Kurzemes Vārds

11:24 Ceturtdiena, 2. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kad spalvas put

Izskatās, ka jau tā vārgais pasta balodītis nu nokļuvis pašu jaudīgāko vanagu nagos un tiek pluinīts tā, ka spalvas put vien. Kā gan citādāk, kad belzieniem apmainās tādi smagsvari kā A.Šlesers un I.Godmanis – satiksmes ministrs un premjers. Valdības vadītājs piedraud, ka Šlesera palikšana amatā būs atkarīga no spējas atrisināt pasta problēmas, ministrs nepaliek parādā un bliež pretī vēl asāk – visas valdības pastāvēšana būšot atkarīga no pasta problēmas noregulējuma.

Nudien brīnumi, ņemot vērā, ka abi ir no vienas partijas. Vai tiešām arī valdība beidzot sapratusi, kādas nepatikšanas draud pasta novešana līdz bankrotam? Ne jau tas vien, ka cilvēki laiku pa laikam nesaņem pasūtītās avīzes un žurnālus, ka kavējas piegāde, jo abonentu sarakstos savārīts milzīgs ķīselis, turklāt zemo algo dēļ arvien vairāk trūkst pastnieku, tiek likvidētas mazās pasta nodaļas utt. Ja pasts tiešām bankrotētu, tad sagrūtu vēl veselas virknes valstiski svarīgu norišu sistēma. Kā tiesas nosūtītu pavēstes un citus dokumentus, kā notāri nogādātu ierakstītās vēstules, VID – nodokļu paziņojumus, pakalpojumu sniedzēji – rēķinus klientiem utt.? Iedzīvotāji varbūt varētu savu vēsti, piemēram, radiem uzticēt gudrajiem putniņiem – pasta baložiem, bet jāšaubās, vai tos varētu izmantot daudzskaitlīgo rēķinu un paziņojumu sūtītāji.

Bet, runājot nopietni, nav izprotams, kā varēja tik lielu un iepriekš pat labi pelnošu uzņēmumu novest līdz bankrotam. Šķiet, ka tur bija nepieciešama īpaša vēlme, negribētos taču domāt, ka runa būtu par nepārspējamu muļķību.

Un nemaz nav jāskatās uz galvaspilsētu, kur pasta miljonu vērtos darījumus pašlaik vētī Valsts kontrole. Arī te, Liepājā, daudz kas pārsteidz. Kaut vai pēdējais skandāliņš, kad no telpām pilsētas centrā spiestas aiziet vairākas pasta nodaļas. Neiedziļinoties namīpašnieku un pasta domstarpībās, nav izprotams jau pats pirmsākums – kāpēc galu galā pastam bija jāatsakās no savas vēsturiskās, prestižās ēkas tā vārdā nosauktajā Pasta ielā, lai pēc tam meklētu telpas, kur nomāt, un tādējādi tikai vairotu savas problēmas?

Sarmīte Pelcmane