Kurzemes Vārds

08:59 Otrdiena, 25. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kopā ar Igauniju

Februāra vidus ir mūsu kaimiņvalstu nozīmīgāko svētku laiks, un šogad kā vienai, tā otrai ir apaļas jubilejas. Tikai nedaudz vairāk nekā nedēļa šķir Lietuvas 90.dzimšanas dienu, ko atzīmēja pagājušajā sestdienā, no Igaunijas 90.dzimšanas diena, ko svinēs rīt.

Lietuva mūsu valstij šķiet esam tuvāka nekā Igaunija. Varbūt tā tikai liekas mūsu novadā, no kura dienvidu kaimiņzeme ar roku aizsniedzama. Bet varbūt iemesls ir tas, ka igauņi turas nedaudz savrup no abiem kaimiņiem, uzskatot sevi par vairāk piederīgiem ziemeļvalstīm, un viņu tautas raksturs ir noslēgtāks. Ne tik daudz lepnības, cik atturīgums.

Un tomēr vairāki Baltijas valstu tautām svarīgi likteņa pagriezieni mums līdzīgāki bijuši ar igauņiem, un arī dramatiskās krustcelēs, izšķiroties valstu likteņiem, esam bijuši kopā ar igauņiem.

Tāpat kā Latvija, arī Igaunija savu neatkarību pasludināja sveša karaspēka klātbūtnē. Arī igauņiem bija jācīnās kā pret iebrucējiem no austrumiem, tā no rietumiem. Vēl Krievijas karotāji nebija atstājuši igauņu zemi, kad jau nākamajā dienā pēc Igaunijas nodibināšanas valstī iebruka vācu spēki. Cīņās par savas tikko iegūtās neatkarības nosargāšanu kā vienai, tā otrai valstij palīdzēja tās ziemeļu kaimiņi, un te nu vēsture sastopas Liepājā. Igauņiem palīgā devās somu jēgeru vienības, kas savu ceļu bija izvēlējušās, atrodoties Liepājā. Latviešiem palīgā devās igauņi, kuri bija visatsaucīgākie, kad 1919.gada janvārī Latvijas valdība atradās Liepājā un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis no šejienes brauca uz ārzemēm gūt atbalstu. Igauņi brīvības cīņās svaru kausus jau bija pārsvēruši savā pusē un varēja atļauties Latvijai palīdzēt gan ar ieročiem, gan, kas izrādījās svarīgāk, ar karavīriem. Un apvienotie latviešu un igauņu spēki 1919.gada pavasarī dzina ārā no Latvijas boļševikus, bet Jāņu priekšvakarā pie Cēsīm izšķirošajā kaujā satrieca vācu vienības, tāpēc arī 22.jūnijs joprojām ir Varoņu piemiņas diena.

Varbūt arī tā iemesla dēļ Igaunija bija vienīgā valsts, ar kuru Latvijai starplaikā starp abiem pasaules kariem bija militāra savienība, tikai cita lieta, ka šai savienībai nekādas praktiskas nozīmes nebija. Vēl vairāk. 1940.gada vasarā PSRS šo savienību izmantoja par vienu no ieganstiem iebrukumam Baltijas valstīs, paziņojot, ka šis līgums apdraudot Padomju Savienības drošību.

Andžils Remess