Kurzemes Vārds

03:34 Trešdiena, 27. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vecāku spēks un bezspēcība
Daina Meistere

Laikā, kad atkal no jauna aktualizētas bērnu audzināšanas problēmas, kad sabiedrība meklē atbildi uz jautājumu, ko darīt, lai bērni neklaiņotu un savā piedzīvojumu kārē nemestos apreibināties ar alkoholu vai citām atkarību izraisošām vielām, kā stabila pamatvērtība ieskanas ģimenes tēma. Diskutējot par šiem jautājumiem, kāds no diskutētājiem vēlreiz uzsvēra: "Viss nāk no ģimenes, tāpēc, pirms radiet bērnu, padomājiet, ko jūs varēsit viņam dot un kā jūs viņus audzināsit!"

Par vecāku spēku un bezspēcību nesen raisījās saruna ar vairākiem skolēniem pusaudžu vecumā. No pašu viedokļa raugoties, viņi nebija nekādi mazie un ļoti labi zināja, ko grib. No pieaugušo redzesloka viņi ir tajos gados, kad audzināmi un lolojami. Runājām par to, vai viņi nomēģinājuši alkoholu, kur to darījuši, vai vecāki un skolotāji to redzējuši. Zēni, kuri mācījās sestā un astotā klasē, stāstīja par savu pieredzi. Iespējams, kaut kas bija piedomāts klāt, lai izklausītos svarīgāk. Esot gan dzēruši, un kā vēl. Skolā gan nē, jo ne visas mācību iestādes, ne klases mērogā viņiem nemaz tādu vakara sarīkojumu neesot.

Tagad esot modernāk atzīmēt piektdienas vakaru. Tad sanākot kopā puikas un ejot uz kādu klubiņu. Ja netiekot iekšā, tad pulcējoties kādā brīvā dzīvoklī. Viens no zēniem lielīgi apgalvoja, ka reiz esot pamatīgi piedzēries, bet ar to arī pieticis, viņš vairs nedzerot. Otrs sacīja, ka viņu pat ekskursijā neesot ņēmuši līdzi, jo nogrēkojies. Uz jautājumu, ko par to saka vecāki, vai tad viņi nemaz nav pamanījuši, ka dēls ir vārda tiešā nozīmē piedzēries, viens no puikām atbildēja ar pretjautājumu: "Ko mamma man var padarīt? Es pats zinu, kas ir labi un kas ir slikti. Es pats zinu, kad atteikties no alkohola!"

Iespējams, ka šis zēns tik tiešām prot atteikties, ka viņš tik tiešām ir guvis mācību no tādas kārtīgas piedzeršanās un tā likusi saprast, ka ne jau nu reibumā un sliktā dūšā pēc tam slēpjas skaistums. Un pilnīgi iespējams, ka viņa vecāki gan redzējuši, kas ar puiku ir noticis, gan pratuši taktiski un bez didaktiskas pirksta kratīšanas panākt, lai viņš pats izdara pareizo secinājumu.

Sava taisnība bija arī skolēna vārdos, cik daudz ko savam bērnam var padarīt mamma, retāk – tētis. Vecāku spēku un bezspēcību parādīja arī saruna ar tām ģimenēm, kuru bērni izvairās no stundu apmeklējuma. Un nevienā vairs nerada izbrīnu, ka sestās klases skolēna māmiņa izpauž savu bezspēcību, sakot, ka viņa nekādi nevar panākt, lai dēls, aizgājis uz skolu, ierastos stundā. Kādai pieredzējušai skolotājai par izbrīnu šādu pašu bezspēcību paudusi pirmās klases skolnieces mamma. Viņa tā arī pateikusi: "Dariet ar meitu, ko gribat, man pār viņu nav nekādas varas!"

Te varētu iekliegties, kas notiek ar sabiedrību, kas notiek ar ģimenēm un bērniem! Bet situācija nav tik bezcerīga, kamēr ir vēlēšanās kaut ko mainīt. Kamēr mammas par spīti visām savām dzīves raizēm un nebūšanām ir gatavas cīnīties par bērnu un atgūt viņa uzticēšanos, kamēr mammas (pieredze rāda, ka tomēr ar sava bērna uzvedības problēmām visvairāk cīnās tieši viņas) ir gatavas pieņemt speciālistu palīdzību, lai kopīgi atvērtu šī mazā bruņurupuča čaulu un izprastu, kas aiz tās slēpjas.

Tāpēc ir labi, ka cilvēki, kam radušies sarežģījumi un kas grib tos atrisināt, vēršas pie speciālistiem, meklē un atrod ģimenes un bērnu psihologus, lai palīdzētu sev un saviem bērniem. Un tādus speciālistus mūsu pilsētā var atrast, tikai nevajag gaidīt, lai nebūtu par vēlu ko darīt.