Kurzemes Vārds

00:47 Pirmdiena, 19. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Muzeja atklāšanā rada omulīgu gaisotni
Viktors Ulberts

Vairāk nekā 100 cilvēku piektdienas pēcpusdienā bija sanākuši Cīravas Pagasta padomes zālē, lai piedalītos Cīravas muzeja atklāšanas svinībās un noskatītos speciāli sagatavoto programmu.

Vēderdejotājas izpelnās ovācijas

Cīravas muzejs savu mājvietu radis bijušajā pagasta padomes ēkā. Lai gan var uzskatīt, ka muzejs ticis pie plašām telpām divos stāvos, tā vadītāja Gunta Leja atzīst, ka tāpat esot par maz vietas, jo eksponātu, ko sanesuši paši cīravnieki, ir ļoti daudz. Tāpēc arī atklāšanas svētki notika nevis pašā muzejā, bet gan Pagasta padomes ēkas zālē.

Par godu muzeja atklāšanai tika sastādīta vesela programma, kas arī ir G.Lejas nopelns. "Man gribējās, lai atklāšana nebūtu tikai svētsvinīga kopā sanākšana, tāpēc vēlējos kaut ko atraktīvu. Un pirmās atsauksmes par to dzirdēju labas," gandarīta ir G.Leja.

Programmai cauri vijās dialogs ar baronesi fon Manteifeli, ko atveido skolotāja Vita Valdmane un kas jau kļuvis par vienu zināmākajiem Cīravas tēliem. Baronese arī nekautrējās komentēt notiekošo, īpašu satraukumu viņa pauda, kad parādījās vēderdejotājas. "Tu re, kā tagad mūsdienās laiž!" pukstēja baronese.

Vēderdejotājas patiešām radīja svaigas vēsmas, un arī publika atdzīvojās un kā pienaglota sekoja līdzi dejotāju ķermeņu kustībām austrumnieciskajos ritmos. Par to arī viņas saņēma publikas ovācijas un ziedus gan no Cīravas Pagasta padomes priekšsēdētāja Arta Čandera, gan Dzērves pamatskolas direktora Mairolda Blūma, kuri dejotāju priekšnesumu vēroja pirmajā rindā.

Pasākuma laikā netrūka arī citu kolorītu tēlu, bija, piemēram, vecais labais Ābrams un arī Vairas Kļavas atveidotais gorodovojs, kurš katrām nopietnākam notikumam pievērsa uzmanību ar skaļu miliča svilpes skaņu.

Kinoprojektors vēl darbojas

Pēc svinīgās daļas un koncerta mazliet iestiprinājušies, sanākušie viesi devās apskatīt pašu muzeju. Cilvēku bija tik daudz, ka sākumā bija pagrūti tikt pašā muzejā. Taču skatāmā tur netrūkst. Līdz ar eksponētajām lietām var izsekot līdzi cīravnieku sadzīvei dažādos laika posmos, jo par to liecina ne tikai fotoattēli, dažādi priekšmeti, bet arī oficiāli dokumenti.

Lielu interesi izraisīja milzīgais kinoprojektors, kurš muzejā atgādāts no bijušā Dzērves Tautas nama, kur šis projektors ilgus gadus kalpojis. Un izrādās, ka tas arī tagad esot darba kārtībā. Atliek tikai ielikt filmu.

"Es to varēju paveikt tikai tāpēc, ka man ir laba komanda. Es nezinu, vai bez viņiem tiktu galā," stāsta muzeja vadītāja G.Leja, kura jau daudzus gadus nodarbojas ar Cīravas pagasta vēstures pētīšanu un par to pat sarakstījusi grāmatu. Taču līdz ar muzeja atklāšanu vēl nekas nav beidzies. "Tagad tikai sāksies īstais darbs. Visus eksponātus vajadzēs uzskaitīt un klasificēt. Darāmā ir daudz, lai muzejs varētu saņemt akreditāciju," norāda G.Leja.

Pagaidām nav vēl skaidrs, kad muzejs būs atvērts apmeklētājiem. G.Leja spriež, ka tas, visticamāk, būs pieejams katru dienu. Tikai ar pašvaldību vajadzēs vienoties par darba laiku, kas arī, visticamāk, ziemā un vasarā būs atšķirīgs. Vasarā, kad tūristu pieplūdums ir lielāks, noteikti vajadzēs strādāt ilgāk.

Skaidrība par darba laikiem būšot apmēram pēc nedēļas. Ātrāk nav iespējams, jo tajā pašā vakarā pēc muzeja atklāšanas Cīravas pašvaldības vadītājs A.Čanders esot devies slēpot uz Austriju. Viņam vajadzējis to darīt jau rīta pusē, taču A.Čanders speciāli braucienu pārlicis, lai varētu piedalīties muzeja atklāšanas svinībās.


Vilku medības ir jāsaskaņo

Vilku medības medību kolektīviem ir jāsaskaņo ar Valsts mežu dienesta Medību daļu, jo līdz 14.februārim jau nomedīti 124 vilki, informēja VMD Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš.

Vilku medību sezona ilgst no 15.jūlija līdz VMD noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31.martu. Šosezon atļauts nomedīt 130 vilkus. "Lai nepārsniegtu vilku medību noteikto limitu, medniekiem ir jāpaziņo mums, ka viņi medīs vilkus, lai mēs varētu kontrolēt, vai netiek pārsniegts nomedīto dzīvnieku skaits," stāstīja J.Ozoliņš.

Liepājas un Saldus rajonā pagājušajā gadā ir bijuši vairāki vilku uzbrukumi mājsaimniecībām. Februāra sākumā Jelgavas rajona Glūdas pagastā tika nomedīts ar trakumsērgu slims vilks. Šo iemeslu dēļ Latvijas rietumu daļā VMD atļaus līdz 31.martam papildus nomedīt 20 vilkus, lai regulētu vilku populāciju.

Kurzemē šogad nomedīta puse no visiem nomedīt atļautajiem vilkiem.

Pēc VMD datiem, Latvijā mīt aptuveni 600 vilku. Nosakot medību limitu, mērķis ir regulēt dzīvnieku skaitu, lai tie savairojoties nekaitētu pārējām dzīvnieku sugām un nenodarītu lielus zaudējumus zemnieku saimniecībām. VMD speciālisti secinājuši, ka pēdējos gados palielinās vilku skaits neapdzīvotajās teritorijās.


Cītīgi grib modernizēties

Beigusies projektu pieņemšana 2007.–2013.gada lauku attīstības programmas pasākuma "Lauku saimniecību modernizācija" otrajai kārtai, kurai provizoriski iesniegti 946 projektu pieteikumi par 67,75 miljoniem latu, informēja Lauku atbalsta dienesta Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Vineta Jansone.

Gandrīz pusi jeb 473 projektus Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs iesniedza divās pēdējās projektu pieņemšanas dienās.

Visvairāk jeb 148 projekti pieņemti Zemgales LAD Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē. Dienvidkurzemes LAD Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegti 134 projekti, kuros pieteikts sabiedriskais finansējums 3976892 lati, bet piešķirtais – 2354697 lati.

Jau ziņots, ka lauksaimnieku pieteikšanās lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumos "Lauku saimniecību modernizācija" un "Uzņēmumu radīšana un attīstība" pirmā kārta notika no 2007.gada 3. septembra līdz 3. oktobrim.


Mazinās trakumsērgas draudi

Vakcinācija pret trakumsērgu efektīvāka bijusi lapsām, mazāk efektīva – jenotsuņiem, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) gada atskaitē pastāstīja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.

Lai noskaidrotu vakcinācijas efektivitāti, PVD no medniekiem pieņēma 5120 nomedītas lapsas un jenotsuņus un nosūtīja tos laboratoriskiem izmeklējumiem. Līdz šim PVD pārbaudījusi 59 procentus no pārbaudei nodotajiem dzīvniekiem. 70 procenti no pārbaudītajiem dzīvniekiem ir saņēmuši vakcīnas, un 44 procentiem dzīvnieku bija izstrādājusies imunitāte pret trakumsērgu.

Pagājušajā gadā visā Latvijas teritorijā vienmērīgi tika izvietoti 3 miljoni vakcīnu – 26 vakcīnas devas uz vienu kvadrātkilometru. Tā kā lapsām patīk klaiņot apdzīvotu vietu tuvumā, jo tur vieglāk atrast barību, vakcīnas izsvieda arī ļoti tuvu pilsētām, izvietoja tās arī apdzīvotās vietās un pilsētu parkos.

Trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku dzīvības apdraudoša infekcijas slimība, ar ko parasti inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem.

Trakumsērgas gadījumu skaits kopš 2005.gada ir samazinājies 2,3 reizes.