Kurzemes Vārds

21:03 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Priekules slimnīcu draud slēgt
Dina Belta

No nākamā gada 1. janvāra finansējums Priekules slimnīcas stacionārajiem pakalpojumiem tiek pārtraukts. Tā vakar, tiekoties ar Priekules slimnīcas darbiniekiem, paziņoja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš.

Faktiski tas nozīmē, ka slimnīca tiks slēgta. Valsts sekretāra vietnieks sarunu laikā no šīs pozīcijas neatkāpās.

Taču Priekules slimnīcas darbinieki nolēmuši strikti turēties pie tā, lai savā iestādē saglabātu dzemdību, ginekoloģijas un ķirurģijas nodaļas. Tā pēc tikšanās ar valsts sekretāra vietnieku sacīja slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde.

Bet ar sarunu, kas veidojusies ar valdības amatpersonu, kopumā galvenā ārste tomēr esot apmierināta. "Ir uzsākts dialogs. Mēs strādājam pie savas vīzijas, un ministrija mūs informē par iespējām."

Izmantojot to, ka Priekules slimnīcas pakalpojumi ir pieprasīti, un ka tos izmanto ne tikai tuvākas, bet arī tālākas apkārtnes iedzīvotāji, tās darbinieki esot apņēmības pilni saglabāt slimnīcu. Bez T.Ešenvaldes minētajām trim nozarēm, priekulnieki esot gatavi vēl citām iespējām – piemēram, atslogot Liepājas Reģionālo slimnīcu, attīstīt paliatīvo vai sociālo aprūpi. "Pēc novadu izveidošanas slimnīca tieši tāpat būs vajadzīga," T.Ešenvalde stingri turas pie šī viedokļa.

Uz tikšanos ar valsts sekretāra vietnieku bija ieradušies arī citi slimnīcas darbinieki, kā arī Rajona padomes pārstāvji.


Cītīgi mācīsies, kā labāk dzīvot novadā

Lai pēc iespējas labāk sagatavotos nākotnei topošajā Priekules novadā, visas tā pašvaldības kopīgi īstenos izglītības un pieredzes apmaiņas projektu "Kā dzīvosim un strādāsim novadā," pastāstīja projekta autore, Virgas Pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Balode.

No marta līdz septembrim plānotas sešas nodarbības dažādās nozarēs – pa vienai katrā novada pašvaldībā. Tajās piedalīsies pašvaldību deputāti, administrācijas un pašvaldību uzņēmumu darbinieki. "Gribam iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai kopīgi izlemtu, kāda būs dzīve pēc administratīvi teritoriālās reformas," sacīja R.Balode.

Martā Priekules domē plānota nodarbība par sabiedriskajām attiecībām un klientu apkalpošanu pašvaldībā. Iecerēts, ka par savu pieredzi novadniekiem stāstīs Liepājas domes speciālisti. Aprīlī Priekules Pagasta padomē kopā ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem tiks apspriesti finanšu jautājumi, piemēram, plānotais jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums. Maijā Gramzdā notiekošās nodarbības temats būs sociālais darbs un problēmas, arī veselības aprūpe. Jūlijā Bunkā domāts apspriest kultūras un sporta dzīvi novadā. Pēc tam notikšot arī pašvaldību darbinieku jautrā sporta diena. Augustā Kalētos, pašvaldībā, kas šajā novadā ir mācību iestādēm visbagātākā, būs pienākusi izglītības jomas kārta. Iespējams, ka līdz tam laikam jau varētu būt skaidrs, kas pēc rajona padomju reorganizācijas notiks ar Izglītības pārvaldēm un mūžizglītības organizēšanu, pieļauj R.Balode. Bet septembrī Virgas pagastā būs nodarbība par komunālās saimniecības, būvniecības un projektu vadības tematiem. Būs arī debates par pašvaldību vēlēšanu likumdošanu, kurās klāt, domājams, varētu būt arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

Nodarbību grafiks vēl var mainīties, tas atkarīgs no lektoru un pieaicināto speciālistu plāniem un iespējām, piebilda Virgas pašvaldības vadītāja.

Visai vērienīgais projekts aptver tās jomas, kas saistītas ar pašvaldību ikdienas darbu, tādēļ tas ir aktuāls un būtisks, sacīja R.Balode. "Iespējams, pēc reformas sāks strādāt citi vadītāji, bet darbinieki paliks," viņa skaidroja, ka ar šo projektu cenšas radīt drošības sajūtu pašvaldībās strādājošajiem ļaudīm.

Projekts "Kā dzīvosim un strādāsim novadā" saņēmis 160 latu lielu finansējumu no Liepājas Rajona padomes – ar to pietikšot lektoru daba samaksai. Projektam ir Virgas pagasta pašfinansējums un iesaistīto pagastu un pilsētas līdzfinansējums. R.Balode ar tā norises finansiālo plānu ir apmierināta.

Priekules novadā apvienoto pašvaldību skaits būs viens no lielākajiem Liepājas rajona teritorijā, tajā apvienosies Priekules pilsēta un pagasts, kā arī Bunkas, Virgas, Gramzdas un Kalētu pagasti. Novadā būs vairāk nekā 6800 iedzīvotāju.


Nav noteicējs par produkciju
Pēteris Jaunzems

Uzmanības degpunktā kārtējo reizi nonākušas piena cenas. Pārstrādātāji uzskata, ka nekas briesmīgs nenotiktu, ja litrs maksātu vienu latu. Premjers Ivars Godmanis turpretī apgalvo, ka piena sadārdzināšanās ir beigusies un tuvākajās nedēļās tā cenas varētu samazināties. Bet kā šīs runas uzņem piena ražotājs un ko viņš saka par tirgū notiekošo? Šo jautājumu "Kurzemes Vārds" uzdeva Medzes pagasta zemnieku saimniecības "Grāveri" īpašniekam Aino Skubiņam, kurš kopīgi ar sievu Dzintru aprūpē 30 slaucamas govis.

Barību izaudzē pats

"Mēs slaukumu pārdodam kooperatīvajai sabiedrībai "Nadziņi 1", kas pienu nogādā akciju sabiedrībai "Rīgas piensaimnieks". Maksa, ko saņemam, nav stabila," pastāstīja medzenieks, kurš savu ganāmpulku sācis veidot pirms 16 gadiem no vienas gotiņas un, čakli strādājot, sasniedzis apbrīnas vērtus rezultātus. "Ziemas sākumā saimniecībai kontā pārskaitīja 26 santīmus par litru, taču drīz vien, uzskatot, ka saņemam par daudz, šo cenu samazināja uz 24 santīmiem. Tomēr pēc tam, kad vairāki lielāka apjoma ražotāji atteicās rīdziniekiem pienu pārdot, pārstrādātāji mums vienu santīmu atkal piesvieda klāt."

Taču Aino uzskata, ka attīstību nodrošinājis ne jau, pateicoties piena cenām, bet gan tāpēc, ka produkcijas pašizmaksu izdodas samazināt, audzējot un izbarojot gotiņām graudus, kā arī sējot ilggadīgos zālājus. Tomēr ilgi tā vairs nebūšot, jo jau šoziem par 70 – 80 procentiem kāpušas minerālā mēslojuma cenas, kas nekavējoties atsauksies uz graudu izmaksām.

Vienalga, kam pārdod pienu

"Īsto graudu cenu mēs uzzināsim jau šajā rudenī un tad varēsim spriest, atmaksājas vai neatmaksājas nodarboties ar piena ražošanu," zemnieks teica. Faktu, ka citi kolēģi slaukumu ar kooperatīvās sabiedrības "Dzēse" palīdzību realizē Lietuvā, "Grāveru" saimnieki nenosoda. Ja viņiem radīšoties tāda iespēja, arī viņi to nelaidīšot garām, jo šajā gadījumā nevarot būt runa par kaut kādu patriotismu. "Kuram miljonāram pārdot pienu, man ir pilnīgi vienalga," zemnieks sprieda, piebilstot, ka arī Latvijā strādājošo piena pārstrādes uzņēmumu īstie īpašnieki neesot latvieši.

Viņš neticot arī solījumiem, ka piens veikalā varētu palikt lētāks. Kaut gan masu informācijas līdzekļi vēsta, ka cenu kāpums pienam Eiropas Savienībā ir apstājies, neesot pamata cerībām, ka to pārdos par mazāku cenu. "Kur jūs esat redzējis, ka desmit gadu gaitā tā būtu noticis?" Aino vaicāja.

"Grāveru" īpašnieks izrēķinājis, ka pašlaik tirgotāji paņemot sev 30 – 40 procentu no piena cenas. Tas esot tieši tik daudz, cik tiek samaksāts ražotājam, kurš veic pamatdarbu – sēj, cilā mēslu dakšas, slauc un novāc ražu. Tāpēc, ka tā notiek, un ražotājam šajā valstī par savu produkciju nav pilnīgi nekādas noteikšanas, bet visu nosaka tikai pārstrādātāji un tirgotāji, zemniekam neesot arī drošības sajūtas par priekšdienām.


Ko liepājnieki redzēja uz Kurzemes un Zemgales robežas
Pēteris Jaunzems

Šonedēļ aptuveni divi desmiti Liepājas rajona zemnieku devās uz Vecauci, kur apmeklēja Latvijas Lauksaimniecības universitātei piederošo Mācību un pētniecības staciju, kas nodarbojas gan ar šķirnes gaļas liellopu audzēšanu, gan piena lopkopību. Zinātkāros ciemiņus sagaidīja un gidu pienākumus modernajos lopkopības kompleksos laipni uzņēmās saimniecības galvenā zootehniķe un fermas vadītāja Indra Eihvalde, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes docents un Mācību centra vadītājs, bijušais kazdandznieks Ivars Ruvalds.

Kūtī brīnumu netrūkst

Pērn uzceltajā kūtī, kas paredzēta piecsimt govīm, izveidotas divu veidu piena savākšanas sistēmas – slaukšana zālē un ar robotiem. Tagad iespējams salīdzināt, kura ir efektīvāka un perspektīvāka. Iepazīstinot liepājniekus ar darbu organizāciju, zootehniķe I.Eihvalde pastāstīja, ka, tāpat kā visur Latvijā, arī Vecaucē būvniecības un fermu mehanizācijas darbi saskārušies ar grūtībām, jo valstī trūkstot speciālistu, kam ir zināšanas gan celtniecībā, gan veterinārijā.

Novietnes vadītāja teica, ka daļu no ganāmpulka, kas kūtī stāv nepiesiets, aprūpē pērnvasar ekspluatācijā nodotajā zālē, kur vienlaikus mehanizēti iespējams izslaukt 20 govis. Sākumā sarežģītākais bijis pieradināt lopus, lai tie paši ierodas uz slaukšanu un atrod zālē savu vietu. Tas prasījis aptuveni nedēļu. Tagad šajā ziņā kopējiem vairs neesot problēmu. Ražīgākās govis slauc trīsreiz, mazāk ražīgās – divreiz dienā. Kad sākas slaukšana, automātiski ieslēdzas kaloriferi un telpā ieplūst silts gaiss. Arī grīda zālē apsildāma, taču šī iespēja šoziem izmantota tikai vienreiz. Govju aprūpi piena zālē, kas ir lieliski apgaismota, paveic divas slaucējas.

Jaunums esot arī tas, ka slaukšanas zālē un citās telpās govis vairs nestaigā pa betonu, bet gan pa rievotas gumijas paklājiem. Tas, protams, neesot lēts prieks, taču novērš kāju slīdēšanu.

Gadā no govs vidēji izslaucot 6,6 tūkstošus kilogramu piena. Slaukumu no Mācību centra iepērk kooperatīvā sabiedrība "Piena ceļš", kas veicot arī visas nepieciešamās kvalitātes analīzes. Ja atklājoties, ka kāda no govīm ir saslimusi, to neārstē uz vietas, bet, lai neizplatītos vīrusi, nogādā uz veco kūti.

Robotiem vēl neuzticas

Citā telpā govju slaukšanu veic divi jaunākās paaudzes roboti. Tas ir tehnikas sasniegums, kas Latvijā sastopams tikai pāris saimniecībās, jo viena robota cena ir tuvu pusmiljonam latu. Zootehniķe uzsvēra, ka manipulatori darbojas ļoti saudzīgi un govij pāri vēl neesot nodarījuši. Tie pazīst katru govi, iegaumē tās īpašības, rūpīgi apmazgā piena devēju tesmeņus, uzmanīgi uzliek slaukšanas stobriņus un pilnībā izslauc katru govi, jo atceras iepriekšējo dienu izslaukuma izmērus. Robots apgādāts ar mazu pātadziņu, kas pēc slaukšanas pamudina dzīvnieku doties projām, ja gadījumā lops kaut kāda iemesla dēļ nevēlas to darīt. Mācību centra vadītājs piebilda, ka govis esot ieinteresētas ierasties uz slaukšanu, jo pēc tās saņem kārotu spēkbarības devu. Tāpēc esot novēroti pat gadījumi, kad govis atkārtoti cenšas tikt pie robotiem.

Tomēr Vāczemē lielie un turīgi piensaimnieki no tiem jau atteikušies, sacīja docents. Arī apbraukājot ASV piena ražošanas saimniecības, nekas tāds neesot redzēts. Sarežģījumi varot slēpties gan augstajā cenā, gan tajā, ka bez kopēja uzraudzības modernā tehnika tomēr nespēj iztikt.

Taču Mācību centrs ir vieta, kur studentiem un zemniekiem jāredz mūsdienu tehnikas iespējas.

Gatavu recepti nedod

Lai gan Kazdangā dzīvojis un tehnikumā mācījies pirms daudziem gadiem, Ivars Ruvalds sevi joprojām uzskata par kazdandznieku. Tādēļ par liepājniekiem Vecaucē viņš uzņēmās īpašu šefību un pats arī iepazīstināja ciemiņus ar šķirnes gaļas liellopu audzētavu. Ne tikai vasaru, bet arī ziemu tie pavada aplokos un tikai nakts stundās sapulcējas nojumēs.

Tomēr vaicāts par to, kuru šķirni izdevīgāk izraudzīties audzēšanai lauku saimniecībās, viņš bija diezgan izvairīgs un gatavu recepti nedeva. Tas esot atkarīgs no apstākļiem saimniecībā un barības nodrošināšanas iespējām. To dzirdot, mūspuses zemnieki iebilda, ka izaudzētos Hereforda šķirnes dzīvniekus pārstrādātāji no viņiem iepirkt atsakoties, jo to gaļa esot sarkana un pēc krāsas atgādinot vecas govs gabalus. Lielākā cieņā esot Šarolē, Limuzīnas un citu šķirņu liellopu produkcija.

Vecaucē redzētais liepājniekus bija padarījis domīgus. Nīcas pagasta piena lopu audzētāja Inga Skrode teica, ka roboti viņu gan pārsteiguši, tomēr nez vai savā kūtī tādus vēlētos. Liepājas Lauku konsultāciju centra speciāliste Vita Cielava, kas vadīja braucienu uz Vecauci, pauda pārliecību, ka uz Zemgales un Kurzemes robežas redzētais palīdzēs zemniekiem izdarīt izvēli starp piena un gaļas lopkopību, jo kā vienai, tā otrai ir savi plusi un mīnusi. Durbes novada zemniece Adele Baltaviča sacīja, ka viņai jau esot divi gaļas lopi, taču nākotnē to būšot vairāk, jo šī sfēra neprasot tik daudz darba kā piena govju aprūpēšana. To, ka gaļas lopu audzēšana ir perspektīva, secinājis arī Grobiņas pagasta zemnieks Valdis Ķēde.

Uzziņai

Lauku apsaimniekotāju augstskolas mācību un pētniecības centrs Vecaucē dibināts 1921.gadā.

Vietas izvēli noteicis tas, ka Vecauce atrodas uz Zemgales un Kurzemes robežas un tajā ir abiem novadiem vidēji atbilstoši augsnes un dabas apstākļi. Bet mēreni paugurotais reljefs ir kā radīts piena un gaļas liellopu audzēšanai.

Mūsdienās Mācību un pētniecības centram pieder 1800 ha zemes, tajā nodarbināti 140 cilvēki – lopkopēji, mehānisko darbnīcu personāls, augkopji un citi.

Cūkas šeit vairs neaudzē, toties piena ražošanas nozare, pateicoties modernizācijai, vērsusies plašumā un kļuvusi par vietu, kur ne tikai studenti, bet arī zemnieki brauc pamācīties, kā saimniekot.

Ivars Ruvalds: "Nekādi siltumnīcas apstākļi centrā apzināti radīti netiek, viss notiek kā dzīvē, jo gan zemniekiem, gan studentiem svarīgi ir iemācīties strādāt reālos apstākļos, kādi valda mūsu laukos."


Aicina dibināt lopkopības interešu grupas

Latvijas Lauku konsultāciju un interešu centrs izsludinājis konkursu lopkopības interešu grupām. Tajā var piedalīties piena un gaļas liellopu audzētāji, kā arī aitu un cūku audzētāji. Pieteikumu anketas jāiesūta vai jāiesniedz Jelgavas rajona "Ozolniekos" vai Liepājas Lauku konsultāciju birojā tuvāko divu nedēļu laikā. Šogad paredzēts nodibināt 18 interešu grupas piena lopkopībā, trīs – liellopu gaļas audzēšanas nozarē, divas – aitkopībā un vienu – cūkkopībā.

Lauku konsultāciju biroja speciāliste Vita Cielava pastāstīja, ka darbošanās interešu grupās, kādas jau pastāv augkopībā, ir noderīgas, jo dalībniekiem paredzēts rīkot bezmaksas mācības govju un teļu audzēšanā, lopbarības sagatavošanas jautājumos un ganību ierīkošanā. Tāpēc būs iespējams izvēlēties labākās dzīvnieku šķirnes, novērst lopu kritumu, kāpināt piena vidējo izslaukumu, uzlabot produkcijas kvalitāti.

Lai startētu piena ražotāju interešu grupā, priekšroka tiks dota saimniecībām, kur vidējais izslaukums pārsniedz piecus tūkstošus kilogramu piena gadā, kur aprūpē vismaz 30 govis un apsaimnieko 50 hektārus zālāju. Cūkkopībā pretendentiem novietnē ir jābūt vismaz desmit sivēnmātēm, bet gaļas liellopu audzētājiem ir jārēķinās ar vismaz desmit zīdītājgovīm un jāapsamnieko 20 hektāru zālāju. Piena interešu grupā jāpulcējas vismaz piecām zemnieku saimniecībām, bet liellopu gaļas audzēšanas nozarē – trim saimniecību īpašniekiem.


Tehnikas apskates tagad dārgākas

Šonedēļ Liepājas Lauku konsultāciju birojā notika informatīvs seminārs pagastu lauku attīstības speciālistiem. Par to, kā šopavasar notiks traktortehnikas apskates, viņiem stāstīja Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras reģionālās daļas vadītājs Jānis Siliņš.

Grafiks, pēc kāda notiks apskate pagastos un rajona pilsētās, jau esot zināms, to publicēs vietējos laikrakstos. Lauksaimniekiem jārēķinās ar to, ka pakalpojuma cenas ir kļuvušas augstākas. Par traktora apskati jāmaksā 10,99 lati, par piekabi – 7,99 lati, bet par speciālo tehniku – 16,99 lati. Šajā summā iekļauta arī samaksa par atļauju piedalīties ceļu satiksmē, kā arī komisijas maksa norēķinu veikšanai. Tehnikai, kas atgādāta uz apskati, ir jābūt apdrošinātai. J.Siliņš piekodina zemniekiem, ka ir jānoraksta nolietotā tehnika, kas vēl ir uzskaitē, bet vairs netiek izmantota. To izdara bez maksas.

Baumas šoreiz nav apstiprinājušās. Lauku attīstības speciālistiem šogad sertifikācija netiks rīkota. Taču tās vietā viņiem būs neliela eksaminēšana un mācības, kuru gaitā paredzēts apgūt tādus priekšmetus kā publiskā runa un datora zināšanas.

5.martā Tadaiķu Kultūras namā Lauku konsultāciju birojs organizēs mācības visiem rajona zemniekiem. Tajās priekšlasījumus sniegs Lauksaimniecības datu centra speciālisti, kuri stāstīs par kvotu izmaiņām, reģistriem un ciltslietu kārtošanu. Savukārt Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes darbinieki klausītājus iepazīstinās ar Eiropas Savienības un nacionālajiem maksājumiem un to īpatnībām šogad.