Kurzemes Vārds

09:15 Otrdiena, 17. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Arī kārtības nemīlestība tiek pārmantota
Ērika Birzkopa, Liepājas literātu un mūziķu radošā kluba "Helikons" vadītāja

Daudzi negrib likumīgi maksāt par gružu izvešanu, konteineru pasūtīšanu un tādēļ izmet atkritumus, kur pagadās. Taču galvenais, ka daudziem iedzīvotājiem vienkārši nav apziņas, ka vispirms pašiem ir jārūpējas par tīrību pie un ap savu dzīvesvietu. Nav atbildības sajūtas, iekšējās kultūras, inteliģences dziļuma un sapratnes, ka, ja es sakopšu savu apkārtni, tad pilsēta būs tīra. Daudz padara apzinīgie sētnieki. Tāpat ir privātmāju saimnieki, kas tiešām rūpējas par kārtību, bet ir tādi, kuriem viss vienalga.

Manuprāt, lielai daļai to iedzīvotāju, kas vieglu sirdi piecūko apkārtni, arī viņu pašu mājas ir netīras. Viņam tur varbūt labi, bet, ja šādā dzīvoklī ieietu cits cilvēks ar citu izpratni par tīrību, viņš būtu šokā. Viss sākas pašā cilvēkā, proti, viņam ir vai nav sapratne par to, ko nozīmē tīrība, ko drīkst, ko ne. Pieļauju, ka daudzi vienkārši nesaprot, kas slēpjas aiz vārda tīrs. Jā, laiki nav viegli, naudas daudz kam pietrūkst, bet, manuprāt, tīrība nu reiz ir tā, kuras uzturēšanai savā mājā vai pie tās sliekšņa nevajag milzum daudz naudas. Tikai paša vēlēšanos sakopt. Bet, gluži tāpat kā ģimenēs tiek pārmantota kārtības mīlestība, tāpat tiek pārmantota arī kārtības nemīlestība. Manuprāt, ja cilvēks ir kārtīgs un tīrīgs, tad tāds viņš būs visur – savās mājās, uz ielas, it visur. Un būs gatavs sakopt pat to šmuci, ko kāds cits atstājis. Ja ne, tad ne. Ja bērns audzis ģimenē, kur kārtība un tīrība nav cieņā, kur pieaugušie mierīgu sirdi savus gružus izmet, atstāj, kur pagadās, tad no jaunās paaudzes arī nav nekā labāka ko prasīt.

Apšaubu, vai daļai liepājnieku tīrība un kārtība ir tik sveša, ka viņi tīšuprāt un par spīti atkal piecūko sakoptās vietas. Negribētos ticēt... Bet ko var prasīt no tādiem klaidoņiem, kuriem rūgtums uz visu un viss apkārt notiekošais vienaldzīgs? Tāds izmētā gružus no konteinera un aiziet. Ko viņam padarīt?

Diemžēl ir viena daļa iedzīvotāju, ne jau tikai klaidoņi, kurus nekas nespēs izmācīt vai ietekmēt, un viņi nemainīs savu attieksmi pret pilsētas, vides piegružošanu. Viņi turpinās to darīt mierīgu sirdi. Atkal jāsaka diemžēl... Kamēr mēs paši savā sirdī, dvēselē nesapratīsim, kas ir labs, kas slikts, ko vajag, ko nevajag darīt, tikmēr nekas nemainīsies.