Kurzemes Vārds

20:31 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

Karlsons lido, Holandes vējdzirnavu pūsts
Ints Grasis

Nīderlande un augstākās futbola līgas komanda. Tā nav ne Anglija, ne Itālija, ne Spānija, ne Francija, ne Vācija, ja jums, lasītāji, kaut ko nozīmē šo valstu saistība ar futbolu, bet tā ir valsts, kas ir tūdaļ aiz šiem supergrandiem pasaules populārākajā bumbu spēlē. Neviens Latvijas futbolists minēto valstu augstākās raudzes futbola sabiedrībā pašlaik nestrādā. Izņemot vienu. Pagājušās nedēļas nogalē Latviju sasniedza ziņa, ka ĢIRTS KARLSONS ir kļuvis par "Graafschap" uzbrucēju. Dzimis, audzis un trenējies Liepājā. Mūsējais.

Vizītkarte
Ģirts Karlsons
Profesionāls futbolists.
Dzimis 1981.gadā.
Sācis trenēties 1.klasē.
Pirmais treneris – Hardijs Blūms.
"Liepājas metalurgā" aizvadījis 9 sezonas.
Vēl spēlējis komandās "Šiņņik" (Krievija) un "Venta".
Latvijas izlases uzbrucējs.
Izlasē aizvadījis 25 spēles, guvis 6 vārtus.
Virslīgā aizvadījis 168 spēles, guvis 74 vārtus.
Komanda: "Graafschap" (Nīderlande).
Precējies, audzina meitu.

Klusais ūdens

Iespējams, jau rīt dienas vidū Ģirts Karlsons gūs savus pirmos vārtus Nīderlandē, bet tikpat labi iespējams, ka Karlsonu laukumā neizlaidīs vispār. Ziņas no Nīderlandes galvenokārt pieejamas grūti saprotamajā holandiešu mēlē, turklāt tajās vārds Karlsons ir reti sastopams, bet pats šī stāsta varonis nav ne vaļsirdīgs stāstnieks, ne nasks atbildētājs uz telefona zvaniem un īsziņām. Būtībā viņš izvairās no kontaktiem ar presi. Ja būtu vēlējies, atsauktos. Nevēlējās.

Tāds nu viņš ir, šis latviešu Karlsons. Nosvērts, nerunīgs, emocijas uz āru izlaužas reti. Ja nu vienīgi šad tad futbola laukumā sanāk nopelnīt pa kādam dzeltenajam plāksterim (nē, tas nav plāksteris uz plēstām brūcēm, tā ir dzeltenā kartīte par pārkāpumu). Raksturs – nosvērts ziemeļniecisks. Tā par Karlsonu saka "Liepājas metalurga" dublieru komandas treneris Viktors Lukins. Kaut gan viņa melnās matu cirtas vairāk atgādina Eiropas dienvidnieku.

Ja Ģirts pats nerunā, lai par viņu runā darbi, jo teiciens par to, ka tie klusie ūdeņi ir tie dziļākie, šajā gadījumā ir patiess. Grūti pateikt, kādā vietā metalurgi būtu pabeiguši pērnā gada čempionātu, ja nebūtu Ģirta. Viņš sezonā kopumā guva 25 vārtus (virslīgā – 12) un piedalījās gandrīz visās spēlēs (no 44 spēlēm piedalījies 43). Uzbrukumā viņam bija maz palīgu, jo nākamais rezultatīvākais virslīgā ar 6 precīziem trāpījumiem bija sezonas vidū no kluba aizgājušais Mindaugs Kalons.

Karlsons ir arī pērnās sezonas skaistāko vārtu autors. Videosižets ar viņa atmuguriski kritienā pāri galvai gūtajiem vārtiem Liepājā pret "Ventspili" aplido pasauli un nespēj vien sajūsmināt futbola draugus. Līdzīgus ļoti svarīgus vārtus viņš guva arī UEFA kausa izcīņā Brestā pret vietējo "Dinamo".

Vērtīgā podstavka

"Viņš atnāca kopā ar brāli Kasparu un bija nedaudz par vecu manai grupai. Negribēju ņemt, bet, kā jau tas parasti tādās reizēs mēdz būt: vecāki gribēja, lai abi brālīši trenējas kopā. Tā arī no 1.klases viņš sāka. Nē, viņš ne ar ko īpašu neatšķīrās no pārējiem. Viņa brālis Kaspars, arī Adrians (Žguns, kurš vēlāk izvēlējās tenisista karjeru – I.G.) izskatījās talantīgāki par Ģirtu," sacīja Karlsona pirmais treneris Hardijs Blūms. Šis stāsts ir pārsteidzoši līdzīgs Kristapa Grebja futbolista gaitu sākumam. Arī viņš pie trenera Manfreda Jaunskalžes sāka trenēties kopā ar brāli, kurš tāpat sākotnēji šķita perspektīvāks.

"Liku Ģirtu aizsardzībā, bet viņš regulāri rāvās uz priekšu, viņam bija stiprs sitiens. Tā kā toreiz visas Latvijas komandas diezgan pamatīgi vinnējām, daudz uz viņu tādēļ nebļāvu," atklāts bija Blūms.

Ģirts trenējās, spēlēja Latvijas čempionātā un turnīros ārzemēs kopā ar savu komandu, taču tas bija pret noteikumiem – viņš bija nedaudz vecāks, nekā atļauts. Padomju laikā krieviski to sauca par podstavku. Blēdība nāca gaismā. Tālāk Karlsonu skoloja Jānis Zuntners, pēc tam Ilmārs Verpakovskis. "Tieši Verpakovskis viņu uztaisīja par futbolistu – ne Blūms un ne Zuntners," atklātības brīdī nesaudzīgi kritisks arī pret sevi bija Jānis Zuntners. Par stabilu pilsētas galvenās komandas futbolistu Ģirts kļuva trenera Jurija Popkova laikā 17 gadu vecumā.

Īstais brīdis, pēdējais laiks

"Liepājas metalurga" un valstsvienības aizsargs Oskars Kļava sacīja, ka īpašu sirdsdraugu Ģirtam komandā neesot. Taču Ģirts parasti dzīvojis vienā istabiņā tieši ar Oskaru, un viņiem komandā izveidojušās vislabākās attiecības. Neesot problēmu. Bet kā gan tās varētu rasties divu liepājnieku, divu valstsvienības futbolistu starpā, ja Oskars ir aizsargs, bet Ģirts – uzbrucējs. Drīzāk viņi varētu draudzīgi dalīties pieredzē un atklāt savu pretspēlētāju trumpjus un vājības. Ko izvilināt no Ģirta gan ir grūti, kluss. Bet ārpus sporta brīvajos brīžos Karlsons pēdējā laikā tomēr labprātāk izvēlas būt kopā ar ģimeni, nevis tusēt ar komandas biedriem. "Jā, viņš ir ģimenes cilvēks," par kolēģi izsakās Oskars.

Laikā, kad Ģirts centās iekļūt kādā no ārzemju klubiem, "Liepājas metalurga" stadionu vārti viņam netika aizslēgti. Uzbrucējs trenējās gan kopā ar galveno komandu, gan ar dublieriem. "Ģirts juta, ka nu ir viņa iespēja. Varbūt pēdējā, jo gadi taču rit. Viņš jūt, ka, esot futbolā, var nopelnīt un nodrošināt ģimeni. Viņš man teica: "Es braukšu uz Holandi. Kā būs, būs. Ja netikšu, palikšu metalurgā," sacīja treneris Viktors Lukins.

Gan pirms šīs sezonas, gan pirms iepriekšējās, kā arī pērn vasaras vidū Ģirts pabija un parādīja sevi ļoti daudzos klubos. Vasarā nevienam viņš nešķita tik vērtīgs, lai maksātu lielu naudu klubam "Liepājas metalurgs". Protams, pēc līguma termiņa beigām Karlsonam bija daudz lielākas iespējas tikt pie augstāka līmeņa kluba un augstāka līmeņa atalgojuma. Un 26 gadi Latvijas variantā būtībā arī ir īstais brīdis, kad futbolists ir sasniedzis pietiekamu briedumu un vērā ņemamu pieredzi, bet nav vēl norakstāms veterānos.

"Man ir prieks par Ģirtu, bet viņam būs krietni jānopūlas, lai noturētos Nīderlandē, jo tur līmenis ir ievērojami augstāks par mūsu virslīgu. Bet tas noteikti dos stimulu viņa izaugsmei un nāks par labu Latvijas izlasei. Pozitīvi, ka Ģirts sajutis vārtu garšu arī izlasē, jo uzbrucēji, kas nemāk iesist, nevienam nav vajadzīgi. Viņš labi spēlē ar galvu, izkopis manieres gūt vārtus akrobātiski – garš, slaids, viegls. Iespējams, Holandes futbolā tieši tādi uzbrucēji ir vajadzīgi, jo tur tādu buļļu kā Anglijā nav sevišķi daudz. Viens no Karlsona trūkumiem varētu būt aizraušanās ar spēli malās – viņam jābūt pašā centrā, vārtu priekšā," sacīja bijušais futbolists un tagadējais treneris Jānis Intenbergs.

Vai uz palikšanu?

Pagaidām Ģirtam Karlsonam ar Nīderlandes klubu ir līgums līdz sezonas beigām. Tas nozīmē, ka līdz vēlam pavasarim. Tikai no Ģirta vien ir atkarīgs, vai viņš ar savu spēli kādreiz atkal nopelnīs vietu "Kurzemes Vārda" 1.lappusē vai rubrikā "Nedēļas cilvēks", vai sporta lappusē tiks publicēta ziņa, ka pašreizējam klubam viņš vairs nav vajadzīgs. Pagaidām Karlsons pacēlies augstākā līmenī, Nīderlandes vējdzirnavu pūsts. Jānoturas būs pašam.