Kurzemes Vārds

09:37 Otrdiena, 17. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Marta trakums politikas okeānos
Edgars Lūsēns

Marta sākums sola virkni aizraujošu notikumu gan pašmāju politikas dīķī, gan starptautiskajos attiecību okeānos, tāpēc šoreiz atliek vienīgi šo piesātinātību salīdzināt ar amerikāņu studentu basketbola marta trakumu un izvēlēties populārākos un aizraujošākos no tematiem.

Nacionālās īpatnības un prezidentu vēlēšanas

Protams, ka pagājušās nedēļas beigas, tāpat kā šīs sākums, paies, pasaulei komentējot Krievijas vēlēšanu iznākumu. Jeb, precīzāk runājot, sekas, ko var radīt šis iznākums, jo faktiski jau kopš brīža, kad Kremļa pašreizējais saimnieks Vladimirs Putins nosauca savu novadnieku Dmitriju Medvedevu par savu pēcteci, nebija vairs šaubu par to, kurš būs uzvarētājs šajās vēlēšanās. Līdz ar to priekšvēlēšanu kampaņa bija garlaicīgākā Krievijas prezidenta vēlēšanu vēsturē, bet sociologi varēja sacensties meistarībā un precizitātē, prognozējot, cik tad balsu saņems Medvedevs, savukārt Putina un viņa atbalstītāju vienīgais uzdevums bija panākt, lai cilvēki aiziet līdz vēlēšanu iecirkņiem. Taču padomju laikos sakņotās tradīcijas ar bufetēm un lētajiem veikaliem kaimiņzemē nevaid mirušas, tāpēc ar cilvēku piesaisti problēmu nebija. Drīzāk uz šī fona pat mazliet muļķīga likās Kremļa pārnodrošināšanās, veicot labojumus Konstitūcijā un atceļot nepieciešamību nobalsot 25 procentiem balsstiesīgo. Un bezmaz traģikomisks šķiet atteikums reģistrēt vēlēšanām bijušo premjerministru Mihailu Kasjanovu vai arī politiskajā opozīcijā esošā šaha ģēnija Garija Kasparova vajāšana, bet acīmredzot to var pieskaitīt kaimiņzemes varas specifikai.

Tomēr kopumā starptautisko notikumu vērotāji ar tādām Krievijas valsts nacionālām īpatnībām kā varas pārmantojamība un vēlēšanu rezultātu prognozējamība jau ir samierinājušies (kas gan cits atliek!), un daudz būtiskāk šķiet izsvērt, kāds varētu būt jaunais prezidents un kāda būs viņa loma. Faktiski eksperti ir vienisprātis, ka Krievijā vismaz ilgtermiņā nav iespējama divvaldība, par ko aizgūtnēm spriež kaimiņzemēs varas pārstāvji un kas arī tika demonstrēts priekšvēlēšanu laikā, pašreizējam Kremļa saimniekam kopīgi uz viena plakāta gozējoties ar nākamo prezidentu. Nav iespējama tāpēc, ka varas specifika un pati būtība neparedz, ka šo lielvalsti varētu vienlaikus pārvaldīt no divām dažādām pozīcijām. Pastāv uzskats, ka tas nav ne tikai tāpēc, ka valsts pamatnācijas vēlētāju mentalitāte tīri vēsturiski pieļauj pakļaušanos tikai vienam caram, bet arī tādēļ, ka ietekmīgie ekonomiskie un militārie grupējumi, kas allaž spēkojušies par pozīciju pietuvinātību Kremlim, respektēs tikai vienu no vadoņiem. Tradicionāli galvenais varas scepteris pienākas prezidentam, un, visticamāk, ka Putinam to nāksies respektēt, tomēr politikas eksperti neizslēdz iespēju, ka vismaz pašlaik no dienaskārtības nav norakstāms scenārijs, kas paredz Putina atgriešanos prezidenta postenī pēc viena Medvedeva valdīšanas termiņa.

Tiesa, neaizmirsīsim, ka arī pirms Putina ievēlēšanas viņam tika paredzēta marionetes loma, kurā viņš pildītu Jeļcinam pietuvināto ekonomisko grupējumu uzdevumus un aizstāvētu to intereses. Kas no tā iznācis, labi redzams – Putins kļuva par izcili veiksmīgu prezidentu, un nu jau tieši bez viņa Krieviju grūti iedomāties. Virkne analītiķu uzskata, ka pretēji plašsaziņas līdzekļos paustajiem nicīgajiem mantinieka un Putina klēpja sunīša apzīmējumiem, inteliģentu ģimenē augušā un veiksmīga jurista karjeru veidojušā Medvedeva prezidenta talants uzplauks, tikko viņa rokās ieguls Kremļa atslēgas un reālā vara. Šīs pozīcijas aizstāvji pauž, ka runa esot vienīgi par laikposmu, kurā Medvedevs tiks vaļā no Putina tēvišķās rokas, prognozējot, ka tam būs nepieciešams no pusgada līdz diviem gadiem. Tiek uzsvērts, ka Medvedeva nākšana pie varas varētu Krievijas specifisko demokrātiju vērst liberālākās izpausmēs, taču vienlaikus ar pārlieku optimismu šajā virzienā aizrauties nevajadzētu, jo skaidrs, ka Kremļa saimnieks aizstāvēs savas intereses, kas vispirms saistītas ar Krievijas ekonomiskās un politiskās ietekmes nostiprināšanu pasaulē. Taču pagaidām tās visas ir tikai prognozes, jo tikai vēlā pavasarī – pēc prezidenta inaugurācijas maijā – būs redzams, vai Medvedevs gribēs būt sava, patstāvīgā ceļa gājējs vai arī Krievijā pirmo reizi tās vēsturē palielināsies izpildvaras loma, un saimniecisko valdīšanu uzņemsies premjerministrs Putina personā, bet prezidentam paliks reprezentablas personas funkcijas.

Taču neatkarīgi no tā varam būt pavisam droši, ka Dmitrija Medvedeva vārdu zinās Hilarija Klintone. Nupat demokrātu kandidāte ASV prezidenta vēlēšanu publiskās debatēs sagādāja pat viņas pretiniekiem negaidītu pārsteigumu, to, domājams, aizmirstot, jo līdz šim ārpolitika tika uzskatīta par viņas stipro pusi. Tikmēr tieši šonedēļ var izšķirties, kurš tad būs demokrātu pretinieks republikānim Džonam Makeinam rudenī gaidāmajā cīniņā par pasaulē ietekmīgākās amatpersonas – ASV prezidenta krēslu. Demokrātu sacensība būs uzskatāma par beigušos, ja Baraks Obama arī šonedēļ turpinās savu uzvaras gājienu priekšvēlēšanu cīņā. Ja vēl gada sākumā tieši Klintones izredzes kļūt par demokrātu galveno kandidāti šķita reālākas, bet pirms mēneša vairākums ekspertu prognozēja viņas un Obamas sīvu spēkošanos līdz pat demokrātu kongresam, tad tagad tieši tumšādainais senators šķiet pārņēmis iniciatīvu un šonedēļ var gūt izšķirošo pārsvaru. Savukārt, ja Klintone spēs šonedēļ atgūties, varēs uzskatīt, ka sacensība sākas no jauna.

Riņķa dancis ap krēsliem un likumiem

Latvijas politiskajā orbītā turpināsies spēku pārgrupēšanās labējo partiju spārnā. Noteikti, ka savu varēšanu alks apliecināt strauju reitingu kritumu piedzīvojušais "Jaunais laiks", kas nule kā notikušajā ārkārtas kongresā mainījis arī valdes priekšsēdētāju, taču Solvitai Āboltiņai nebūs viegli atgūt partijas zaudēto spožumu, ja vien vispār tas kādreizējā apjomā atgūstams. Tikpat droši var prognozēt, ka par sevi vēlēsies atgādināt divi politiskie spēki, kuriem partijas dibināšana ir aktuālākais darbakārtības jautājums, jo negaidīti augstie reitingi tik pieredzējušiem politiķiem kā Sandrai Kalnietei un Ģirtam Valdim Kristovskim liek kalt dzelzi, kamēr tā karsta, savukārt uz nabadzīgo vaimanu rēķina politisko kapitālu krājošajiem Štokenberga – Pabrika domubiedriem jau pagājušonedēļ izdevās panākt, ka Centrālā vēlēšanu komisija izsludinājusi no aprīļa vidus parakstu vākšanas kampaņu grozījumiem "Pensiju likumā". Ar interesi gaidīsim, vai šiem diviem nemiera cēlājiem nepievienosies vēl kāds, jo visai negaidīti viņnedēļ intrigu radīja bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kurš publiski pieļāvis iespēju, ka varētu veidoties vēl viena partija.

Taču, kamēr tas vēl miglā tīts, jau šodien pavisam konkrēta izšķiršanās gaida Nacionālo radio un televīzijas padomi, kurai jālemj par Latvijas televīzijas ģenerāldirektora posteni. Krēsla īpašnieki tajā mainījušies tik bieži, ka nav šaubu – padomes lēmumam droši varēs meklēt arī politisko zemtekstu. Līdz šim kuluāros visaugstāk vērtētas pašreizējā ģenerāldirektora pienākuma izpildītāja Edgara Kota izredzes, un pat izskaitļots, ka viņu atbalstītu padomes vairākums, tomēr korekcijas pretendenta izredzēs var nest Valsts kontrole. Tā secinājusi, ka dažādi finansiāli procesi Latvijas televīzijā ritējuši ne gluži korekti, bet atbildīgs par tiem bijis tieši Kots. Padome lēmusi, ka pirms izšķirošā balsojuma vēl notiks konsultācijas ar Valsts kontroli, bet var izrādīties, ka iznākumā ģenerāldirektora meklējumi turpināmi un izsludināms jauns konkurss.

Droši var prognozēt, ka turpināsies arī partiju diskusijas pa priekšvēlēšanu finansiālo tēriņu griestu noteikšanu. Partiju vairākums gaužām loģiski secinājis, ka iepriekšējā robeža nav bijusi gluži saprātīga jeb, tieši runājot, tās noteikšanai nebija nekādas jēgas, jo lielākās partijas to pārkāpa, bet par noteiktajiem sodiem gatavas tiesāties. Pašlaik notiekošās sarunas vēsta, ka griesti varētu būt divreiz lielāki par iepriekšējiem, taču, tā kā faktiski netiek runāts par bargākiem sodiem, neatstāj šaubas, ka arī jaunās normas būs vairāk dekorācijai.

Toties pavisam nopietni drošības pasākumiem var gatavoties Iekšlietu ministrija un Rīgas dome. Tuvojas 16.marts, un leģionāru piemiņas dienas sakarībā gatavību gājieniem izteikuši gan labējie, gan kreisie radikāļi, un tuvāko divu nedēļu laikā var gaidīt kā no vieniem, tā no otriem agresīvus paziņojumus, taču kartību sargājošo struktūru uzdevums būs strādāt tā, lai nepārvērstu šo datumu par politisko šovu dienu.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

X Kaislības ap Latvijas televīzijas ģenerāldirektora posteni.
X Valsts mēroga diskusijas par rupjībām internetā.
X Abu pušu radikāļi paziņo par gatavošanos 16.martam.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Par partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāju ievēlē Solvitu Āboltiņu.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
X Prezidenta vēlēšanas Krievijā.
X Pirmo reizi vēsturē 1 eiro līdzvērtīgs 1,5 dolāriem.
X Pēc operācijas pret kurdu nemierniekiem Turcijas karaspēks atkāpjas no Irākas ziemeļiem.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valsts pārvaldes sistēmas īpatnības ļāva Dmitriju Medvedevu saukt par nākamo Krievijas prezidentu vēl pirms vēlēšanām.