Kurzemes Vārds

04:27 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jaunumi

Par karjeras izvēles iespējām mūzikā

Šopirmdien pulksten 15.30 Melngaiļa koncertzālē (Liepājas Mūzikas vidusskolā) notiks Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas prezentācija, kurā par karjeras izvēles iespējām stāstīs gan jaunais rektors Artis Sīmanis, kurš aktīvi atbalsta kvalitatīvas izglītības iespējas Latvijā, gan Muzikoloģijas katedras un nodaļas vadītāja Anda Beitāne. Par interesantas studentu dzīves iespējām pieredzē dalīsies Mūzikas akadēmijas 13 pašreizējie studenti. Bet trešdien, 20.februārī, pulksten 18.30 turpat Melngaiļa koncertzālē notiks prezentācija, kurā gan multimediālā formā tiks demonstrētas izglītības iespējas Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā un pēc tās absolvēšanas, gan arī darba tirgus piedāvājumi. Interesentu priekam notiks neliels koncerts, kurā savu meistarību rādīs ne tikai skolas audzēkņi, bet arī pedagogi.

Dejos arī mūspuses slavenības

No 17.februāra ik svētdienu pulksten 20.20 trīs mēnešu garumā "TV3" rādīs tautā iemīļoto šovu "Dejo ar zvaigzni 2". Šoreiz deju prasmes demonstrēšanai gatavosies ne tikai visi dalībnieki, bet arī šova viesis – ik nedēļu kāds cits sabiedrībā zināms cilvēks. Šovā "Dejo ar zvaigzni 2" piedalīsies Latvijā pazīstami dažādu profesiju pārstāvji, kuri iepriekš nav mācījušies dejot un tagad apgūs dejas kopā ar profesionāļiem. Šovā kopā ar profesionāliem dejotājiem dejos dziedātājas Linda Leen un Aisha, humoriste un modele Dagmāra Legante, aktrise un jogas pasniedzēja Baiba Kranāte–Lazdiņa, "Vice Misters Globe 2005" Agris Blaubuks, spēkavīru čempions Raivis Vidzis, diriģents Ints Teterovskis, sportists Jānis Vinters. Liepājas puses ļaudīm īkšķis jātur par savējiem – politiķi un ārsti Ingrīdu Circeni un mūziķi Uldi Marhilēviču. Deju šovu vadīs Valters Krauze un Iveta Feldmane.

Cer uz Eiropas Komisiju

Biedrības "Mana māja – mans cietoksnis" priekšsēdētājs Armands Belozjorovs, kurš nav apmierināts ar to, kā tiesas izskatījušas vairākas prasības, vērsies pēc palīdzības Eiropas Komisijā. Uz diviem viņa iesniegumiem no Briseles saņemtas atbildes, ka lietas ir saņemtas un nodotas izskatīšanai Tiesiskuma, brīvības un drošības komisijai, kā arī Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības komisijai. Nosūtītie materiāli galvenokārt attiecas uz dzīvokļu īpašumu privatizēšanu un reģistrāciju Liepājā, kā arī attiecīgo jēdzienu netiesisku izskaidrošanu un pielietošanu, kas vieš jucekli īpašnieku attiecībās. Par konkrētajiem rezultātiem paziņos vēlāk.

Atsākas jauno literātu nodarbības

Ar Liepājas Kultūras pārvaldes un rajona Izglītības pārvaldes atbalstu Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas paspārnē atsākas Jauno literātu skolas nodarbības. Rosināt bērnos fantāziju ar vārdu, zīmējumu, ritmu un skaņu palīdzēs Sandra Vensko, Daiga Kadeģe, Gundega Rezevska un Iveta Vanaga. Dzejnieces strādājušas pie šāda veida projekta arī agrāk kā skolās, tā vasaras semināros Liepājā un jaunrades darbnīcās vasaras pārgājienu laikā. Vairākus gadus regulāri vadot nodarbības skolēniem Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, ir sakrāti un apkopoti materiāli radošam darbam ar bērniem. Topošajiem literātiem ir svarīgi kopīgi ieklausīties un sajust dzejas valodu, iemācīties ritmizētu valodu izlikt uz papīra, atskaņas un izjūtas saskaņojot un nepazaudējot domu pavedienu. Savulaik nodarbības mazajiem literātiem apmeklējuši Jānis Mackus, Gunda Tomase, Ritvars Rekmanis un citi talantīgi jaunieši, kuri pašlaik raksta dzeju, prozu un ievingrina roku lugu rakstīšanā. Šodien pulksten 10 Grobiņā, Pieaugušo izglītības centrā, notiks jauno literātu nodarbības mazajiem – 2.–4. klašu skolēniem, pulksten 13 – vidējo klašu audzēkņiem, bet 8.martā nodarbības paredzētas Pedagoģijas akadēmijā un Jaunatnes centrā.

Sniegs un zibens

Atkal esam sagaidījuši sniegu! Par to visneviltotākais prieks ir pašiem mazākajiem cilvēciņiem, kuri var velt sniega pikas un mēģināt uzsliet sniegavīru vai arī vecāku uzraudzībā ar ragaviņām laisties no kalna tik ilgi, kamēr snīpis ir auksts un jāsāk posties uz mājas pusi, cerot, ka pūkainais baltums nepazudīs arī nākamajā dienā.

Taču sniegs nav vienīgais, kas mūs vakar pārsteidza. Piektdienas rītā pulksten 7.37 Liepājā novēroti divi atsevišķi zibens uzliesmojumi un pērkona grāvieni. Tie fiksēti ārpus pilsētas robežas tiešā Liepājas Novērojumu stacijas tuvumā. Meteoroloģijas stacijā aģentūrai LETA paskaidroja, ka šīs dabas parādības saistītas ar biezajiem gubu mākoņiem, kas nes sniegu, un notikusi uzkrājušās enerģijas izlāde.

Godinās Evalda Rimbenieka piemiņu

Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde tikusies ar nodibinājuma "Liepājas pilsētas galvas Evalda Rimbenieka fonds" aktīvistiem Egilu Deksni un Juri Āboliņu, lai pārrunātu, kādi varētu būt bijušā pilsētas galvas Ēvalda Rimbenieka atceres pasākumi sakarā ar viņa 120 gadu jubileju. Dome jau atbalstījusi fonda ieceri iemūžināt bijušā pilsētas galvas piemiņu, izveidojot piemiņas vietu un uzstādot pieminekli K.Ūliha un E.Rimbenieka ielas krustojumā iepretī tagadējai bērnudārza ēkai, kurā Rimbenieks savulaik dzīvojis, informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone. Tēlnieks Uldis Kurzemnieks veido pieminekli, kuram pamati jau iebetonēti, vēl nepieciešams labiekārtot topošā pieminekļa apkārtni. E.Rimbeniekam 120 gadu apritēs 10.aprīlī. Līdz šim datumam muzeja filiālē "Liepāja okupāciju režīmos" plānots izveidot bijušā pilsētas galvas dzīvei un darbībai veltītu izstādi. Lai rosinātu skolu jaunatni vairāk izzināt E.Rimbenieka devumu pilsētai, skolas mudinās rīkot skolēnu referātu un zinātnisko darbu konkursus par šo tematu. Savukārt novembrī starptautiskajā konferencē "Latvijai 90 un Tautas frontei 20", kura notiks jaunajā Liepājas olimpiskajā multihallē, tiks iekļauts arī referāts par bijušo pilsētas galvu. Ievērojamais sabiedriskais darbinieks, garīdznieks un skolotājs Evalds Rimbenieks bija viens no sava laika izcilākajām Liepājas personībām. Liepājas galva viņš bija divas reizes: no 1922. līdz 1928. gadam un no 1934. līdz 1940. gada jūnijam. E. Rimbenieku arestēja padomju vara 1941.gadā Aizputē, viņš mira Gulagā, Vjatlagā 1943.gadā.

Atļauj apvienot amatus

Liepājas dome atļāvusi priekšsēdētāja vietniekam Gunāram Ansiņam viņa amatu savienot ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ārštata darbinieka – padomnieka VASAB ("Visions and strategies around the Baltic Sea" jeb "Vīzijas un stratēģijas ap Baltijas jūru") sekretariāta jautājumos un SIA "Liepājas tramvajs" padomes priekšsēdētāja amatu. No domes lēmuma anotācijas izriet, ka tas pilsētas sociāli ekonomisko attīstību "neietekmē".

VASAB ir brīvprātīga Baltijas jūras reģiona valstu sadarbība telpiskajā plānošanā un attīstībā. Pērn VASAB sekretariāts pārcelts uz Rīgu, kur darbosies vienu gadu. G.Ansiņš skaidro, ka viņa pienākumi būs sekot līdzi un informēt ministrijas vadītājus par to, kā attīstās telpiskā plānošana Baltijas jūras reģionā, kā attīstīsies reģions kopumā salīdzinājumā ar citiem Eiropas reģioniem, un vadīt vairākas VASAB sanāksmes. Liepājai tieša labuma no tā nebūšot.

Rīt – klubā "Lauma"

Rīt klubā "Lauma" noritēs viens no Krievu kultūras dienu galvenajiem sarīkojumiem. Tas afišēts arī kā šo dienu oficiāla atklāšana. Sākums – pulksten 16. Kluba viesiem piedāvās vairāku amatierkolektīvu koncertu. Tie būs ansambļi "Posoloņ", "Jarilo", "Voļņica" un krievu folkloras ansamblis "Zdravica" no Ventspils. Prezentēs arī jaunu izstādi "Pēteris Pirmais un Latvija", par kuru stāstīs tās autors Felikss Talbergs.

Liepājas teātris pirks videonovērošanas aparatūru

SIA "Liepājas teātris" izsludinājis un veic iepirkuma procedūru "Teātra videonovērošanas sistēmas uzstādīšana un apkalpošana" Teātra ielā 4. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu teātra ārējo un iekšējo videonovērošanu, jo pašreizējos apstākļos plaši pieejamā iestāde un tās darbinieki nav aizsargāti pret zādzībām un citām negācijām. Teātris paredzējis iepirkt piecas krāsainās kameras, kas paredzētas ārējai, bet septiņas krāsainās kameras – iekšējai telpu videonovērošanai. Savukārt ārējām kamerām, ko uzstādīs neapgaismotās vietās, būs jānodrošina redzamība naktī. Kameru izvietošanai vestibila kāpnēs jāparedz bezvadu sistēma. Uzstādītajai ciparu videoieraksta sistēmai jānodrošina arī kvalitatīva un pietiekami apjomīga datu arhivēšana.

Salaulājas Valentīna dienā

Arī Liepājas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā 14.februārī bija jūtama Valentīna dienas ietekme. Tur laulību svinīgos apstākļos noslēdza četri pāri. Lai gan parasti darba dienās laulību reģistrācija netiek piedāvāta, tomēr arī Liepājā, tāpat kā citās Latvijas pilsētās, Dzimtsarakstu nodaļā izņēmuma kārtā notika laulību ceremonija, lai tie, kas vēlējās, ģimeni varētu dibināt tieši svētā Valentīna dienā. Ceturtdien bija paredzēta arī viena Zelta kāzu ceremonija, taču gaviļnieki bija sasirguši un neieradās. Valentīna diena manāmi ietekmējusi jauno pāru izvēli laulību reģistrēt tieši mīlnieku dienā. Rīgā 14.februārī salaulāti gandrīz 30 pāri.

Lidostas zemi iznomās apsaimniekotājam

Liepājas dome trešdien nolēma uz desmit gadiem iznomāt lidostas zemi pašvaldības uzņēmumam SIA "Aviasabiedrība "Liepāja"", par to būs jāmaksā pašvaldībai nomas maksa 1,5 procentu apmērā no Valsts zemes dienesta noteiktās zemes gabala vērtības gadā – tas, pēc domes informācijas, būs ne mazāk kā 2000 latu gadā. Iepriekš lidostas zeme "Aviasabiedrībai "Liepāja"" bija nodota apsaimniekošanā bez atlīdzības.

Šāds lēmums pieņemts, sekojot Valsts kontroles izteiktajām rekomendācijām pašvaldībām, "Kurzemes Vārdam" skaidroja domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Savukārt žurnālistiem domes priekšsēdētājs Uldis Sesks izteicās, ka tas vajadzīgs, lai "lidosta varētu kvalificēti funkcionēt". Šopavasar gaidāma Rīgas, Liepājas, Ventspils un, iespējams, Daugavpils, lidostu apvienošana. A.Štāls sacīja, ka zemes iznomāšana pašvaldībai ir labs variants, jo tā netiek ieguldīta SIA "Aviasabiedrība "Liepāja"" pamatkapitālā, un, ja Latvijas lidostas apvienos jaunā uzņēmumā, tam droši vien būs jāpārņem pašreizējā nomnieka saistības – zeme paliks pašvaldības īpašumā, un pilsēta saņems par to nodokli. Līdz šim Liepājas pašvaldība ik gadu atvēlējusi noteiktu naudas summu lidostas darbības nodrošināšanai.

Zemesgabals "Lidosta" ir apmēram 217 hektāru liels, bet no tā ap 2500 kvadrātmetru ir rezervēts valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Gaisa satiksme" un ap 1400 kvadrātmetru – SIA "Kurzemes avio".

Raimonds Vējonis jautājumu krustugunīs

Liepājā bija ieradies vides ministrs Raimonds Vējonis. Tikšanās laikā ar pašvaldības vadītājiem viņš pārrunāja Liepājas ezera dabas aizsardzības plāna un ezera uzraudzības efektivitātes palielināšanas aktuālos jautājumus, no kuriem daži ir ļoti samilzuši un satrauc dažādās jomās strādājošos un atšķirīgus vaļaspriekus baudošos liepājniekus.

Pēc sarunām ar Liepājas domes amatpersonām ministrs rīkoja preses konferenci, kurā uz žurnālistu jautājumiem atbildēja gan Raimonds Vējonis, gan domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, gan biedrības "Liepājas ezeri" priekšsēdētājs Tālivaldis Deklaus. Viņi uzsvēra, ka projekta "Liepājas ezera apsaimniekošanas plāns" izveide tuvojas nobeigumam un process, kas sākumā bijis raibs, tagad ievirzījies mierīgākās un cilvēkiem pieņemamās sliedēs.

Kā atklājās preses konferencē, Liepājas ezera dabas aizsardzības plāna darba versija tagaad ir precizēta, ņemot vērā uzraudzības grupas sanāksmes laikā izteiktos priekšlikumus. Arī šoreiz pārrunātais un dzirdētie priekšlikumi tikšot ietverti plāna versijā, kuru no 22.februāra līdz marta vidum paredzēts nodot sabiedriskajai apspriešanai. Kad tā sāksies, materiāli par dabas aizsardzības plānu būs pieejami Liepājas domes telpās, un apgalvo, ka ikviens interesents varēšot ar tiem ne tikai iepazīties, bet arī izteikt savus iebildumus un papildinājumus. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmi paredzēts rīkot 11.martā, kad klātienē tiksies dažādu interešu pārstāvji.

Jāteic, ka jau pēc preses konferences oficiālās daļas, kas noritēja samērā mierīgi, ministrs nonāca vietējo žurnālistu jautājumu krustugunīs un viņam vajadzēja izskaidrot daudzus iedzīvotājus satraucošus samezglojumus un neskaidrības.