Kurzemes Vārds

20:51 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Cirvi pēc kaujas nevicina
Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs

Tagad, kad Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir savākusi vienpadsmit tūkstošus parakstu par iespējām rīkot referendumu par vēlētāju tiesībām atlaist Saeimu, arī Valsts prezidents Valdis Zatlers cenšas uzsākt diskusiju par arodbiedrību virzītajiem Satversmes grozījumiem. Viņš paudis viedokli, ka Satversmē būtu nepieciešams mehānisms, kas dotu vēlētājiem iespēju rosināt Saeimas atlaišanu, tikai šim mehānismam ir jābūt labi un precīzi juridiski formulētam. Valsts vadītājs uzskata, ka vēlētāju parakstītais likumprojekts, kas paredz grozīt Satversmes 78. un 79. pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, ir jārespektē, tomēr nepieciešams veikt visas juridiski paredzētās procedūras. Valsts prezidents brīdināja: ja visas šīs procedūras netiks ievērotas, tad grozījumu pieņemšanas gadījumā daļa sabiedrības varētu tos nerespektēt.

Šos Valda Zatlera centienus uzskatu par novēlotiem, un tie vērsti uz demokrātijas ierobežošanu. Grozījumus Satversmes 78. un 79. pantā, kuri paredz vēlētāju tiesības pirms termiņa atlaist Saeimu, izstrādāja juristu grupa bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Aivara Endziņa vadībā. Kad tas tika darīts un vākti pirmie desmit tūkstoši parakstu, politiķi dialogā ar arodbiedrību pārstāvjiem neiesaistījās, cerot, ka nepieciešamo parakstu skaitu savākt neizdosies. Tagad varas elite redz, ka ir pirmos vienpadsmit tūkstošus parakstu izdevies savākt neparedzēti viegli, tāpēc sāk nervozēt un piedāvāt savus problēmas risinājuma variantus. Tas ir tikpat kā vicināt cirvi, kad pirmā kauja jau uzvarēta. Mēs ar to rēķināmies un esam gatavi cīņai līdz rezultāta sasniegšanai – tautas tiesību palielināšanai valsts procesu noteikšanā.

Ņemot vērā, ka arodbiedrībās biedru skaits pārsniedz nepieciešamo parakstu skaitu un arī arodbiedrībās neiesaistītie Latvijas pilsoņi ir izrādījuši gatavību cīnīties par savām tiesībām, Latvijas brīvo arodbiedrību pārstāvji ir pārliecināti, ka parakstu vākšanas otrajā kārtā par grozījumiem parakstīsies ievērojami vairāk nekā nepieciešamie 10 procentu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Savukārt Valsts prezidenta miglainie izteikumi par arodbiedrību virzīto Satversmes grozījumu kvalitāti brīdī, kad likumdošanas iniciatīvas process ir neatgriezenisks, vērtējami kā bezatbildīgi. Jebkuras pretdarbības laikā, kad Latvijas pilsoņi ar saviem parakstiem ir izrādījuši stingru gribu veikt izmaiņas likumdošanā, uzskatām par necieņas izrādīšanu pret Satversmē noteiktajām pilsoņu tiesībām. Vara pašlaik turpina veikt manipulācijas, lai apslāpētu jebkuru nevajadzīgu tautas iniciatīvu, lai samazinātu iespēju kontrolēt un ietekmēt likumdevēju. Tas spilgti redzams arī pagājušā gada nogalē pieņemtajos grozījumos "Notariāta likumā", kas maksu par notariāli apstiprinātu parakstu sadārdzina piecas reizes. Par vienu parakstu – desmit latu! Esam pārliecināti, ka tas darīts ar konkrētu nolūku – pēc iespējas sarežģīt pilsoniskās sabiedrības iespēju iesaistīties likumdošanas procesos. Ļoti iespējams, ka mūsu savāktie parakstu tūkstoši bija pēdējie Latvijas Republikas vēsturē, jo tērēt vairāk nekā 120 tūkstošus latu nevarēs atļauties neviena nevalsts organizācija.