Kurzemes Vārds

13:45 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aizstiklotie balkoni apdraud gājēju drošību

Kristīne Pastore

Liepājā ir dažas interesantas piecstāvu ēkas, kuras vienu ar otru savieno no stikla ķieģelīšiem veidoti balkoni. Tie savu laiku ir nokalpojuši: ķieģelīšus saturošais materiāls izdrupis, iespējams, savu roku pielikuši arī huligāni, un stiklotā konstrukcija brūk kopā. Ķieģeļi pa vienam vien krīt lejā, apdraudot gājējus. Roņu ielā 5 dzīvojošā Natālija Čerkašina pamatoti jautā: "Vai ir jānotiek kādai nelaimei, kādam ķieģelim jāuzkrīt cilvēkam uz galvas un tas jānosit, lai vienreiz šo problēmu atrisinātu?" Viņa ir viena no iedzīvotājiem, kam ik dienu jāstaigā pa eju, kur stiklotais veidojums savieno ēkas K.Ūliha ielā 12 un 14.

Vai gaidīsim, kad būs kāds līķis?

Skats starp mājām K.Ūliha ielā 12 un 14 patiešām ir draudīgs – stikla ķieģeļi sakrituši tur novilktajā tīklā, bet tā pašā vidū varens caurums, un viena ķieģeļa stūris pavisam draudīgi vīd ārā. Tas kuru katru brīdi var krist lejā, un var notikt nelaime. Natālija Čerkašina ir neizpratnē – pa šo eju ik dienu staigā cilvēki no sešām tuvumā esošajām mājām. Vai tiešām nevienam nerūp, ka stikla ķieģeļi var uzkrist uz galvas viņiem pašiem vai viņu bērniem? Abas mājas ir celtas pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū.

Līdzīgs ir arī māju savienojums Liedaga un Klaipēdas ielas stūrī un vēl dažviet pilsētā. K.Ūliha ielas mājām pirms pāris gadiem namu apsaimniekotājs – uzņēmums "Vecliepāja" uzvilka tīklu, lai krītošie stikla ķieģeli sakristu tajā. Taču ar laiku tīkls piepildās ar kritalām, nostiepjas un kļūst pavisam draudīgs gājējiem. Tā bija arī pērn. N.Čerkašina toreiz piezvanīja uz "Vecliepāju", runāja ar kādu sievieti. "Es nezinu, kas viņa bija, bet viņa man atbildēja, ka tā neesot mana darīšana," atceras sieviete. Un nesaprot: "Kā nav mana darīšana, ja es arī tur katru dienu staigāju? Un citi mani ģimenes locekļi. Un arī daudzi citi cilvēki. Vai tad ir jāgaida, kamēr būs kāds līķis, un tad jāceļ trauksme?" Paldies Dievam, neviens cilvēks ne šajā vietā, ne arī citviet, kur ir līdzīgi veidojumi, nav cietis, taču cilvēki, kas tuvumā dzīvo, ir pārliecināti, ka tas ir tikai laika jautājums.

Toreiz N.Čerkašina mierā nelikās un zvanīja uz domi. "Gods kam gods, nākamajā dienā atnāca strādnieki un tīklu iztīrīja, un pēc tam izpilddirektors Rāts man atsūtīja vēstuli ar paskaidrojumu, kas paveikts," saka Čerkašina. Taču tagad jau tā caurais tīkls atkal ir pilns. Cik ilgi tas spēs smagumu noturēt, grūti pateikt.

Kas maksās par balkonu remontu?

Māju K.Ūliha ielā 14 apsaimnieko SIA "Vecliepāja", savukārt otru namu K.Ūliha ielā 12 – SIA "Namserviss". Tam, ka aizstiklotie balkoni apdraud cilvēku drošību, piekrīt gan "Vecliepājas" Remonta un celtniecības daļas vadītājs Viktors Bloks, gan arī "Namservisa" valdes loceklis Gatis Kālis. V.Bloks sarunā ar "Kurzemes Vārdu" sacīja, ka visa problēma atduras pret finansēm. Varētu šos balkonus jaukt nost, taču pirms tam ir jāizstrādā tehniskais projekts – gan tas, gan arī pati nojaukšana un šīs vietas sakārtošana nebūs lēta, taču, kā rāda šīs mājas bilance, tai jau tagad tā ir mīnusos par 3,5 tūkstošiem latu. Turklāt situāciju sarežģī tas, ka no lielās piecstāvu mājas šie aizstiklotie balkoni ir tikai četriem dzīvokļiem. "Nav tāda likuma, kas šādā situācijā noteiktu, vai šie balkoni jāsakārto to dzīvokļu īpašniekiem, kuriem tie pieder, vai arī nauda jāņem no mājas kopējā maciņa," sacīja V.Bloks.

G.Kālis, kurš domā, ka lētākais variants būtu šos aizstiklotos veidojumus jaukt nost, ir pārliecināts: četru dzīvokļu īpašnieki vieni paši nespēs samaksāt šo balkonu rekonstrukciju, tāpēc māju iedzīvotājiem tomēr vajadzētu vienoties un naudu šīm vajadzībām atvēlēt no ēkas kopējiem līdzekļiem. Mājai K.Ūliha ielā pašlaik uzkrājumā 1700 latu, kas gan tūlīt jāmaksā par siltummezgla ierīkošanu, tāpēc, ka atzina G.Kālis, māja tūlīt būs pa nullēm.

Taču "Namservisa" speciālisti plāno martā rīkot iedzīvotāju sapulci, kuras laikā apspriedīs turpmāko apsaimniekošanas un remontdarbu plānu un arī problēmu, kas saistīta ar aizstiklotajiem balkoniem. Starp citu, "Namserviss" šo māju tikai pirms diviem mēnešiem pārņēmis apsaimniekošanā no iepriekšējā apsaimniekotāja – "Vecliepājas". V.Bloks uzskata, ka tagad drošākais risinājums varētu būt barjera, ko uzstādītu ejā zem balkoniem, lai cilvēki tur nestaigātu. Viņš arī minēja, ka tuvākajās dienās tīklu iztīrīs un iespēju robežās aiztaisīs caurumus. G.Kālis uzskata, ka tīkls ir pilnībā jāatjauno.

Situāciju sarežģī arī tas, ka abu māju apsaimniekotāju starpā īstas sadarbības nav. G.Kālis ir bijušais "Vecliepājas" darbinieks, kurš izveidojis citu namu apsaimniekošanas uzņēmumu un pusotra gada pastāvēšanas laikā pārņēmis savā apsaimniekošanā vairāk nekā desmit iepriekš "Vecliepājas" apsaimniekotās mājas, kas "Vecliepājai" īsti nepatīk.

Dzīvokļu īpašnieki būtu gatavi maksāt. Kaut vai daļēji

To abu māju iedzīvotāji, kuru dzīvokļiem ir šie aizstiklotie balkoni, paši apzinās, ka tie apdraud cilvēkus. K.Ūliha ielas 12.mājas 9.dzīvoklī mītošā Jeļena Tarasova apgalvoja, ka pašai esot bail tur staigāt. "Mēs jau sen informējām gan iepriekšējos apsaimniekotājus, gan arī tagadējos, bet lietas uz priekšu nevirzās," viņa sacīja un vedināja apskatīties, ko paši ar vīru darījuši lietas labā. Savukārt pretējā balkona siena arī aizstiklota, tāpēc šajā balkonā situācija ir labāka nekā citos. "Mēs esam gatavi maksāt par sava balkona pārveidošanu," sacīja īrniece. Viņa runājusi ar vairākiem kaimiņiem, kas tā arī pateikuši: mums nav jāmaksā par jūsu balkonu. Ģimene jau pati bijusi gatava stikla ķieģeļus nomainīt pret stikla paketēm, taču Jeļena saprot, ka tā tomēr ir mājas fasāde un tur nevar katrs rīkoties, kā ienāk prātā. Arī citu dzīvokļu saimnieki mēģinājuši krītošos stikla ķieģeļus nostiprināt dažādiem veidiem.

Arī pārējo dzīvokļu īpašnieki, kam ir aizstiklotie balkoni, saprot, ka citiem mājas iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā par viņu balkonu remontu, taču vairums šo cilvēku ir pensionāri, kam nav nekādu blakus ienākumu, tāpēc naudas neesot. "Bet, protams, kaut kādu daļu mēs tam atvēlētu," sacīja K.Ūliha ielas 14.mājas 4.dzīvoklī mītošie pensionāri Jānis un Lūcija Dižgalvji. 10.dzīvokļa saimniece pensionāre Velta Liparte bezspēcībā plāta rokas – viņai gandrīz visa pensija aiziet par dzīvokļa maksu un zālēm – no kurienes lai vēl ņem naudu balkona remontam.

Problēmas risināšanu sarežģī daudzgalvainā atbildība

Vecliepājas rajona arhitekte Gunta Šnipke atgādināja, ka šādos un līdzīgos gadījumos problēmas daudzdzīvokļu mājās rada tas, ka šīs mājas ir privatizētas nevis kopumā, bet pa dzīvokļiem. "Līdz ar to rodas tāda daudzgalvaina atbildība," viņa sacīja. Bez projekta patiešām katrs dzīvokļa īpašnieks nevar šos balkonus pārtaisīt pa savam prātam – tas ir jādara kopīgi pēc vienota projekta. Taču viņa uzsvēra: ja situācija patiešām apdraud garāmgājēju drošību, tad ir iespēja vērsties pilsētas Būvvaldē, lai konsultētos ar tās speciālistiem, jo šādā situācijā izņēmuma gadījumos ir iespējams nojaukt draudīgās detaļas, kas šajā gadījumā ir stikla bloki.

"Taču jārēķinās, ka tas vienalga būs pagaidu variants," viņa skaidroja. "Mājas iedzīvotājiem būs jāatrod kopēja valoda un arī līdzekļi, lai veiktu šo balkonu renovāciju vai rekonstrukciju. Turklāt šo atbildību nevar uzkraut tikai šo atsevišķo dzīvokļu īpašniekiem, jo šie balkoni bojā visas mājas izskatu un arī iespaido jebkura cita dzīvokļa vērtību. Tā ka šī atbildība ir jāuzņemas mājas iedzīvotājiem kopā."