Kurzemes Vārds

20:33 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Lietuvas svētki – arī mūsu svētki

Šodien apaļa jubileja mūsu dienvidu kaimiņvalstij Lietuvai – 90.dzimšanas diena. Lietuva bija pirmā no Baltijas valstīm, kura 1918.gadā pēc Krievijas impērijas sairšanas ieguva neatkarību, un Lietuva bija pirmā no Baltijas savienotajām republikām, kura 80.gadu beigās lauzās ārā no drūpošās Padomju Savienības, parādot kaimiņiem ceļu un iedrošinot iet pa to. Maskava draudēja Lietuvai ar ekonomiskām sankcijām un lielvalsts reakcionārie spēki par biedinājumu nogalināja muitas punkta darbiniekus un Viļņā sūtīja tankus pret neapbruņotiem cilvēkiem, taču Lietuva nepakļāvās.

Tieši šī nepakļāvība, šis lepnums un spīts bijis tas, par ko mēs Lietuvu apskaudām PSRS laikos. Mēs apskaudām Lietuvu, ka to nav pārpludinājuši migranti. Kamēr latvieši tūlīt pēc Otrā pasaules kara nogaidoši pagāja malā, tādējādi ļaujot par noteicējiem kļūt iebraucējiem, lietuvieši paši sāka ieņemt atbildīgus amatus. Mēs apskaudām Lietuvu par labākām šosejām, modernākām jaunceltnēm un to, ka veikalos netrūkst pārtikas preču. Kamēr Latvijas vadītāji centās izpatikt centram un izkalpoties, ar savu saražoto apgādājot vispirms citas savienotās republikas, Lietuvas vadītāji prata pierādīt, ka vispirms nepieciešams apgādāt savu republiku. Latvijas vadītājiem sprauda pie krūtīm ordeņus un pārcēla augstos amatos Maskavā, bet mēs skatījāmies uz savu veikalu tukšajiem plauktiem un pievakarēs mašīnu straumes plūda uz Lietuvas veikaliem pēc pārtikas.

Jā, Latvijai un Lietuvai bijušas un ir domstarpības. Tūlīt pēc neatkarības pasludināšanas tās strīdējās par teritoriju pie Baltijas jūras. Lietuvas iecirtības dēļ 20.gadu sākumā neizdevās izveidot Lielo Baltijas savienību, kas šo reģionu pasargātu no citu tīkojumiem. 30.gadu beigās Latvija gandrīz pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Lietuvu, aizvainota par to, ka Eiropas basketbola čempionāta izšķirošajā spēlē lietuvieši uzvarēja latviešus negodīgā ceļā. Pēc neatkarības atgūšanas uzliesmoja cūku kari un joprojām nav panākta vienošanās par abu valstu jūras robežu.

Un tomēr lietuviešus vienmēr esam uzskatījuši par savējiem. Un mūsu pilsētai un novadam ar dienvidu kaimiņiem vienmēr bijusi cieša sadarbība, gan mācoties vieniem no otriem saimniekošanas jautājumos, gan rīkojot kopējus kultūras sarīkojumus, gan sacenšoties sporta arēnās. Tāpēc Lietuvas svētki ir arī mūsu svētki.

Andžils Remess