Kurzemes Vārds

06:41 Trešdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Vokālisti cīnās par vietu Dziesmu un deju svētkos
Viktors Ulberts

Vokālo ansambļu līmenis aizvien ceļas, kolektīvi aizvien biežāk uzdrošinās savā repertuārā iekļaut sarežģītas kompozīcijas. Tā secināja žūrija, kas sestdien Saldū notikušajā Latvijas vokālo ansambļu konkursa novada skatē vērtēja Kurzemes dziedošos kolektīvus.

Dziedātāju līmenis ceļas

Skatē Saldū piedalījās 14 kolektīvu no Saldus rajona, Liepājas, Liepājas rajona un Tukuma rajona. Liepājas pusi skatē pārstāvēja Liepājas Māklinieciskās jaunrades centra "Vaduguns" bērnu vokālais ansamblis "Gaismiņa" un sieviešu vokālais ansamblis Dzintras Orbas vadībā, Grobiņas pilsētas jauktais vokālais ansamblis "Kontrasts" Anitas Eleres vadībā, Cīravas pagasta sieviešu vokālais ansamblis, ko vada Lāsma Jūrmale, Staņislavas Skudiķes vadītais Rucavas pagasta sieviešu vokālais ansamblis, Gaviezes sieviešu vokālais ansamblis Airisas Timofejevas vadībā un Medzes pagasta jauktais vokālais ansamblis Briānas Baltgalves vadībā. Saldū vajadzēja startēt arī Tadaiķu ansamblim "Tonuss", taču šis kolektīvs dienu iepriekš devās uz skati Kuldīgā, no kurienes atgriezās gandarīts ar 1. pakāpes diplomu un 3. vietu kopvērtējumā.

Repertuārs bija gana plašs – no tautasdziesmām līdz pazīstamo komponistu Raimonda Paula, Imanta Kalniņa un Zigmāra Liepiņa skaņdarbiem. Tāpēc dziesmu mīļotājiem garlaikoties nevajadzēja. Un arī koncerts pārāk neieilga, jo katrs kolektīvs izpildīja trīs dziesmas, un gandrīz visi savu uzstāšanos iekļāva 10 līdz 15 minūtēs.

Viens no žūrijas locekļiem Normunds Ķirsis, kurš vokālos ansambļus vērtē jau vairākus gadus, sarunā ar "Kurzemes Vārdu" pauda gandarījumu, ka kopumā ansambļu līmenis ceļas. "Aizvien biežāk kolektīvi uzdrošinās savā repertuārā iekļaut sarežģītākus skaņdarbus, atsakās no mūzikas instrumentu pavadījuma un izvēlas dziedāt a cappella, kas jau liecina par zināmu meistarību. Cita lieta, ka ne visiem izdodas a cappella izpildījumā aizpildīt to robu, ko izrauj pavadījumu trūkums. Taču kolektīvi cenšas, un nekad nav par vēlu meistarību pilnveidot," savu viedokli par Kurzemes vokālajiem ansambļiem pauda N.Ķirsis.

Iestājies satraukuma laiks

Savukārt vokālo ansambļu konkursa kulminācija notiks 4.jūlijā Dziesmu un deju svētku laikā. Latvijā ir vairāk nekā 700 vokālo ansambļu, no kuriem pēc žūrijas lēmuma uz finālu tiks aicināti 30–40 labākie. Ansambļi sacentīsies sešās kategorijās: bērnu (vecumā līdz 15 gadiem), sieviešu, vīru, jauktie, senioru (vismaz 50% dziedātāju ir pensijas vecumā), pusprofesionālie vokālie ansambļi.

Konkursu vērtēs starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir vokālās mūzikas eksperti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas.

Liepājas rajona Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde pastāstīja, ka tagad vokālajiem ansambļiem iestājies lielais gaidīšanas laiks, kas nevienam vien ansambļa dalībniekam liek ar satraukumu gaidīt 10.martu. Jo līdz šim datumam citos Latvijas reģionos vēl notiek skates, un tikai pēc tam žūrija paziņos tos kolektīvus, kuri būs izcīnījuši tiesības piedalīties konkursa 3. kārtā un uzstāties Rīgā Dziesmu un deju svētku laikā.


Zemnieki domā, ka tirgotāji nepamatoti ceļ ažiotāžu
Pēteris Jaunzems

Tirgotāji sacēluši varenu kņadu, iebilstot pret Saeimā otrajā lasījumā pieņemtajiem strīdīgajiem grozījumiem "Konkurences likumā". Viņi apgalvo, ka tas varot radīt negatīvas sekas Latvijas tautsaimniecībai – palielināt inflāciju, ietekmēt mazo un reģionālo veikalu skaitu un izprovocēt starptautisko tiesvedību. Taču zemnieki, kas nodarbojas ar piena ražošanu, ir gluži pretējās domās un uzskata, ka notiekošais tikai vēlreiz apliecina, cik ietekmīgi kļuvuši lielveikali, kas faktiski nodarbojas ar cenu diktēšanu valstī.

Situācija valstī nomācoša

Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Dzēse" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics iesāka ar to, ka tikpat nomācoša kā šī ziema esot arī politiski ekonomiskā situācija valstī. To, ka lielveikali diktēs savus noteikumus visiem pārējiem, viņš paredzējis jau toreiz, kad tie sākuši izplesties Latvijā. Un tagad nu nākoties baudīt pašu pieļauto darbību rezultātus. Apgalvojums, kas izskanējis televīzijā, ka piena ceļā no ražotāja līdz patērētājam vienīgais pelnītājs ir zemnieks, esot pilnīgs absurds, jo tajā nav ņemti vērā ražotāja izdevumi.

"Piena lopu audzētājiem, tāpat kā lielveikaliem un pārstrādātājiem, ir jāmaksā par elektroenerģiju un visiem citiem saņemtajiem pakalpojumiem," teica M.Petrēvics. Neviens jau neko par velti nedod. Arī pašreizējo samaksu par pienu zemniekiem izdevies nodrošināt, tikai pateicoties tam, ka slaukumu sāka pārdot lietuviešiem. Kooperators secināja, ka pašreiz tirgus attīstība esot nedaudz apstājusies, taču pauda bažas, ka nākamais vilnis varot būt vēl spēcīgāks. Ne jau velti jautājums par cenām un konkurences lietām šonedēļ bijis ietverts arī Eiropas Komisijas darba kārtībā.

Visi posmi vienlīdz svarīgi

Priekules pagasta zemnieku saimniecības "Pauguri" īpašnieki Astra un Uldis Iņņi saražoto pienu pārdod akciju sabiedrībai "Rīgas piensaimnieks". Par slaukuma litru, kam jānodrošina augsta kvalitāte, saņemot 26 santīmus. "Pie šādas samaksas viss, iespējams, būtu kārtībā, ja mūsu rīcībā, līdzīgi kā tas ir rietumvalstu kolēģiem, būtu sakārtotas novietnes un ganāmpulki," teica priekulnieks. "Diemžēl, mantojums, ko esam saņēmuši, prasa ieguldīt lielus līdzekļus saimniecības attīstīšanā. Ja mums neļaus sakārtot ražošanu, var notikt tā, ka pēc pāris gadiem vairs Latvijā nav no kā pienu pirkt."

Viņaprāt, piena ķēdē no ražotāja līdz pircējam visi posmi esot vienlīdz svarīgi, un gan tirgotājiem, gan pārstrādātājiem, gan zemniekiem ir paņemti prāvi kredīti bankās, kas jāatdod ar uzviju. Runājot par piena cenām, tirgotāji nez kāpēc izliekoties neredzam, ka piena ražotājiem lopbarības piedevu un minerālā mēslojuma cenas ir divkāršojušās. Ja tonna slāpekļa pērn maksājusi 150 latu, tad šoziem tā jāpērk par 300 latiem. Tas pats sakāms par graudiem. "Es nesaprotu, kāpēc saceltā ažiotāža šobrīd skar tikai un vienīgi piena ražošanu? Kāpēc par maizi neviens neizsakās? Arī tās cena veikalā ir sasniegusi 80 santīmus par klaipiņu un strauji tuvojas latam. Gados, kopš strādājam privātajā saimniecībā, neesam neko iekrājuši. Tāpēc, ka visa nauda, ko saņemam, ir jāiegulda saimniecības attīstībā, lai varam izpildīt aizvien pieaugošās ražošanas prasības," sacīja piensaimnieks.

Neapmierināts ar tirgotāju sacelto kņadu ir arī Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma "Elpa" valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis, kurš atbalsta Saeimas virzītos likuma grozījumus. Parlamentāriešu un arī konkurences padomes nostāja pat varētu būt iedrošinājusi un devusi cerības arī piena pārstrādātājiem, kurus saistot ar lielveikaliem noslēgtie līgumi, kas aizliedz sadarboties ar citiem tirgotājiem un izmainīt paredzētās cenas. Viņaprāt, masu informācijas līdzekļos izplatītie apgalvojumi, ka likuma grozījumi var palielināt inflāciju un reģionālo veikalu skaita samazināšanos, zināmā mērā esot tikai demagoģija, kurai nav nekāda pamatojuma.