Kurzemes Vārds

11:04 Pirmdiena, 16. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Izmaiņām jāuzlabo situācija
Arvis Rove, SIA "JLM grupa" valdes priekšsēdētājs

Lai kas tie būtu par likumiem, ieviešot tajos kādus grozījumus, manuprāt, tas tiek darīts ar labiem nolūkiem, lai esošo situāciju uzlabotu. Tā tas ir arī ar "Konkurences likumu". Taču ne jau vienmēr reālajā dzīvē šie nolūki īstenojas.

Vai grozījumi "Konkurences likumā" vietējiem ražotājiem garantēs efektīvāku, rentablāku darbu? Nē. Jebkurā sadarbības darījumā starp ražotāju un tirgotāju tiek noslēgti līgumi, kuru paraksta abas puses. Sadarbību nosaka pušu brīvprātīgas vienošanās. Tā tas notiek jebkurā jomā. Ja man kāds līgums nešķiet izdevīgs, tad to nenoslēdzu, un sadarbības nav. Neviens taču nenoslēgs līgumu par automašīnas pirkšanu, ja neapmierinās tās cena, degvielas patēriņš, krāsa vai kas cits. Katram ražotājam ir savi mērķi, kā viņš paredz strādāt, attīstīties, pārdot savu preci tirgotājiem. Ja ir mērķis, tad tiek meklēti ceļi, kā tos īstenot.

Manuprāt, izmaiņas "Konkurences likumā" būtiski neietekmēs preču cenas. Vai tad tirgotāji ir ieinteresēti ievērojami pacelt cenas? Ja tā notiks, kas tad pie viņiem iepirksies?


Zaudētāji būs tirgotāji un patērētāji
Ivars Andiņš, uzņēmuma "Maxima Latvija" preses sekretārs

Uzņēmums "Maxima Latvija" tikko pieņemtos "Konkurences likuma" grozījumus vērtē krasi negatīvi. Ar nožēlu jāuzsver, ka ražotāji un Konkurences padome nekādi negrib saprast, ka mūsu

tirdzniecības izdevumi pēc šā likuma pieņemšanas nekādi nesamazināsies. Un mūsu uzcenojumā (vidēji tas ir 21 procents) ietilpst visi maksājumi, kurus turpmāk varēs apkarot ar likumu, ieskaitot apjoma atlaides utt. Šis procents jau tā ir tik neliels, ka, protams, to samazināt nevarēsim, tāpēc iznāk, ka grozījumi mūs vienkārši piespiedīs līdzšinējos mārketinga un citus maksājumus iekļaut pamatuzcenojumā.

Ražotāji saka: "papildu maksājumi" vai "slēptais uzcenojums". Bet patiesībā tur nekas nav nedz papildu, nedz slēpts: viss ir līgumos skaidri aprakstīts! Vienīgais mērķis ir mudināt ražotāju pašam aktīvāk virzīt tirgū savu preci. Ja ražotājs mums pierāda, ka pats grasās aktīvi reklamēt savus produktus, šādu mārketinga maksājumu var arī nebūt. Tāda ir arī citu tā saucamo elastīgo maksājumu sadaļu būtība.

Vēl viena svarīga detaļa. Ar tamlīdzīgiem "Konkurences likuma" grozījumiem Konkurences padome panāk pretēju efektu publiski deklarētajam par vēlmi palielināt konkurenci Latvijā. Patiesībā nopietnās rietumvalstu tirdzniecības ķēdes pēc šādu superregulāciju ieviešanas kļūs vēl atturīgākas apgūt Latvijas tirgu, kas jau tā nav diezko pievilcīgs – mazs, ar nelielu peļņu un nu vēl administratīvam diktātam pakļauts. Un ražotāji parāda, ka, cīnoties par siltumnīcas apstākļiem Latvijā, nav gatavi nopietni attīstīt eksportu. Citvalstu tirgos taču šādu ekskluzīvas labvēlības statusu viņi nebaudīs. Bet zaudētāji galu galā būs tirgotāji un patērētāji. Pirmie tāpēc, ka turpmāk klusējot būs jāakceptē ražotāja izvirzītās prasības, baidoties, ka mūs par kaulēšanos sodīs. Otrie tāpēc, ka tirgotāju klusēšana var nozīmēt cenu palielināšanos veikalos. Tā kā mūsu peļņa jau tagad ir mazāka nekā vairākumam ražotāju, visticamāk, ražotāju augošo prasību dēļ nāksies celt cenas.

Visbeidzot, ja jau tirgošanās esot tik superienesīgs bizness, kāpēc ražotāji pēdējos gados cits pēc cita slēdz savus firmas veikalus? To pilnīgi vai daļēji izdarīja "Rīgas Piena kombināts" "Hanzas maiznīcas", "Rīgas piensaimnieks" un citi. Kāpēc viņi brīvprātīgi atsakās no superpeļņas, ko iegūtu, tirgojot savu produkciju? Tāpēc, ka no malas kritizēt vienmēr ir vieglāk, nekā pašam izdarīt labāk un vēl patīkamāk, ja izdodas lobēt sev izdevīgu likumu, kāda nav nekur citur Eiropas Savienībā.