Kurzemes Vārds

05:31 Trešdiena, 21. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Kūlu svilināt neviens nav atļāvis

Kūlu dedzināt ir aizliegts. Tā strikti pauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes priekšnieks Andrejs Beļakovs. Viņš vakar bija aicināts uz Liepājas Rajona padomes sēdi izteikt viedokli par kontrolētu kūlas dedzināšanu.

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka daži Latvijas vides speciālisti ieteikuši atļaut valstī kontrolētu kūlas dedzināšanu līdz laikam, kad atgriežas gājputni, jo pavisam šo parādību izskaust neizdodas.

"Ir reglamentēts, ka tas ir aizliegts, un nekādu citu noteikumu nav," sacīja A.Beļakovs. "Jebkura kontrolēta dedzināšana var pāriet nekontrolētā, un mums tad nāksies vien braukt un dzēst." VUGD Liepājas brigādes priekšnieks atgādina, ka ļaudīm vēl ir laiks, lai sakārtotu savas pļavas un citas teritorijas, kurās aug pērnā zāle.

Starp citu, vairāk izsaukumu par ļaunprātīgu kūlas dedzināšanu ugunsdzēsēji saņemot no Liepājas pilsētas, nevis rajona.


Katram dzīvoklim būs instrukcija

Ugunsdrošībai daudzdzīvokļu mājās turpmāk tiks pievērsta lielāka vērība.

Grozījumi ugunsdrošības noteikumos paredz, ka visu daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem un pārvaldītājiem jāizstrādā ugunsdrošības instrukcijas, Liepājas Rajona padomes sēdē vakar informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestapārstāvji. Turklāt ēku apsaimniekotājiem jāgādā, lai šīs instrukcijas tiktu nogādātas tiešajiem dzīvojamās platības lietotājiem – dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem.

Vairāku dzīvokļu mājās, kurās mitekļi ir privatizēti, bet mājai nav apsaimniekotāja, tādu nāksies tomēr atrast un izvēlēt, piebilda VUGD pārstāvji.


Mudina lauku sievietes uz pilnvērtīgu dzīvi
Viktors Ulberts

Ūdensrožu dīķis kūtsmēslu bedres vietā, konferenču zāle dzīvnieku aizgalda vietā, sieviešu organizācija, kas nodarbotos ar uzņēmējdarbību, – tie ir tikai daži no Dunalkas pagasta zemnieku saimniecības "Turaidas" īpašnieces, kā arī sieviešu organizācijas "Rudbekijas" dibinātājas un vadītājas Zigrīdas Mantejas plāniem.

Attīsta savu saimniecību

To, ka viņas plāni nav nekāda utopija, apliecina līdzšinējā Z.Mantejas darbošanās un sasniegtais. "Vēl pirms septiņiem gadiem dzīve iegrozījās tā, ka es pēkšņi kļuvu par maznodrošināto un bezdarbnieci. Taču iztiku pelnīt vajadzēja, tāpēc pieteicos pašvaldībā sabiedriskajos uzkopšanas darbos. Tīrot grāvjus un izcērtot krūmus man arī radās ideja, ka lietas, ko mēs vai nu izmetam, vai sadedzinām, var izmantot lietderīgi. Es tā padomāju par kārkliem, ko mums vajadzēja sadedzināt. Atcerējos, ka no tiem taču var izveidot labus zedeņu žogus. Un, tā kā pēdējā laikā dabiski materiāli gan būvniecībā, gan dekorēšanā kļuva aizvien populārāki, ķēros pie darba," sākumu aktīvākai dzīvei atceras Z.Manteja.

Sākums bija ļoti grūts, arī pati zedeņu žogu darināšana ir smags un laikietilpīgs darbs, jo kārkli ir arī jānomizo, jāsagarina un vēl katrā stiprinājumā jāiedzen pa nagliņai. Taču šis darbs atmaksājies, un nu pie viņas žogus pirkt braucot arī sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Liepājas Pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Taču vislielākais pasūtītājs Z.Mantejai ir Ventspils pašvaldība, kura Dunalkā pītos zedeņu žogus izmanto kāpu stiprināšanai.

Papildus tam dunalcniece savā saimniecībā attīstījusi arī bioloģiski tīru zemeņu stādu audzēšanu, kā arī biškopību. Savukārt nākotnē viņa iecerējusi, ka "Turaidu" mājas, kas atrodas ceļa stūrī un ir uzreiz pamanāmas katram, kurš iebrauc Dunalkā, kļūs par pagasta vizītkarti. Tāpēc jau notikusi vienošanās ar mākslinieci, kura apņēmusies sniegt padomus mājas apkārtnes izdaiļošanā.

Domā, kā pelnīt naudu

Papildus saimniekošanai "Turaidās" Z.Manteja aktīvi iesaistās arī sabiedriskajā dzīvē. Lai īstenotu savas idejas, pagājušā gada septembrī viņa nodibinājusi sieviešu organizāciju "Rudbekijas", kas tagad apvieno vairākus desmitus sieviešu Liepājas rajonā. Ar šo organizāciju Z.Mantejai saistās lieli plāni.

"Es vēlos panākt, lai tās lauku sievietes, kuras varbūt vienas pašas klusi vada savas dienas kādā nomaļā sētā un neredz savai dzīvei piepildījumu, saņemas, iznāk ārā no šīs ēnas un sāk aktīvāk darboties," saka Z.Manteja. Īpaši grūti klājoties tām sievietēm, kuras vēl nav sasniegušas pensijas vecumu, lai saņemtu garantētus ienākumus, taču vairs arī nav jaunas, un tas rada zināmas grūtības atrast darbu. "Es savulaik biju tieši tādā pašā situācijā un zinu, cik tas ir smagi. Taču tas, ko esmu sasniegusi, ir apliecinājums, ka cilvēks var mainīt savu dzīvi. Un, ja to varēju es, spēs arī citas," iedrošina sieviešu organizācijas vadītāja un aicina pievienoties "Rudbekijām" tās, kuras vēl līdz šim vēl nav saņēmušās to izdarīt.

Tā kā laukos parasti ir grūtības ar ienākumu gūšanu, Z.Manteja prāto, ka organizācija "Rudbekijas" varētu nodarboties arī ar uzņēmējdarbību. Idejas jau esot. Piemēram, sievietes varētu audzēt sausos ziedus floristu vajadzībām, darināt pirtsslotiņas un spilvenus ar ārstniecisko augu pildījumu. Protams, pirms tam būs nepieciešama konsultācija Valsts ieņēmumu dienestā par to, kā šo uzņēmējdarbību noformēt likumīgi.

Bez tam "Turaidu" saimniece sieviešu organizācijas vajadzībām nolēmusi atvēlēt vietu arī pašas mājās. Tā, piemēram, viņa ir nolēmusi pārbūvēt saimniecības kūti, kur jau tagad iekārtojusi zedeņu žogu pīšanas darbnīcu. Taču nākotnē tur varētu būt konferenču un sanāksmju zāle, kur lauku sievietēm apspriest savas idejas un tikties ar interesantiem cilvēkiem.

"Es ticu, ka ar laiku tur viss būs tā, kā esmu iecerējusi. Un ticību tam man dod citas sievietes ar savu atbalstu un uzmundrinājumu," piebilst Z.Manteja. Viņa ir ļoti pateicīga Dunalkas Pagasta padomei un tās vadītājam Andrejam Radzevičam par sniegto atbalstu sieviešu aktivitātēm.


Starptautisko reisu vairs nebūs

No 1.maija vairs nekursēs autobusi starptautiskajos maršrutos, kas skar arī Liepājas rajona iedzīvotāju vajadzības. Tie ir maršruti Rīga – Klaipēda un Liepāja – Skoda.

Taču tie iedzīvotāji, kuri šos maršrutus Liepājas rajona teritorijā izmantoja, bešā nepalikšot, sacīja Liepājas Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš. Maršruts, kas pašreiz ved līdz Skodai, pēc 1.maija kursēs līdz Plūdoņiem.

Klaipēdas reisa vietā varētu tikt izveidots reiss līdz Nidai. Rucavas pagasta iedzīvotājiem tagad pašiem jāizspriež, vai saglabāt to grafiku, kādā kursēja autobuss no Liepājas uz Klaipēdu, vai to mainīt. Reiss uz Liepāju no Rucavas un Nidas bija diezgan problemātisks, piebilda I.Ozoliņš. Tādēļ tiek pieļauta iespēja, ka ar laiku tajā varētu izveidot vēl kādu reisu.

Rucavas Pagasta padomei līdz martam jāiesniedz savi priekšlikumu Liepājas Rajona padomē.


Būvēs rotaļlaukumu un algos medicīnas māsu

Veicot izmaiņas Liepājas Rajona padomes šā gada budžetā, tajā iekļauti arī līdzekļi bērnu rotaļu laukuma ierīkošanai.

Tuvākajā laikā Rajona padomes kontā nonāks tūkstoš latu, ko pēc tam saņems kāda no rajona pašvaldībām bērnu rotaļu laukuma ierīkošanai. Par to "Kurzemes Vārds" uzzināja Liepājas Rajona padomes sēdē. Šādu naudu pašvaldības no valsts saņem katru gadu. Pašlaik starp rajona pagastiem un pilsētām izsludināts konkurss, pieteikumus rotaļlaukuma ierīkošanai var iesniegt līdz 3.martam. Līdz vakardienai padome bija saņēmusi vienu pieteikumu.

Grozījumos Rajona padomes budžetā iekļauti no valsts saņemti līdzekļi mācību grāmatu iegādei un Liepājas rajona Sporta skolas medicīnas māsas algošanai, kā arī ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi Rajona padomes ieņēmumi.


Vecā skolas nama pārvērtības
Pēteris Peičs

Ne mazums senāk pazīstamu kultūras un izglītības iestāžu mājvietu, bez krietna apsaimniekotāja palikušas, sociālo pārmaiņu gados tika izdemolētas, nojauktas vai laika zoba ietekmē sabruka. Tā kādreizējā Līgutu internātskolas plašā celtne dzīvo vairs tikai fotogrāfijās un durbenieku atmiņās. Toties pagājušā gadsimta sākumā pilsētai būvētā pamatskolas ēka kritisko periodu pārdzīvojusi un jaunā veidolā tagad iepriecina gan mājiniekus, gan tuvus un tālus ciemiņus.

Ar cieņu pret pagātni

Pirmo un arī Otro pasaules karu masīvā sarkano ķieģeļu celtne pārlaidusi bez smagiem ievainojumiem. Četrdesmito gadu beigās pamatskolēnu čalošanai te pievienojās arī vidusskolēnu balsis – tika atvērta pirmā šāda mācību iestāde toreizējā Liepājas rajonā. Kad vēlāk uzcēla jauno skolas ēku, vecajā kādu laiku vēl bija kopmītne, līdz arī to likvidēja. Vairāk nekā 10 gadu pa izsistajiem logiem saimniekoja vējš.

2006.gadā ēku savā īpašumā iegādājās uzņēmējs Raimonds Zablovskis. "Mans nolūks bija namu kapitāli pārbūvēt, vienlaikus saglabājot tā arhitektonisko un vēsturisko vērtību, iekārtot tajā atpūtas un tūrisma centru. Nepilna gada laikā radās viesu nams ar oficiālo nosaukumu "Vecā skola"," stāsta R.Zablovskis.

Ienācēju šeit tagad sagaida lielā un mazā banketu zāle, tūrisma informācijas centrs, septiņas gaumīgi iekārtotas guļamtelpas un kafejnīca ar stikla terasi. Pirmajā stāvā atvēlēta telpa arī Durbes pastam.

Visvairāk tomēr saista viesu nama saimnieka cieņa pret skolas un pilsētas vēsturi. Kafejnīcas sienu rotā divas lielas fotokolāžas no durbenieku dzīves pagājušā gadsimta sākumā. Informācijas centrā, gaiteņos un mazajā banketu zālē izvietots vairāk nekā simt mazāku fotogrāfiju no seniem un ne tik seniem skolas darba gadiem. Ir pat unikāls 1913.gada uzņēmums, kurā redzams skolas kolektīvs pēc mācību iestādes atklāšanas. Tepat arī agrāko laiku skolēnu liecības, skolas darbinieku apbalvojumi un citas relikvijas. "Materiālus mums deva paši durbenieki, visvairāk –agrākais skolas saimnieks Augusts Krūmiņš. Tos sistematizēja un noformēja liepājnieks Edgars Kaufmanis. Vēstures galeriju pakāpeniski paplašinām un pilnveidojam," stāsta R.Zablovskis.

"Esam tikai ieguvuši"

Sporta treneris Augusts Valdmanis ir viens no vidusskolas trešā izlaiduma absolventiem. Kādreizējie klasesbiedri jau gadu desmitiem regulāri pulcējas kopējos saietos, lai atminētos arī skolas dienas vecajā ēkā. "Mūsu pēdējā kopā sanākšana nesen notika pārbūvētajā viesu mājā. Bijām aizkustināti par to pietāti, kādu īpašnieks un celtnieki veltījuši senatnīgās noskaņas un vēstures elpas saglabāšanai. Ir vērts viesu mājā ienākt un kādu laiku pabūt pagātnē," savu izjūtu izteic A.Valdmanis. Vidusskolas bijusī direktore Ilga Ernstsone "Vecajā skolā" bijusi vairākos kolektīvos pasākumos, kā arī individuālās tikšanās reizēs. "Beidzot Durbē ir vieta, kur varam kopā sanākt gan mūža priecīgos brīžos, gan skumjos mirkļos, piemēram, bērēs," atzīst I.Ernstsone. To apstiprina arī durbeniece Velta Šneidere, kura draugu pulkā šeit atzīmējusi ģimenes svinības.

Viesu mājas saimnieks R.Zablovskis stāsta, ka "Veco skolu" vasarā un rudens pusē apciemojuši ne mazums tūristu un iebraucēju no citiem Latvijas novadiem un arī ārzemēm – Austrālijas, Austrijas, Zviedrijas un Vācijas. "Īpaši gribas atzīmēt Erfurtes pilsētas delegāciju, kura darbojās Durbes dievnama labiekārtošanā. Īsta zvaigžņu stunda mums bija Liepājas pludmales festivāla laikā. Tad ne vien aizņemtas bija visas istabiņas, bet arī krietns pusdienotāju pulks mēroja ceļu no Liepājas. Līdzīga situācija bija Kurzemes autorallija dienās," atceras R.Zablovskis.

Jāpiekrīt Durbes Novada domes priekšsēdētājam Uldim Strazdam: "Ar vienu māju esam tikai ieguvuši."

Strādā ar izdomu un perspektīvu

Par viesu uzņemšanu runājot, R.Zabovksis neaizmirst arī sava uzņēmuma darbiniekus. "Pie mums strādā astoņu cilvēku liels kolektīvs, pamatā visi no Durbes novada. Labs vārds sakāms par ikvienu. Taču divus vēlos atzīmēt īpaši. Pavārei konditorei Dainai Penezei ir liels darbs stāžs. Amata prasme un atbildība viņas gatavotajiem ēdieniem un smalkmaizītēm piedod īpašu aromātu. Otrs čaklais rūķis mums ir Jānis Celmainis." Viņa īsto profesiju pat esot grūti nosaukt – savulaik Liepājā pabeidzis 31.profesionāli tehnisko skolu, Jānis firmā ir gan sagādnieks, gan šoferis, gan tehniķis. Savulaik strādājis arī viesu nama celtniecībā. Daudzo amatu pratējs neslēpj, ka pati dzīve likusi šo to no agrākā izmainīt un patstāvīgi apgūt ko jaunu.

Pārmaiņas nav gājušas secen arī pašam saimniekam. 70.gados R.Zablovskis beidzis Bulduru Dārzkopības tehnikumu, strādājis par dārznieku agronomu tagadējā Vērgales pagastā. Sairstot kolhozam "Kopdarbs", vajadzējis pārkvalificēties un RTU apgūt mārketinga un tirgzinības specialitāti.

"Uzņēmēja amats man liek strādāt ar izdomu un perspektīvu. Pašlaik viesu namam ir klusā sezona, taču pirmie klientu pieteikumi vasaras mēnešiem jau saņemti. Projektā arī kāda sportistu vai cita veida nometne," plāno R.Zablovskis. "Gribētu vienīgi, lai Latvijas valdība vairāk atbalstītu sīkos un vidējos uzņēmējus. Man pašam bija iespēja pavērot līdzīgu darbu Francijā, un secinājums nebija mūsu valstij par labu."


Runās par izmaiņām maksājumos

Šogad Liepājas rajonā Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes Reģionālās pārvaldes amatpersonas vēl nebija ciemojušās. Tāpēc jo gaidītāks ir seminārs, kas 5.martā pulksten 11 notiks Tadaiķu Kultūras namā.

Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa informēja, ka Lauku atbalsta dienesta darbinieki apsolījuši stāstīt tieši par izmaiņām, kas skārušas nacionālo subsīdiju un Eiropas Savienības maksājumu šī gada programmas. Savukārt valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" speciālisti izskaidros aktuālākos jaunumus piena kvotu jomā, kā arī runās par ciltsdarbu un reģistra sakārtošanu. Pirms un pēc semināra zemnieku saimniecība "Pīlādži" tirgošot sēklas un sīksīpoliņus.