Kurzemes Vārds

10:13 Otrdiena, 17. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Burbulis pārsprāga!
Viktors Ulberts

Šķiet, straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad tiks pielikts punkts vienam no lielākajiem investīciju un attīstības projektam Liepājā – "Baltijas Jūras parkam", kas paredzēja 100 miljonu eiro investīcijas tropu atrakciju parka, atpūtas mājiņu, kā arī izklaides infrastruktūras kompleksam pilsētas dienvidrietumu jūrmalā. Tikai diemžēl punkts šim projektam netiek likts ar atklāšanas lentes pārgriešanu, kā savulaik daudzi, kas šim projektam noticēja, bija cerējuši, bet ar svītras pārvilkšanu visai šai iecerei.

28.februāris ir pēdējais datums, kad dāņu uzņēmējiem Liepājas domē jāiesniedz oficiāli dokumenti, kas apliecinātu, ka viņu rīcībā ir finanšu resursi, lai projektu īstenotu. Vēl pagājušajā nedēļā tādi netika saņemti, un pastāv ārkārtīgi niecīga iespēja, ka atlikušo četru dienu laikā kāda banka pēkšņi piekritīs aizdot tik milzīgu naudu. Visticamāk, ja arī kādi dokumenti tiks iesniegti, tad tajos būs kārtējie cerību pilnie teksti, ka teju teju viss būs, bet vēl tikai mazliet jāpagaida.

Maz ticams, ka pašvaldību apmierinās kārtējās atrunas. Bez tam, ja notiks vēl viena termiņa pagarināšana, Liepājas dome jau nokļūs muļķa lomā, jo pēc vieniem un tiem pašiem solījumiem četru gadu garumā vēlreiz tos ņemt par pilnu ir vai nu naivi, vai bezatbildīgi.

Noteikti būs visdažādākie viedokļi, kāpēc šis projekts izgāzies. Taču, manuprāt, svarīgākais šajā epopejā ir tas, ka tās laikā liepājnieki īpaši vērtīgo zemes gabalu pie jūras saglabāja savā īpašumā, lai gan bija daži aizdomīgi mēģinājumi izdabūt atļaujas, lai zemes nomnieks varētu slēgt apakšnomas līgumus ar potenciālajiem atpūtas namiņu pircējiem. Šis gājiens neizdevās, jo pašvaldība noticēja jurista aizdomām, ka tādējādi zemes gabals var tikt apgrūtināts ar simtiem līgumu un projekta neveiksmes gadījumā varētu notikt sarežģīti tiesu darbi. Un galu galā tiesa varētu lemt par labu apakšnomniekiem.

Kas attiecas uz paša projekta neveiksmi, nepretendējot uz absolūto patiesību, varu izteikt tikai versiju, ka tas jānoraksta uz pašu ārzemnieku vieglprātību, kuri, iespējams, domāja, ka šeit ir zelta bedre un viņi varēs uztaisīt vieglu naudu. Jo kā citādāk kā par vieglprātību var nosaukt naudas ieguldījumus projekta sagatavošanā, nepārliecinoties, ka tam būs arī finansētājs? Acīmredzot bija pārliecināti, ka viņi to dabūs. Un nekur citur kā Latvijā. Jo sākotnēji nauda tika meklēta Latvijas bankās. Taču nekā! Viens no projekta attīstītājiem tādēļ bankām pārmeta provinciālu domāšanu, jo tās aprēķinājušas viesu māju noslogojumu Nīcas pagastā un secinājušas, ka projekts nav rentabls. Bet šis taču esot grandiozs projekts, ko nevarot salīdzināt ar kaut kādiem viesu namiņiem! Tagad gan izrādās, ka mūsu it kā provinciālās bankas nav ne par mata tiesu eiropeiskākās par skandināvu finanšu iestādēm, kuras arī tālāk par "konceptuālu vienošanos" savu līdzdalību neapstiprina.

Tad nu iznākumā laba ideja pārtapa par ziepju burbuli, kas pūtās, pūtas un beidzot pārsprāga. Tagad tikai atliek plānot, ko likt vietā. Varbūt atradīsies kāds, kas šai idejai ļaus atdzimt citā formātā? Katrā ziņā visskumjākais būtu, ja šajā vietā ļautu sabūvēt kārtējās trīsstāvu villas ar augstiem žogiem un nikniem bulterjeriem.