Kurzemes Vārds

05:05 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Prestižākā ceremonija ar pelējuma smaku

Inita Gūtmane

Jau laikus masu mediji ziņoja, ka 8.martā notiks prestižākais notikums Latvijas mūzikas dzīvē "Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva – 2007". Prestižs paliek prestižs. Un daudzas dāmas steidza pirkt jaunākās modes kleitas, izrotāja sevi ar dārgakmeņiem un sarīkojumam pieskaņoja atbilstoša izskata stiprā dzimuma partneri. Un devās uz ceremoniju. Bet...

...pārkāpjot Nacionālās sporta manēžas slieksni, uzreiz bija skaidrs, ka vakarkleitai šeit nav vietas. Jo nebija ne sarkanā paklāja, ne smalkas kafejnīcas, ne uzvalkos tērptu vietu ierādītāju, ne dāmistabas ar lieliem spoguļiem. Toties bija tualetes, kurās klozetpodus, iespējams, ievietos tikai tālā nākotnē un kurās dāmām savas vakarkleitas bija jāceļ augstu, lai tās nesamirktu un ar nelāgā smaka nenomāktu smalkās smaržas. Tualešu apmeklētāji bija spiesti atcerēties, ka rokas var žāvēt arī tās vicinot, jo pēc žāvētāja un papīra dvieļiem lūkoties bija velti. Bet nevarētu teikt, ka par ceremonijas apmeklētājiem, īpaši tiem, kas nebija mūziķi, nebūtu gādāts. Lai tie apmeklētāji, kuri par piecpadsmit latiem bija iegādājušies biļetes, kā arī akreditētie preses pārstāvji un prominentas personas neiemigtu vairāk nekā četru stundu garajā ceremonijā, viņiem bija atvēlētas vietas tribīnēs un uz soliņiem, kur par ērtu muguras atspiešanu uz sēdekļa atzveltnes varēja tikai sapņot. Domājams, ne viens vien, grozoties uz cietajiem soliņiem un mēģinot kaut cik ērti iekārtoties, lai neiedzīvotos muguras sāpēs, sprieda, kas viņu dzinis uz šo pasākumu un ka labāk to vajadzēja skatīties mājās pie televizora.

Turklāt labajā zāles pusē sēdošie visu vakaru varēja vērties tikai lielajos ekrānos, neskatoties uz to, ka skatuve nebija tālu. Iemesls bija pavisam vienkāršs – pirmajā ceremonijas daļā mūziķi uzstājās vienā no skatuves stūriem. Par slikto redzamību varēja sūdzēties arī banketā, kur galdi bija izvietoti vienā no halles telpas neapgaismotajām malām. Taču neskatoties uz tumsu un pagaro galdu, mazāk nekaunīgākajiem vai mazliet vēlāk āfterpārtijā atnākušajiem lūgtajiem viesiem vajadzēja samierināties tikai ar marinētiem gurķiem, kādu cepumu vai arī ar neko.

Kad "Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas" ceremoniju no Dailes teātra pārcēla uz arēnu "Rīga", daudzi atzina, ka lielajā plašumā pazuda svinīgums. Bet toreiz šie cilvēki vēl nezināja, ka pienāks diena, kad sarīkojums notiks pēc remonta alkstošajā Nacionālajā sporta manēža, kur svētku sajūta varēja rasties tikai ar izcilu fantāziju apveltītam vai tam, kurš visas neveiksmes spēj pieņemt ar humoru. "Kurzemes Vārdam" izdevās sastapt arī šādus cilvēkus, tomēr lielākā daļa no laikraksta aptaujātajiem cilvēkiem atzina, ka šīs vietas izvēle ir tāda kā necieņas izrādīšana mūziķiem, viņu veikumam.

"Jā, šogad ceremonija notiek īpatnējā vietā, kur ir savdabīga skatuve un savdabīga skaņa. Atklāti sakot, man tas šķiet mazliet greizi. Šeit it kā atgriešanās pagātnē – mūziķi ģērbjas ģērbtuvēs, kur to PSRS laikā darīja sportisti. Pirms piecpadsmit gadiem es te biju uz rokoperu "Lāčplēsis". Bija pierasts, ka ceremonija notiek Dailes teātrī, kur bija svētku sajūta. Dailes teātrī ir viena, otra kafejnīca, tur ir aktieri un radoša atmosfēra," salīdzināja grupas "Dzelzs vilks" taustiņnieks Kaspars Tobis, kurš piebilst, ka Latvijā jau ir raksturīgi, ka dažādu lietu saskaņošana notiek pēdējā brīdī, kā dēļ rezultāts bieži vien nav tas labākais.

Bet, ja ar augstas kvalitātes zīmi nevar novērtēt "Gada balvas" norises vietu, tad tādu var piešķirt un tas arī tika izdarīts par grupas "Dzelzs vilks" roka dziesmu "Balerīna" un roka albumu "Sārtā rītausma". "Īstenībā es to biju gaidījis. Zināju, ka tās vērtības, ko esam ielikuši šajos darbos, adekvāti novērtēs," ir atklāts K.Tobis. Pianists gan vairāk domājis, ka balvu varētu saņemt par albumu, ne par dziesmu, pa ko liecināja arī tas, ka visa komanda nebija vienkopus, kad vajadzēja kāpt pēc pirmās balvas un teikt pateicības runu. "Es biju aiz skatuves un krāmēju savus instrumentus. Domāju, ka jāpagaida, kad nosauks nominācijas. Kad paziņoja uzvarētāju, visi jau bija kaut kur aizgājuši. Gandrīz sanāca, ka man vienam bija jāiet pēc balvas," pastāstīja mūziķis. Viņš uzskata, ka šogad grupai konkurence bijusi spēcīga, jo, viņaprāt, mūzikas kvalitāte ir uzlabojusies un mūziķi savu darbu dara ar maksimāli labu rezultātu.

2004.gadā grupa "Dzelzs vilks" saņēma balvu par labāko roka dziesmu ("Tev oranži mati") un labāko roka albumu ("Manās mājās sieviešu nav"). Pieplusojot šā gada guvumu, apvienībai nu jau ir četras balvas.

Ieguldītais darbs ir novērtēts

Grupa "Dzelzs vilks", tāpat kā Jānis Stībelis, par pērnā gada veikumu šogad saņēma divas balvas, bet vislielākais birums bija saksofonistam, komponistam un aranžētājam Artim Gāgam, kuram trīs reizes vajadzēja kāpt uz skatuves. "Laikam šīs balvas bija vairāk gaidītas, nekā negaidītas. Tā ir likumsakarība visam tam, ko līdz šim esmu darījis. Profesionāli esmu strādājis visu laiku, neko citu neesmu darījis," uzskata Artis Gāga, kurš priecājas, ka pagājušo gadu saņēmis uzaicinājumu no Sergeja Jēgera, veidot projektu "DUENDE", ko pasludināja par 2007.gada labāko akadēmiskās mūzikas albumu. "Runājot par albumu "Zīmējumi debesīs", tam mūzika radās jau 2002.gadā, bet tā bija atlikta maliņā. Laiks rūdīja mūziķus, mēs mainījāmies, guvām vēl citu pieredzi, kā rezultātā šis albums tikai ieguva. Albumā centos būt patiess tajās sajūtās, kas man ir tuvas," iepazīstināja mūziķis. Viņa kontā ir arī balvu nominācijā "Labākā 2007.gada debija" par minēto solo albumu "Muzikālās impresijas: zīmējumi debesīs". Mūziķis norāda, ka pirms šī albuma viņš ir līdzdarbojies daudzos citos nopietnos projektos, piemēram, savu darbu ieguldījis albumā "Illumina", kura tapšanas laikā arī iepazinies ar Sergeju Jēgeru, un "Viduslaiku dziedājumi un improvizācijas".

Mūziķis smej, ka iegūtās "Gada balvas" varēs piekārt pie grieztiem un kā zvaniņi tie ieskanēsies ikreiz, kad kāds vērs vaļā durvis. Taču, runājot nopietni, viņš vēl neesot izlēmis, kur balvas novietos. Visticamāk, tas būs kādā redzamā vietā, kur katru dienu var uzmest aci.

Jautāts par pašu pasākuma ceremoniju, mūziķis saka, ka vislielākais pārsteigums bija par to, ka viņa un Sergeja Jēgera videoklips "Panis Andelicus" bija piecu labāko vidū, bet kaut kāda iemesla dēļ reklāmas rullītī tas neparādījās. "Pati ceremonija bija ļoti interesanta, gribu uzslavēt vadītājus, kuru dēļ sarīkojums nebija stīvs un daudzās stundas pagāja ļoti ātri," izvērtēja A.Gāga, kuru liepājnieki, iespējams, ir pamanījuši kopā ar ērģelnieku Arti Stepiņu spēlējam Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā un Sv.Annas baznīcā. "Es būtu priecīgs vēl uzspēlēt Liepājā. Jūsu pilsētā ir būts, bet ne šādā sastāvā, izpildījumā, izskatā un kvalitātē," sacīja mūziķis.

Vai draud "Tumsas" liktenis?

Lai gan aizvadītajā gadā cītīgi strādāja, albumus izdeva, koncertus ar skatītājiem piepildīja un pat vērienīgos konkursos panākumus guva arī Liepājas mākslinieki, tomēr gandrīz visas "Gada balvas" mūsējiem dažādās nominācijās nocēla citi. Uz balvām pretendēja Ainars Virga, Ivo Fomins, Uldis Marhilevičs, Igo, grupas "Detlef Zoo" un "Cacao". Taču tikai pēdējiem izdevās atripināt uz vēju pilsētu vienu balvu – par labāko radiohitu ("Ripoja akmens"), kaut gan apvienībai "Cacao" ar Andri Ērgli priekšgalā bija cerības saņemt trīs balvas. Jācer, ka arī šos mūsu pilsētas māksliniekus nepiemeklēs grupas "Tumsa" liktenis, kuru darbi jau kļuvuši teju par tautasdziesmām, kuru koncerti ir labi apmeklēti un kura līderis ir preses izdevumos bieži atspoguļots, taču "Gada balvas" mistiskā sastāva žūrija gadu no gada nekādi negrib atzīt liepājnieku varēšanu.

"Mēs esam reālisti, zinājām, ka balvu par labāko popa albumu neiegūsim. Tas būtu bijis nepelnīti," laikrakstam sacīja A.Ērglis, kurš uzskata, ka Jānis Stībelis par savu albumu "Glāze piena" pamatoti saņēma balvu. Liepājas dziedātājs uzskata, ka viņi tomēr ieguva visvērtīgāko balvu – radio klausītāju piešķirto. Lai arī ko domā žūrija, viņi nevar nerespektēt tautas simpātijas un nepiešķirt šo balvu. Iegūto statueti A.Ērglis ceremonijas laikā publiski pasniedza labākā 2007.gada radio hita "Ripoja akmens" mūzikas autoram Jānim Strazdam.

Bet, lai arī Andris Ērglis ar savu komandu netika pie vairākām balvām, taču pie reklāmas gan. Viņš ne tikai prezentēja savu jauno, J.Strazda un G.Rača sarakstīto dziesmu "Paralēle" no drīzumā gaidāmā albuma "Sirdspuksti", bet visa Latvija arī uzzināja par viņa lielkoncertu 12.aprīlī. Sevi parādīt izdevās arī citiem liepājniekiem – Ainaram Pūpolam un viņa grupai "Pī Blues", apvienībām "Tumsa" un "Detlef Zoo".

Dažs šā gada balvas pasniegšanas ceremoniju vērtēja ar plusa, cits ar mīnusa zīmi, taču par vienu, domājams, ir prieks visiem – par vakara vadītājiem Baibu Sipenieci un Valteru Krauzi, kuru dēļ vien ir vērts skatīties šo sarīkojumu. Viņi par latviešiem neraksturīgo labo humoru un prasmi pat neveiklāko situāciju pārvēst par efektu būtu pelnījuši ne vienu vien balvu. Ja ceremonijas veidotāji nākamgad atkal (un cerams) nomainīs norises vietu, turēsim īkšķus, lai par sarīkojuma vadītājiem neizvēlas citus.

"Mūzikas ierakstu Gada balvas – 2007" ieguvēji:

LABĀKAIS MŪSDIENU TAUTAS MŪZIKAS ALBUMS – "Auļos" ("AUĻI");
LABĀKAIS INSTRUMENTĀLĀS, FILMU VAI TEĀTRA MŪZIKAS ALBUMS – "Muzikālās impresijas: zīmējumi debesīs" (Artis Gāga);
LABĀKAIS AKADĒMISKĀS MŪZIKAS ALBUMS – "DUENDE" (Sergejs Jēgers un Artis Gāga);
LABĀKAIS KONCERTIERAKSTS VIDEO – vokālās grupas "Cosmos" "Ziemas koncerts" ("Cosmos");
LABĀKAIS MŪZIKAS VIDEOKLIPS – "Esi brīvs" (Pikaso, Gustavo & R–VISS);
LABĀKAIS MŪZIKAS ALBUMS BĒRNIEM – "Masku dziesmas" (dažādi izpildītāji);
LABĀKĀ DANCE, HIP HOP VAI RNB DZIESMA – "Es gribu dejot bugi 2007" (Nora Bumbiere (R.Lejasmeijera remix));
LABĀKAIS ŠLĀGERIS VAI KANTRĪ DZIESMA – "Neskaties pulkstenī" (Liene Šomase un Jānis Moisejs);
LABĀKAIS ŠLĀGERU VAI KANTRĪ MŪZIKAS ALBUMS – "Magones zieds" (Normunds Rutulis);
LABĀKĀ POPDZIESMA – "Glāze piena" (Jānis Stībelis);
LABĀKAIS POPALBUMS– "Glāze piena" (Jānis Stībelis);
LABĀKĀ ROKA DZIESMA – "Balerīna" ("Dzelzs vilks");
LABĀKAIS ROKA ALBUMS – "Sārtā rītausma" ("Dzelzs vilks");
LABĀKĀ DEBIJA – Artis Gāga ar albumu "Muzikālās impresijas: zīmējumi debesīs";
LABĀKAIS RADIO HITS – "Ripoja akmens" ("Cacao").