un visu pēc kārtas! Tikšu galā!"

Vai ceļu nozares vadītājs sevi sauktu par karjeras cilvēku? Sarunas biedrs saka, ka, viņaprāt, karjerists ir cilvēks, kurš apzināti tiecas uz kādu noskatītu augstu amatu. Un mērķi īsteno, ne ar ko nerēķinoties. Bet viņam svarīgākais savā amatā savu darbu izdarīt maksimāli labi. Tad esot gandarījums.

Brīvdienās Mārtiņš dodas uz savām lauku mājām, atpūšas mežā vai aizbrauc uz Rīgu, uz kādu citu pilsētu. Kādēļ? Tādēļ, lai neredzētu Liepājas ielas. Jo savā dzimtajā pilsētā domas par ielām, to remontu vai citām ceļu nozares pārziņā esošām jomām nedodot miera. Neesot vēl iemācījies nenest darbu uz mājām. Ja sanāk laika, abi ar brāli aizbrauc līdz Ventai pamakšķerēt. Tā ir laba atslodze. Līdz šim gan ar lieliem lomiem Mārtiņš lepoties nevar, bet makšķerēšana esot gluži pretēja ikdienai ceļu nozarē – tur svarīgāks ir pats process, ne tik daudz rezultāts. Tagad jau gandrīz 20 gadu Mārtiņš nav izlaidis arī nevienu ralliju, kas notiek Kurzemes pusē, kā līdzjutējs mērojot daudzus kilometrus laba skatupunkta meklējumos. Ar šo aizraušanos viņš saslima tēva ietekmē, kurš savulaik bijis viens no tiem žurnālistiem, kas sāka rakstīt par šo aizraujošo sporta veidu mūsu pusē.