Kurzemes Vārds

13:58 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Lieli pārbaudījumi Balkānos
Andžils Remess

Protams, šonedēļ būs interesanti sekot līdzi tam, kā partijas Latvijā meklē izdevīgākas starta pozīcijas Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Iespējams, sastībā ar reģionālo reformu var izraisīties ķīviņš valdošajā koalīcijā, kas varbūt arī ar laiku sašūpos valdību. Un tomēr priekšplānā būs notikumi Balkānos un Tuvajos Austrumos.

Jaunu vardarbības vilni Tuvajos Austrumos var izraisīt gan Izraēlas nodoms pret palestīniešu radikālajiem grupējumiem vērsties ar spēku, gan tas, ka tika nogalināts Libānas teroristu līderis Imāds Mugnije, kurš pirms Osamas bin Ladena bija visvairāk meklētais terorists pasaulē.

Telaviva vairs necer, ka šogad varētu īstenoties ASV prezidenta Džordža Buša plāns noregulēt Izraēlas un palestīniešu attiecības tiktāl, lai varētu izveidot Palestīnas valsti. Vienā no palestīniešu apdzīvotās teritorijas daļām valdošais grupējums "Hamaz" turpina apšaudīt Izraēlu ar raķetēm, un Telaviva arvien vairāk sliecas atgriezties pie kādreizējās taktikas – mērķtiecīgi iznīcināt šī grupējuma līderus. Bet tas vēl vairāk satracinātu arābu pasauli, ir sevišķi pašlaik, kad arī Mugnijes nogalināšanā tiek vainota Izraēla un arābu teroristi draud tai atriebties.

Taču vislielāko rezonansi, neapšaubāmi, izraisīs Serbijas provinces Kosovas vakar pasludinātā neatkarība, kas pieliek punktu Dienvidslāvijas sairšanai. Tas brieda jau sen, un, ja ASV un Eiropas Savienība piekrita Kosovas aiziešanai no Serbijas, riskējot ar attiecību saasināšanos starp Rietumiem un Krieviju, tad acīmredzot tā bija vienīgā iespēja, lai Balkānos atkal nesāktos asinsizliešana. Bet varbūt arī Rietumu galvenais mērķis bija Krieviju, kā saka, nolikt pie vietas?

Kosovas neatkarības pasludināšana ir liels pārbaudījums Eiropas Savienībai. Ja kopš1999.gada šī Serbijas province bija ANO protektorāts, kurā par drošību rūpējās NATO karavīri, tad tagad visa atbildība gulsies uz Eiropas Savienību, jo Kosova būs tās pārraudzībā. Taču Briselei būs ne tikai jānodrošina miers un kārtība jaunajā valstī. Ne jau visas Eiropas valstis piekrīt atzīt Kosovas neatkarību, un Briselei būs jāpanāk, lai šis gadījums neradītu pretrunas un šķelšanos Savienībā pašā. Tāpēc arī šodien Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri spriedīs par platformu, uz kuras pamata valstīm atzīt Kosovu.

Taču vēl lielāks pārbaudījums tas būs Rietumu un Krievijas attiecībām. Ja Serbija uzskata Kosovas atdalīšanos par lielāko pazemojumu sev un boikotēs jauno valsti, tad Maskavai tas ir pliķis. It sevišķi tagad, kad Krievija uzsver savu lomu pasaulē un kategoriski iebilda pret Serbijas sadalīšanu, gan pārliecinot to nedarīt, gan biedējot, taču tas netika ņemts vērā.

Kas tālāk? Serbija bloķēs Kosovu un arī centīsies sarīdīt tur dzīvojošos albāņus un serbus. Jau nolemts, ka serbi Kosovā vēlēs savu parlamentu, kas pakļausies tikai Serbijas galvaspilsētas Belgradas varai, un jaunā valsts tiks sašķelta divās naidīgās kopienās. Toties Krievijai tagad būs brīvas rokas, lai atbalstītu Abhāzijas un Dienvidosetijas atdalīšanos no Gruzijas, kā arī Piedņestras atšķelšanos no Moldovas, lai iekļautos Krievijas vai NVS sastāvā. Droši vien tas nenotiks ar militāra spēka palīdzību, taču Maskava jau paziņojusi, ka tā šīm separātiskajām teritorijām būtiski palielinās finanšu un ekonomisko atbalstu, kas nozīmēs, ka šie veidojumi būs vairāk atkarīgi no Krievijas nekā no Gruzijas un Moldovas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka liela daļa šo teritoriju iedzīvotāju pieņēmuši Krievijas pilsonību.

Nav grūti iedomāties, cik nikna cīņa risināsies nākamā gada vasarā Latvijā paredzētajās Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās, ja jau tagad gan sāk likt pamatus jaunām partijām, gan esošie politiskie spēki meklē partnerus, un arī reģionālā reforma tiek izmantota, lai partijas pirms vēlēšanām nostiprinātu savas pozīcijas.

Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis paziņoja, ka balsojums Saeimā par pašvaldību reformu būs uzticības balsojums valdībai. Ar vārdu sakot, ja valdība nespēj īstenot reformu, tai jākrīt. Var jau būt, ka oranžo mērķis arī nav pirms vēlēšanām atgūt Ministru prezidenta posteni, taču tas gan skaidrs, ka Tautas partijas un zaļo un zemnieku domstarpību pamatā ir nevis novadu veidošanas un vadīšanas principi, bet gan tas, kāda būs šo partiju ietekme reģionos. Un koalīcijas vienotības pārbaude notiks ceturtdien, kad likumprojektu par pašvaldībām nodos izskatīšanai Saeimas komisijām.

Šķiet, ka situācija nav tik dramatiska, lai divu partiju strīdi izraisītu pārmaiņas koalīcijā. Kaut arī "Jaunais laiks" sliecas atbalstīt Tautas partijas variantu, maz ticams, ka jaunlaicieši varētu koalīcijā nomainīt zaļos zemniekus, kuriem parlamentā ir lielāka pārstāvniecība. Bet "Saskaņas centra" nostāja šajā jautājumā vislabāk raksturo Saeimas darbības principus, proti, ka parlaments vārās savā sulā. Ka partijām nav tik svarīgi, vai likums ir vai nav Latvijai vajadzīgs, bet galvenais ir neatbalstīt tāpēc, ka to atbalsta politiskie sāncenši. Jo "Saskaņas centra" līderis Jānis Urbanovičs pateica skaidri un gaiši, ka reforma ir nepieciešama, bet saskaņieši par to diez vai balsos, jo viņi esot pret visu, ko ierosina Tautas partija…

Vai topošās partijas būs tās, kas tuvinās principus, ko prasa sabiedrība, un vispirms godīgu politiku? Vai arī tās nesāks dzīvot savā šaurajā pasaulītē, rūpējoties galvenokārt par sponsoru interesēm? Kā lai tic līderu solītajam, ja tie paši politiķi pavisam nesen ne tikai atbalstīja pavisam citu politiku, bet arī realizēja to?

Paredzams, ka aprīlī dibinās Ģirta Valda Kristovska un Sandras Kalnietes vadītu partiju, kas uzsvaru liks uz novadu attīstību un cīņu pret oligarhiem. Skaisti jau izklausās sacītais, ka partijas rīcība nebūs atkarīga no ziedotāju naudas. Tikai – kāpēc tādā gadījumā lai kāds ekonomisks grupējums tai ziedotu naudu, bez kuras partijai netikt pie varas un neizdzīvot? Bet cerēt uz tautas ziedojumiem vairs nav nopietni. Jo tautai jau pietika ar to, ka savulaik ziedoja Einaram Repšem.

Aigars Štokenbergs savai iecerētajai partijai licis uzsvaru uz pensionāriem, rīkojot parakstu vākšanu referendumam par izmaiņām pensiju likumā. Trāpīts bija precīzi, uzmanība pievērsta, trūcīgo cilvēku aizstāvja tēls radīts. Taču speciālisti ir pārliecināti, ka tā ir rotaļāšanās ar uguni, jo, izdarot šādas izmaiņas likumā, visa pensiju sistēma sabruks.

Paplucinātā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šodien aicinājusi uz sarunām partiju "Visu Latvijai", lai vēlēšanās apvienotu nacionālos spēkus. Pretējā spārna pārstāvji – Jevgeņija Osipova vadītā Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija piedāvājusi apvienoties ar apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un "Saskaņas centru", uzskatot, ka šāds politisks spēks vismaz Liepājas domē ja ne pilnīgi nomainītu valdošo eliti, tad iegūtu tādu pārsvaru gan, lai diktētu noteikumus. Ja "Visu Latvijai" līderi šaubījās par apvienošanos ar tēvzemiešiem, jo no šīs partijas aizgājušas autoritātes, tad "Saskaņas centra" vadītāji Osipova piedāvājumu nosauca par provokāciju, jo saskaņieši nevarot pat domās pieļaut sarunas ar šo, kā viņi nosauca, "fašistizējošu pamuļķi".

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu vizīte Rīgā.
Darbu Latvijā sāk ASV un Krievijas jaunie vēstnieki.
Izsludina parakstu vākšanu par tiesībām tautai atlaist Saeimu.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Gints Škodovs atkāpjas no "Latvijas pasta" ģenerāldirektora amata.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Kosova pasludina neatkarību.
Asiņainos terora aktos Pakistānā un Afganistānā iet bojā vairāk nekā simts cilvēku.
Libānas teroristu grupējuma līdera nogalināšana saasina situāciju Tuvajos Austrumos.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Vladimirs Putins vērtē astoņu gadu darbu Krievijas prezidenta postenī.