Kurzemes Vārds

17:22 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Sumbri naktīs laiza logus
Pēteris Jaunzems

Vakar Kalnišķu sakoptākās sētas "Drāznieki" īpašniece Gunta Vecpils aicināja redakcijas darbinieku atbraukt un nofotografēt eksotisku ainu – netālu no viņas mājas pļavā ganoties vesels sumbru bars.

Kad ieradāmies, sumbri jau bija aizklīduši prāvu gabalu tālāk. Apgūlušies pļavā, tie uzvedās ļoti piesardzīgi. Tiklīdz centāmies pietuvoties, visi astoņi lielie zālēdāji veicīgi paslēpās mitrāja biezoknī. Vietējie iedzīvotāji gan sašutuši stāstīja, ka naktī un krēslas stundās tie tik bikli neesot. "Baložu" saimniece Ausma Pirktiņa gan pati sumbrus nebija redzējusi, taču netālu kaimiņos dzīvojošā Dzidra Martijana viņai stāstījusi, ka milzeņi reiz pienākuši pat pie mājas loga un laizījuši rūtis. Savukārt "Drāznieku" saimniece parādīja dzīvnieku bara izmīdīto zemeņu dobi un kastaņu kokus, kuriem daudzviet bija noplēsta miza. Dzīvnieki esot mēģinājuši iekļūt arī G.Vecpils skaistajā košumdārzā, taču pagaidām dzelzs vārti un apžogojums pasargājis no postītājiem.

Arīdzan Papes sūkņu stacijas uzraugs Aleksandrs Rāts zināja liecināt par sumbru nedarbiem. Vecajā skolā, kur ar ģimeni dzīvojot viņa meita, tie esot izmīdījuši ne tikai puķu dobes un apstādījumus, bet ielauzušies arī siena šķūnī, kur izmētājuši un piešmucējuši lopbarību.

Sumbri no Pasaules dabas fonda ierīkotajiem aplokiem bija izbēguši jau pirms gada. Toreiz pēc ilgākiem pūliņiem dabas draugiem tos izdevās sadzīt atpakaļ nožogojumā. Par tādu panākumu pēc tam rakstīja vai visas avīzes. Taču šoziem, kā teica G.Vecpils, zālēdāji aploku esot atstājuši jau ziemas sākumā un visus šos mēnešus klejojot pa tuvējo apkārtni, baidot iedzīvotājus un apēdot mājlopiem sagādāto barību. Par to nez kāpēc nerakstot neviens. Kalnišķniece piebilda, ka aploki esot apjozti tikai ar divām tievām stieplītēm, tādēļ izkļūt savvaļā milzeņiem neesot nekādu problēmu. Arī dzīvniekus varot saprast. Laikā, kad zeme ir piemirkusi kā mārks, aplokos tiem neizdodas atrast sausāku vietiņu, kur uzturēties, tāpēc arī tiekot meklēta iespēja izkļūt brīvībā un uzlabot dzīves apstākļus. Meliorācijas inženieris Imants Rožkalns zināja sacīt, ka aploku apžogojumu galvenokārt saraujot brieži un aļņi, bet sumbri šo pakalpojumu nekavējoties izmantot.

Bijušais sumbru aploku uzraugs Sergejs Larins paskaidroja, ka projekts, kurā viņam bijis lemts piedalīties, esot beidzies un tagad par aplokiem vairs neesot neviena atbildīgā, bet Pasaules dabas fonda pārstāvis Ints Mednis uz telefona zvaniem neatbildot. Tas izrādījās taisnība, jo visi mūsu centieni ar amatpersonu sazināties izrādījās bezcerīgi. Tā nu iznāk, ka sumbri ir pamesti likteņa ziņā un nevienam nav zināms, ko tie vēl sastrādās.


Sūtīs protesta vēstules
Viktors Ulberts

Visiem Latvijas valdības ministriem, kā arī Valsts prezidentam tiks nosūtītas vēstules no Priekules Pilsētas domes, kurās pausts protests pret Veselības ministrijas plāniem no nākamā gada janvāra pārtraukt stacionāro pakalpojumu finansēšanu Priekules slimnīcā, informēja Priekules Pilsētas domes priekšsēdētāja Vija Jablonska.

"Lai arī tieši tas netiek pateikts, mēs labi zinām, ka faktiski tas nozīmē slimnīcas slēgšanu. Esam noskaņoti to nepieļaut," "Kurzemes Vārdam" sacīja V.Jablonska.

Vēstulēs valsts augstākajām amatpersonām skaidrota Priekules, kā arī apkārtējo pašvaldību un Liepājas Rajona padomes nostāja, ka vismaz vienu alternatīvu Liepājas Reģionālajai slimnīcai vajadzētu atstāt, jo lauku cilvēkiem pa sabrukušajiem ceļiem turp grūti nokļūt, kā arī vispārējas inflācijas dēļ tas maksā aizvien dārgāk.

V.Jablonska pastāstīja, ka nesenās vizītes laikā Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš izteicis pārmetumus, ka Priekules slimnīcai viņš neredz nākotnes vīziju. "Arī šo vīziju mēs izstrādājām un CD formātā pievienosim katrai vēstulei. Tad nu gaidīsim atbildi, lai zinātu, cik ļoti valsts augstākajām amatpersonām rūp reģionu liktenis," piebilda V.Jablonska.


Atkal izdziedās "Vērgales sniegpulksteni"
Viktors Ulberts

14.martā pulksten 16 Vērgales Kultūras namā visi aicināti klausīties tradicionālo koncertu "Vērgales sniegpulkstenis", kurā uzstāties varēs katrs, kam vien ir vēlēšanās kāpt uz skatuves, informēja šī koncerta idejas autore Mirdza Sīpola.

Sarīkojuma "Vērgales sniegpulkstenis" pirmsākumi meklējami pirms 12 gadiem, kad skolotāja M.Sīpola secināja, ka arī vērgalniekiem, kuri vēlas dziedāt, jādod iespēja izpausties un gūt skatuves pieredzi. Tā arī radās sarīkojums, kurš par "Vērgales sniegpulksteni" nosaukts, atbilstoši gadalaikam, kad tas vienmēr notiek.

M.Sīpola pastāstīja, ka iepriekš dažus gadus uzstāšanās arī tika vērtēta un dalītas vietas, taču radās domstarpības, jo bija skatītāji, kuri nepiekrita vietu sadalījumam. Lai turpmāk nerastos nesaprašanās, nolemts, ka "Vērgales sniegpulkstenis" kļūs par koncertu, kurā visi dalībnieki saņems nelielas atzinības balvas.

Jau trešdien paredzēts mēģinājums, tāpēc interesentiem ir laiks pieteikties koncertam pa tālruni 29338335. Dziedātāji paši var izvēlēties, kādā sastāvā uzstāties, kā arī – vai dziedāt solo, vai ar pavadījumu, ko palīdz nodrošināt Vērgales pamatskolas mūzikas skolotājas.

Vēl M.Sīpola norādīja, ka ir bijuši gadi, kad "Vērgales sniegpulkstenim" pieteikušies pat 70 dalībnieki, tāpēc koncerta apmeklētājiem jānoskaņojas uz pamatīgu klausīšanos.


Jūrmalciemnieki turpinās mācīties
Dina Belta

Jūrmalciemnieku intereses apzinājusi, interešu kluba "Kāpaine" vadītāja Daira Bērtiņa nupat sākusi īstenot nodarbību ciklu "Aiz loga spēlē jūras vējš".

Pirmā nodarbība, kurā floriste Modrīte Stūre mācīja kārtot pušķos grieztos ziedus, notika pagājušonedēļ. Lieldienu brīvdienās nodarbību vadīs Latvijas Mākslas akadēmijas studente Kristīne Sīle. Vēl sarakstā iekļautas psiholoģijas, skaistumkopšanas, kulinārijas nodarbības, pastāstīja D.Bērtiņa. Tās notiek jūrmalciemniekiem ierastā vietā – SIA "Smaragda", interešu kluba "Kāpaine" telpās. Dalībnieki ir visdažādākā vecuma jūrmalciemnieki. Tāpēc arī mācības dažādās jomās, lai visiem būtu interesanti, piebilda D.Bērtiņa.

"Aiz loga spēlē jūras vējš" ir viens no Liepājas rajona Pieaugušo izglītības centra konkursa projektiem, ko finansiāli atbalstījusi Liepājas Rajona padome, kā arī Nīcas Pagasta padome.

Dažādas nodarbības pēc pašu iniciatīvas Jūrmalciema centrā, "Smaragdā" notika arī pērn. Tad arī projekta direktore, "Kāpaines" vadītāja apzinājusi, kāda izglītošanās iedzīvotājus varētu interesēt. "Nav jau mums šeit daudz to ļaužu, varu visus apziņot," viņa piebilda. Gaisotne pasākumos esot brīva, plānotās nodarbības gaitā nereti rodoties improvizācijas. Cilvēki – iekustināti un atsaucīgi.

Arī 8.marts Jūrmalciemā nav pagājis bez ievērības. Bez algotu lektoru piedalīšanās sievietes pašas sev sarīkojušas izglītojošu pasākumu par veselīgu dzīvesveidu. Jūrmalciemniece Tatjana Vītola ierādījusi vingrošanu, pārējās dalībnieces sanesušas veselīgus našķus.

"Tas ir ļoti nozīmīgi, ka tādas lietas te notiek, piemēram, jaunās māmiņas tiek ārā no mājām, un draudzē dzird sievas runājam, ka te daudz ko vērtīgu ieguvušas," apstiprināja arī jūrmalciemniece, ekspozīcijas "Jūrmalnieku senatne" vadītāja Gita Vanaga.

Pašlaik SIA "Smaragda" telpās apskatāma Tatjanas Vītolas rokdarbu izstāde, kā arī dažādi darbi, kas tapuši floristikas, zīda apgleznošanas un citās nodarbībās.


Rucavniece saņem Sieviešu tiesību institūta Gada balvu
Pēteris Jaunzems

Vakar kolēģi un piederīgie ar ziediem un labiem novēlējumiem sveica Rucavas vidusskolas direktori Ditu Roli. Viņa nule kā atgriezusies no Rīgas, kur kļuvusi par Sieviešu tiesību institūta izsludinātā konkursa Gada balvas laureāti.

Kaut gan pati laureāte izskatījās nedaudz samulsusi, lielākā daļa pagasta iedzīvotāju uzskata, ka Rucavas pamatskolas direktore pelnīti saņēmusi šo pagodinājumu. Deputāte. Kultūras un izglītības komisijas locekle, nevalstiskās organizācijas "Jumītis" rosīga dalībniece, kas piedalījusies konkursa "Gada rucavnieks" nolikuma izstrādē. Arī kā Zemnieku savienības biedre Dita Role aktīvi risina ar izglītības attīstību saistītas problēmas un savu iespēju robežās sniedz atbalstu rajona nodaļas vadītājam Aivara Priedolam.

"Kurzemes Vārdam" Gada balvas laureāte teica, ka vienpatnis jau neko nespējot sasniegt, tādēļ nevalstisko organizāciju darbā iesaistījusies jau 1999.gadā, kad vēl strādājusi Sikšņos. Viņa sapratusi, ka tādējādi ir iespējams gan pulcināt cilvēkus, gan piesaistīt līdzekļus un īstenot ne tikai interesantus, bet lauku iedzīvotājiem ļoti noderīgus projektus. Kaut gan sabiedriskie uzdevumi prasot daudz brīvā laika un reizēm nākoties ņemt talkā pat vēlas vakara stundas, tie nenākot par ļaunu tiešajiem pedagoģes pienākumiem, bet, tieši otrādi, palīdzot nostiprināt skolas kontaktus ar pagasta ļaudīm, veicinot ieceru īstenošanu.

D.Role uzskata, ka nevalstisko organizāciju darbība ir atkarīga no pašvaldību sapratnes. Rucavā tas esot jūtams. Ja atbalstu izdodoties saņemt, esot iespējams atrisināt daudzas lietas. Kultūras un izglītības komisijā strādājot, viņa cenšoties pārvarēt skepsi, kas dažkārt jūtama deputātu nostājā, lai palīdzētu vēl "neaparto sabiedriskās dzīves lauciņu arājiem".