Kurzemes Vārds

22:50 Piektdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Zināmi debatētāju turnīra rezultāti

Pagājušās nedēļas nogalē Grobiņā risinājās Liepājas rajona SIC Debašu kluba turnīrs. Pamatskolas klašu debatētāji lauza šķēpus par to, vai Latvija pasaulē ir vai nav pazīstamāka par Igauniju. Savukārt vidusskolēni debatēja par svarīgākajiem notikumiem valstī gadumijā.

9. –12.klašu grupā uzvarēja Beate Jance un Kristīne Hodakovska jeb Pāvilostas vidusskolas komanda. 7. – 8.klašu grupā labākie bija Kārlis Alsiņš un Gints Šefleris no Aizputes vidusskolas. Labākie no visjaunākajiem debatētājiem 5. – 6.klašu grupā bija Daiga Siliņa un Baiba Leimante no Grobiņas vidusskolas.

Individuālajā vērtējumā par labākajiem atzīti Uldis Kalns un Alise Jozepa no Grobiņas ģimnāzijas.

Vērtējot turnīra norisi, SIC Debašu kluba vadītājs Guntis Viļumsons atzina, ka īpaši aktīvi ir 7. – 8.klašu debatētāji, bet laiskāki kļuvuši vecākās grupas pārstāvji. "Prieks, ka pēc ilgāka pārtraukuma atkal piedalījās Vērgales pamatskolas pārstāvji," piebilda G.Viļumsons.

Pavisam turnīrā piedalījās 36 skolēni, tas ir, 18 komandas.

Daži no iemesliem, kāpēc debatētāji uzskatīja, ka Latvija pasaulē ir pazīstamāka nekā Igaunija: te biežāk ierodas slavenības; te ir lielākas viduslaiku pilis un labāks ģeogrāfiskais stāvoklis; pat lācis pameta Roņu salu un atgriezās Latvijā.


"Jumīša" parādi jādzēš pašvaldībai

Parāds, ko par maksātnespējīgu atzītā akciju sabiedrība "Jumītis" nav atmaksājusi Priekules pilsētas pašvaldībai, ir dzēšams – tā sēdē nācās nolemt Pilsētas domei.

To, ka "Jumīša" nesamaksātie nodokļu parādi par ēkām un zemi ir norakstāmi, domei savā vēstulē par tiesas nolēmumu darīja zināmu VID un Komercreģistrs. Kopējā summa, ko izputējušais uzņēmums palicis Priekulei parādā, ir 6721 lats, sacīja Pilsētas domes kancelejas vadītāja un deputāte Vizma Rēriha.

Starptautiskā akciju sabiedrība Liepājā un Priekulē savulaik nodarbojās ar minerālmēslu ražošanu un fasēšanu.


Priekulē plāno investīcijas desmit gadu garumā
Dina Belta

Priekules Pilsētas dome apstiprinājusi īstermiņa prioritāro investīciju programmu. Bet ilgtermiņa ieceres un plāni vispirms tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai.

Īstermiņa investīciju programma aptver laikposmu no 2008. līdz 2010.gadam, pastāstīja domes kancelejas vadītāja Vizma Rēriha. Tuvākajā laikā tajā paredzēts darbs pie Priekules ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekta, vidusskolas sporta zāles būvniecības. Ap 2010.gadu plānots katlumājas remonts un domes ēkas rekonstrukcija.

Visi darbi, kas bijuši ietverti iepriekšējā īstermiņa programmā, esot vai drīzumā būšot izpildīti.

Ilgtermiņa programma darbosies līdz 2018.gadam. "Visās komitejās un arī domes sēdē tomēr nolēmām to virzīt uz sabiedrisko apspriešanu," sacīja V.Rēriha. "Lai par to uzzina pēc iespējas daudz cilvēku, un varbūt arī kāda laba ideja nāks klāt." Līdzīga programma jau agrāk pilsētā esot tikusi izveidota, taču tik pārskatāma un sakārtota kā šī tā neesot bijusi. Tajā galvenokārt iekļauti ar pilsētas saimniecisko darbību saistīti uzdevumi. Liela uzmanība pievērsta satiksmes kvalitātes uzlabošanai. Priekulniekiem kopīgi būs jāizlemj, kuras ielas asfaltēt, kurās atjaunot grants segumu, kurus krustojumus pārveidot un kur rekonstruēt apgaismojuma sistēmu. Tā kā Priekule būs novada centrs, novārtā nav domāts atstāt arī ceļus, kas pilsētu savieno ar apkārtējām pašvaldībām – tiks meklēti veidi, kā piesaistīt finansējumu to sakārtošanai.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi novadā, iecerēts piesaistīt Eiropas Savienības naudu tāda kā biznesa inkubatora izveidei. Vēl investīciju programmā iekļauta pašvaldības dzīvojamā fonda atjaunošana, kultūras nama renovācija un citi darbi. "Mēs neesam atmetuši cerību, ka slimnīca mums paliks," sacīja domes kancelejas vadītāja. Tādēļ plānoti arī dažādi Priekules slimnīcas un poliklīnikas darba uzlabojumi.

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas nolūkā naudas līdzekļus plānots piesaistīt arī Zviedru vārtu, pils un parka sakopšanai, ar laiku izveidojot tur vienotu kompleksu.

Informācija par investīciju programmām, kā arī par sabiedriskās apspriešanas termiņiem būs pieejama Priekules pilsētas avīzītē un mājaslapā www.priekule.lv.


Aptaujā savākti gandrīz 800 parakstu

Vakar Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa apkopoja savāktos paraktus, ar kuriem lauksaimnieki apliecinājuši savu attieksmi pret Ministru kabineta ieviestajiem grozījumiem. Kā jau rakstīts, tie ziemas mēnešos, neraugoties uz reālajiem laika apstākļiem, aizliedz uz lauka izvest kūtsmēslus.

Gandrīz astoņi simti lauku apsaimniekotāju ar saviem parakstiem vērsušies pie valdības, pieprasot izmainīt noteikto kārtību. Zemnieki uzskata, ka izvest kūtsmēslus uz lauka, lai nenodarītu kaitējumu apkārtējai videi, nedrīkst tikai gadījumos, ja augsne ir pārmitra, kā arī tad, ja tās sasaluma kārta pārsniedz piecus centimetrus, bet sniega kārta ir biezāka par 10 centimetriem. Viņi prasa izmainīt arī kūtsmēslu iestrādes termiņu augsnē, pagarinot to līdz 48 stundām.

Patiesības labad jāteic, ka ne visi lauku apsaimniekotāji ir vienisprātis. Kā teica lauku attīstības speciāliste, daži Lažas un Vaiņodes pagastu iedzīvotāji nepiekrīt izmaiņām Ministru kabineta noteikumos. Savu nostāju viņi pamato ar to, ka jau tagad neesot iespējams elpot, kad mēslojumu uz lauka izved no lielajiem cūkkopības kompleksiem. Taču M.Lankupa domā, ka šie ir īpaši apstākļi, kas prasa paredzēt īpašu kārtību.

Vakar apkopotie zemnieku paraksti tika nosūtīti Zemkopības ministrijas parlamentārajai sekretārei Ligitai Silaraupai.


Buncenieki iztaujās dziednieci

Kā informēja Bunkas Kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Malda Andesone, 28.februārī pulksten 10.30 pagastā ciemosies Kuldīgas rajona zemnieku saimniecības "Upmaļi" īpašniece, dziedniece un veselīgas saimniekošanas lietpratēja Māra Bergmane.

Viņa ne tikai sniegs priekšlasījumu "Dabas līdzekļi un veselīgs uzturs visai ģimenei", bet arī solījusies iepazīstināt bunceniekus ar veselības saimniecībā ražotajām tējām, kas palīdz gan atbrīvoties no noguruma, gan ārstē dažādas kaites.


Dārzs vairs nevar gaidīt
Pēteris Jaunzems

Lai gan kalendārs vēl tikai rāda februāra beigas, augļu koku kopēji aizvien biežāk ieskatās savos dārzos. Koku kaļķošanu, vainagu veidošanu, kā arī sauso un bojāto zaru izņemšanu jau Tāšu pusē esot uzsācis arī Medzes pagasta zemnieku saimniecības "Krūmiņi" īpašnieks Āris Ceriņš, kurš spēka gados bija visā rajonā pazīstams, kā vērienīgu dārzu ierīkotājs. Viņš gan saka, ka tik siltu ziemu, kad gandrīz nemaz nav bijis sniega, viņš savā dārzkopja mūžā neatceroties.

Pirmie šā gada novērojumi rādot, ka dārzniekiem šopavasar un arī vēlāk rūpju būs vairāk nekā parasti, jo siltā ziema ir saudzējusi kaitēkļus un slimību vīrusus. Tādēļ jau laikus jāpaveic profilaktiskie darbi. Āris uzskata, kā tādējādi ir iespējams vērsties arī pret bakteriālo iedegu, kas pērn parādījās dažos Latvijas dārzos, jo Rietumeiropā šī kaite pazīstama jau sen un tur esot iemācījušies ar to tikt galā. Augļu koku kaļķošana, pievienojot vara preparātus, ja to paveiks savlaicīgi, spējot pasargāt dārzu gan no slimībām, gan kaitēkļiem un ķērpjiem. Kaļķojums aizkavējot arī sulu cirkulāciju, kas varētu būt ļoti noderīgi gadījumā, ja martā kādudien uznāk sals, kas stiprāks par mīnus 10 grādiem. Bet tiklīdz gaisa temperatūra sasniegšot 10 grādu virs nulles, esot jāuzsāk miglošana ar 2 līdz 3 procentīgu dzelzs vitriola preparātu. Savukārt pret miltrasu, kas bieži sabojā ērkšķogu ražu, varot cīnīties, apsmidzinot krūmus ar pelnu šķīdumu vai atšķaidītu vircu.

Pēdējais laiks vecajos ražojošajos dārzos stāties pie vainagu veidošanas. Reizē jāizņem kraupja skartie zari. Brūču aizziešanai nevajagot lietot potējamo vasku, jo tas sanāk dārgi. To varot aizstāt ar eļļas krāsu, bet vēža brūces dārznieks ieteica aizsmērēt ar lezarānu. Jaunajos dārzos vēl steiga neesot tik liela, tie varot kopšanu vēl kādas nedēļas pagaidīt. Redzot, cik pavasarīgs laiks ir iestājies, daudzi iedzīvotāji zvanot Ārim un vaicājot, vai nevajadzētu jau uzsākt augļu koku stādīšanu. Kaut gan dārznieks pieturoties pie uzskata, ka agra stādīšana ir pati labākā, viņš tomēr vēl neieteica to darīt, jo zeme esot pārliek izmirkusi. "Akurāt dubļos jau nu gan nevajadzētu stādīt, jāpagaida, kamēr zeme nedaudz apžūst," viņš sacīja. Toties izgriezt vecos zarus ogulājiem, ja tas nav izdarīts rudenī, esot pats piemērotākais brīdis. Marta pirmajās dienās jāpaveic ķiršu, plūmju un aprikozu potēšana. Dārznieks ieteica atbrīvot augļu kokus arī no apsūnojuma. To varot paveikt, berzējot stumbrus ar koka skaidu. Metālu gan šim mērķim nevajadzētu lietot, jo tādējādi var savainot kokus.


Palielinās zemnieku vēlme apvienoties
Pēteris Jaunzems

Uzziņai
Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Laura" dibināta 1992.gadā.
Tajā apvienojušās 213 zemnieku saimniecības.
Pērn naudas apgrozījums sasniedza miljonu latu.
Graudu un rapša audzētāju kooperatīvā sabiedrība "Durbes grauds" dibināta 2003.gadā.
Tajā apvienojušās 45 zemnieku saimniecības no Liepājas un Kuldīgas rajona.
Gadā sabiedrībā tiek apgrozīts aptuveni miljons latu.

Nav jābūt gaišreģim, lai apgalvotu, ka kooperatīvo sabiedrību ietekme lauksaimnieciskās ražošanas procesā valstī pamazām palielinās. Tas ir visai skaidri saskatāms. Zemnieki sākuši saprast, ka nepieciešams apvienoties zem viena karoga. Taču, lai strādājot nemīņātos no vienas kājas uz otru, bet gūtu arī kaut kādus panākumus, vispirms nepieciešams sakārtot likumdošanu, kas ilgu laiku bija kā iesūnojusi. "Pie tā arī šoziem tiek neatlaidīgi strādāts," apgalvo Liepājas rajona kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča un Otaņķu piensaimnieku kooperatīva "Laura" vadītājs Uldis Štoss, kas darbojas Latvijas Kooperatīvo sabiedrību asociācijas valdē. Ar viņiem risināju sarunu par likumdošanas iniciatīvām, kā arī par tuvākās nākotnes plāniem un izredzēm.

Groza likumu, lai nostiprinātu kooperatīvus

Kaut gan jau pērn likums par kooperāciju piedzīvoja nelielas izmaiņas, ir paredzams, ka tuvākajā laikā vairāki grozījumi tajā varētu tikt akceptēti atkal. Aizvadītajā nedēļā notika asociācijas pilnsapulce, kurā izskatīja iesniegtos priekšlikumus. "Lai darbības gaitā nerastos dažādi pārpratumi, liela daļa no tiem paredz precizēt dažādas nianses, jo mūsdienās pat komatam tekstā nereti ir izšķiroša nozīme. Taču paredzēti arī būtiskāki labojumi, kas skars tieši lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvus," sacīja "Durbes grauda" vadītājs. Viņš pastāstīja, ka grozījumi ir vērsti uz to, lai sekmētu ne tikai jaunu sabiedrību veidošanos, bet galvenokārt nodrošinātu jau esošo kooperatīvu apvienošanos un nostiprināšanos. Gādāts tāpat par to, lai nedibinātos falšas sabiedrības, kas vēlāk izput kā ziepju burbuļi, atstājot valstij nodokļu parādus un neapmaksātus rēķinus. Ja līdz šim kooperatīvu drīkstēja veidot trīs biedri, tad turpmāk būs noteikts, ka jābūt vairāk dalībnieku.

Šie priekšlikumi nav no zila gaisa grābti. Tos laika gaitā izteikuši paši sabiedrību dalībnieki, un tagad tiekot darīts viss nepieciešamais, lai tie saņemtu Zemkopības ministrijas atbalstu un pēc tam iegūtu arī likuma spēku. "Mēs asociācijas valdē darbojamies jau vairāk nekā četrus gadus un esam pierādījuši savu varēšanu, jo panācām, ka likums tiek atvērts labojumiem un izmaiņas atbalsta arī valdība," pastāstīja Uldis.

Vai zemnieki atgūs nokavēto?

Zemnieku saimniecības, ko apvieno gan "Durbes grauds", gan piensaimnieku "Laura" nodarbojas ar graudkopību. Jāteic, ka pērnais rudens ražotājiem sagādāja gan patīkamus, gan ļoti nepatīkamus brīžus. Iepriecinošas bija graudu cenas. Taču sarūgtināja fakts, ka lietavu dēļ labi augušo labību neizdevās novākt un tā palika uz lauka. Arī ziemāju sēju mūsu rajonā pārliekā mitruma dēļ nebija iespējams paveikt. Nelabvēlīgie laika apstākļi skāra galvenokārt Lejaskurzemes lauksaimniekus, kamēr citos valsts reģionos, arī maizes klētī – Zemgalē, audzējumu izdevās sabērt apcirkņos. Tepat blakus – Saldus rajonā tika novākta gan labība, gan iesēti ziemāji. Pagastos ap Auci milzīgās platībās zaļo ziemas rapsis un ziemāji, tajā pašā laikā mūspusē zemkopjiem ir izdevies apsēt tikai mazus lauciņus, un tagad ir jārēķinās ar atskaņām.

Vai pavasarī mūsu zemnieki pratīs atgūt rudenī zaudēto?

"Lauras" vadītājs uzskata, ka nenotikusī ziemāju sēja nav pats nozīmīgākais satraukuma iemesls. Daudz būtiskāka esot pakalpojumu cenu mežonīgā celšanās. Sēklai un minerālajam mēslojumam tās ir divkāršojušās. Šis fakts padarījis domīgus daudzus lauksaimnieciskos ražotājus. Pieteikumu minerālā mēslojuma iegādei pērn bijis vairāk, nekā ir šogad. "Cilvēki man jautā – vai maz ir vērts sēt? Es atbildu, ka visu noteiks graudu cena rudenī, bet kurš spēj pareģot, kāda tā būs?" vaicāja Sandris. Pērn graudu cena kļuvusi zināma tikai gada otrajā pusē, kad noskaidrojies, ka Rietumeiropā un citur nav padevusies labības raža. Tad no 100 latiem par tonnu tā strauji uzkāpusi līdz 150 latiem. Tagad prese rakstot, ka pasaules apcirkņi ir izsmelti tukši. Tas liekot domāt, ka pieprasījums neizpaliks un mūsu zemnieki šopavasar vēl sēs.

Ir palielinājies zaudējuma risks

"Cena graudiem zemāka nekļūs," ir pārliecināts Uldis. "Bet kā tu domā, kurš šajā situācijā visvairāk nopelnīs?" pavaicāja Sandris Bēča. Vai tie būs audzētāji? Nē – taču! Protams savu tiesu paņems gan pārstrādātāji, gan tirgotāji, taču durbenieks domā, ka par lielākajiem ieguvējiem kļūs baņķieri. Ja pērn, lai ražotu, no bankām zemnieki paņēma, teiksim, 1000 latu lielu aizņēmumu, tad šopavasar tāda paša apjoma darbu veikšanai, būs jāņem jau 2000 latu un jāmaksā augsta procentu likme. Tas nozīmē, ka zemnieki tikai staigās ar biezāku līdzekļu apgrozījuma portfeli, bet bankas pelnīs divreiz vairāk. Savukārt lauksaimnieki būs ieguvuši to, ka viņiem palielināsies zaudējuma risks. To spēs radīt gan nelabvēlīgi dabas apstākļi, gan produkcijas cenas. Tie esot divi nosacījumi, kas cilvēkus padarījuši domīgus. "Citas alternatīvas lauku apsaimniekotājiem nav," sacīja Sandris.

Un kā tad ar Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem? Vai tie nespēj kooperatīvajām sabiedrībām palīdzēt pārvarēt samezglojumus, lai beidzot nostātos uz kājām? Gan "Laura", gan "Durbes grauds" šajā ziņā neesot mudināmi. "Šogad esam iesnieguši divus projektus. Vienu no tiem maksājumu pirmajai kārtai, kas noslēdzās 14.februārī, bet otru rudenim. Taču nevienam nav noslēpums, kāda ir situācija: pieteikumu ir iesniegts par 7,5 miljoniem latu vairāk nekā atvēlētais finansējums. Tas nozīmē, ka naudu dabūs tie, kuri būs saņēmuši vairāk punktu, bet viens no nosacījumiem paredz, ka atbalsts tiks atvēlēts sabiedrībām, kas to vēl nav baudījušas," sacīja Sandris. Viņš cerot, ka šoreiz vēl nepaliks bešā, jo līdz šim saņemtā summa, salīdzinot ar apgrozījumu, esot diezgan niecīga, kaut gan, protams, pirmā teikšana būšot tiem, kas vēl atbalstu nav baudījuši.

Laukos trūkst kvalificēta darbaspēka

Līdzīgā situācijā esot "Laura", kur šogad turpina apgūt pērn iesākto graudu kaltēšanas līnijas projektu, lai jau rudenī to varētu ekspluatēt ar pilnu jaudu. Tās stāšanās ierindā, kā lēš Uldis, samazinās ražošanas izdevumus. Finansējums kooperatoriem jau esot kabatā, taču viņi žēlojas, ka celtniecības un montāžas uzdevumu veikšanai trūkst kvalificēta darbaspēka. Abi kooperatori uzskata, ka graudu pirmapstrādes nodrošināšana palīdzēs zemniekiem strādāt ar lielāku efektivitāti. "Kaut gan arī mums graudu kaltēšana nenotiek par velti, kūlējam tomēr ir parocīgāk. Viņam nav jāved uz Liepāju ūdens un gruži, turklāt ražas novākšanas periodā ietaupās laiks, ko var izmantot kulšanai," skaidroja Sandris, bet Uldis kolēģi papildināja, sakot, ka laukos ir liels darbaspēka deficīts un arī paši īpašnieki lielākajā daļā zemnieku saimniecību sēžas pie kombaina stūres. Uzņemoties veikt graudu pirmapstrādi sabiedrībā uz vietas, situāciju vismaz sastrēguma brīžos izdodas zināmā mērā atvieglot. "Brīžiem cilvēki pat nav par to padomājuši tāpēc, ka savu darbu viņi nav paraduši pieskaitīt ražošanas izmaksām. Taču tas nav normāli un ilgi tā turpināties nevar," viņš secināja.

Tomēr kooperatori neuzskata, ka tuvākajā nākotnē savās rokās varētu pārņemt arī produkcijas pārstrādes funkcijas. Kaut gan par to esot domāts, šajā tirgus situācijā pārstrādi nodrošināt esot nereāli. Pirmkārt, lai to darītu, nepieciešami milzīgi kapitālieguldījumi. Turklāt likumdošana sabiedrībām arī šajā jomā paredz sliktākus spēles noteikumus, jo kredītprocenti tām esot paredzēti dārgāki, bet Eiropas Savienības atbalsts, ko piešķir pievienotās vērtības palielināšanai, – pieticīgāks. Sandris domā, ka pārstrādei, ja to tomēr izveidotu, ir jābūt ļoti labā līmenī un apjomīgai. Ar maziem piena cehiem vai maltuvītēm nekas nebūšot atrisināts, bet privatizācijas procesā zaudētos uzņēmumus zemniekiem saņemt atpakaļ neesot iespējams. Kooperatori bija vienisprātis, ka lauksaimnieciskajiem ražotājiem tagad izdevīgāk ir eksportēt produkciju. Gan pienu, gan graudus. Pārmetumi, ka piens tiek pārdots aiz robežas bez pievienotās vērtības, esot nevietā, jo izvests tiek zemnieka ražotais galaprodukts. Turklāt tirgošanās taču notiek Eiropas Savienības iekšienē, tātad par kādu gan eksportu te varot būt runa.


Aicina brīvprātīgi sargāt dabu

Tiem, kuriem nav vienalga, kas notiek ar dabu un vidi viņiem apkārt, ir iespēja palīdzēt to nosargāt, kļūstot par sabiedriskajiem vides inspektoriem.

Par Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka šādu inspektoru darbu, pastāstīja Valsts vides dienesta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova.

Cilvēki, kuri vēlas iesaistīties šajā darbā, var pieteikties Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē un kļūt par dabas vai zivju inspektoriem. Lai to darītu, nepieciešama vismaz vidējā izglītība un nedrīkst būt sodāmību par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret dabu un vidi. Sabiedriskā inspektora darbu uzrauga Reģionālā vides pārvalde. Tas veicams brīvprātīgi un bez atlīdzības.

Sabiedriskais vides inspektors dosies pārbaudēs kopā ar valsts vides inspektoriem, taču galvenokārt pats sekos, lai viņa pārraugāmajā teritorijā nenotiktu pārkāpumi. Par konstatētu pārkāpumu inspektors noformēs protokolu un ziņos Reģionālajai vides pārvaldei.

Līdz pagājušās nedēļas beigām viens cilvēks jau izteicis vēlēšanos darīt šādu darbu, sacīja I.Sotņikova. Sergejs Larins uzrakstījis iesniegumu, ka vēlas būt zvejas un dabas inspektors Rucavas pusē.

Valsts vides dienests inspektoriem rīkos arī mācības. Ja interesentu būs vairāk, tās varētu notikt arī tepat, Liepājas rajonā, pieļāva direktore.

Tiesa, I.Sotņikova atzina, ka pagaidām neesot pilnīgas skaidrības par to, kas un kādā veidā maksās par sabiedrisko inspektoru ikdienas darba izdevumiem, piemēram, transportu.