Kurzemes Vārds

16:02 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Aicina uz pavasara tirdziņu

Rīt, 13.martā, pulksten 9 pavasara tirdziņš vārtus vērs Bunkā pie pagasta nama.

Lietus gadījumā tirgošanu pārcelšot uz ēkas iekšieni. Atbraukt un savus ražojumus piedāvāt piekrituši rajonā pazīstami sēklaudzētāji. Kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Malda Andersone teica, ka arī pircēji esot solījuši ierasties no visām pagasta pusēm. Zemniekus un uzņēmējus ierasties pagasta namā mudināšot arī fakts, ka atbraukšot Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kas mācīs, kā aizpildāmas deklarācijas.


Lems par pelņas izlietojumu

Akciju sabiedrības "Kurzemes atslēga 1" akcionāru sapulce notiks 19.aprīli pulksten 11, Aizputē, Kurzemes ielē 1. Tajā paredzēts apstiprināt sabiedrības gada pārskatu un lemt par peļņas izlietošanu, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas fondu biržā.

Akcionāru sapulcē paredzēts arī ievēlēt revidentu un padomi, kā arī noteikt uzņēmuma padomes atalgojumu. Savukārt akcijas to īpašniekiem vērtspapīru kontos jābloķē ne vēlāk kā līdz 9.aprīlim

Akciju sabiedrības "Kurzemes atslēga 1" neto apgrozījums pagājušā gada beigās sasniedza 1,94 miljonus latu, kas ir par 9,3 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskats RFB. Uzņēmuma peļņa pagājušajā gadā bijusi 2481 lats, kas ir nedaudz mazāk nekā 2005.gadā, kad "Kurzemes atslēga 1" nopelnīja 2985 latus. Kā skaidro uzņēmuma vadītāji, peļņa samazinājusies materiālu cenu un darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ.

Pagājušajā gadā 54 procenti saražotās produkcijas realizēti Latvijas tirgū, bet 46 procenti – eksportēti. Salīdzinot ar 2005.gadu, produkcijas eksports palielinājies par 12,7 procentiem.

Šogad uzņēmums plāno produkcijas pārdošanas apjomu palielināt par 10 procentiem, lielāku vērību pievērst izmaksu samazināšanas pasākumiem, izstrādāt plānu energoresursu patēriņa samazināšanai, kā arī palielināt iepirkto izstrādājumu un komplektējošo detaļu īpatsvaru kopējās izmaksās, tādējādi risinot darbaspēka problēmu.

Pērn "Kurzemes atslēga 1" saņēma finansējumu no valsts budžeta un Eiropas Reģionālās attīstības fonda grantu shēmas "Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās" 18200 latu apmērā. Projekta īstenošana ļaus uzlabot izstrādājumu kvalitāti un samazināt ražošanas izmaksas.

"Kurzemes atslēga 1" aktīvi pērnā gada nogalē sasniedza 1,57 miljonus latu, bet pašu kapitāls – 1,18 miljonus latu.


Izveido izstādi par senlatviešu virtuvi
Viktors Ulberts

Vairāk nekā 100 gadu veci dvieļi un trauki, kā arī citi senlaiku latviešu virtuves piederumi ir apskatāmi izstādē Grobiņas biedrības "Tev un taviem draugiem" telpās Lielajā ielā 76b. Izstādes eksponātus savākušas pašas biedrības dalībnieces.

"Šī izstāde vairāk paredzēta jaunajai paaudzei, jo vecāki ļaudis jau vēl atceras, kā dzīvoja senāk. Tā kā pirms Pūpolsvētdienas latvieši mēdza sapost savas mājas, mēs nolēmām, ka derētu iekārtot telpas kā senās lauku un pilsētas virtuves. Mums pašām mājās bija saglabājies pietiekami daudz eksponātu, lai varētu šo izstādi sarīkot," skaidroja biedrības "Tev un taviem draugiem" dalībniece Sarmīte Freimane.

Improvizētajā lauku virtuvītē pie kamīna novietotas bļodas, ko kādreiz laukos izmantoja mazgāšanās reizēs, spaiņi, putras podi, koka karotes, abra. Īpaši interesants ir metāla trauku komplekts, ko savulaik darināja ar rokām. Tajā ietilpst gan liela izmērā krūze, gan pat degvīna glāzītes.

Kādam jaukas atmiņas no omas virtuves laikiem noteikti uzjundīs īsta badapanna, savukārt darbarīku cienītāju interesi varētu izraisīt nažu asināma galoda ar brieža raga spalu. Visapkārt izlikti arī izrakstīti dvieļi, no kuriem vecākajam esot vismaz 120 gadu.

Savukārt improvizētā pilsētas virtuvīte izdekorēta ar pirmskara laikos raksturīgajiem tamborētajiem aizkariem. Turpat apskatāmi dažāda izmēra, skaisti izdekorēti un labi saglabājušies šķīvji, tāpēc sākotnēji nemaz negribas ticēt, ka daži no tiem ir 100 gadu veci. "Redz, jaunie parasti domā, ka viss labais tiek ražots tikai mūsdienās. Bet te nu mēs redzam, ka labas un skaistas lietas cilvēki prata darināt un izmantoja jau krietni sen," norādīja S.Freimane.

Izstāde apskatāma katru darbdienu no pulksten 10 līdz 14. Tā būs apmeklētājiem pieejama arī 17., 18. un 19.martā no pulksten 10 līdz 14. "Mēs galvenokārt gaidām, lai šurp atved jaunās paaudzes pārstāvjus. Viņiem patiešām te būs ko redzēt," aicina S.Freimane.

Biedrības "Tev un taviem draugiem" dalībnieces izplānojušas, ka aicinās ciemos Grobiņas Pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Neimani un Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētāju Aivaru Priedolu. Par to, ka abi priekšnieki neliedz atbalstu biedrības aktivitātēm, viņi tiks pabaroti ar kārtīgu senlatviešu ēdienu – skābputru, kartupeļiem un salītu siļķi, kā arī speķraušiem.

Īpaša diena biedrības telpās būs sestdiena. Tad izstāde būs apskatāma no pulksten 10 līdz 17. Savukārt pulksten 16 ar lekciju uzstāsies dziedniece Valentīna Uzare. Viņai būs līdzi arī pašas gatavotās un sertificētās dziednieciskās ziedes.


Arī optimistu vadonei tiek Sieviešu tiesību institūta pagodinājums
Pēteris Jaunzems

Vakar ziņojām par svinībām Rucavā, kur kolēģi, pašvaldības darbinieki un tuvinieki sveica skolas direktori Dinu Roli, kas kā viena no četrām pretendentēm no visas Latvijas aizvadītās nedēļas nogalē piedalījās Sieviešu tiesību institūta Gada balvas nominācijā. Tagad informējam, ka tādu pašu pagodinājumu ir saņēmusi arī pāvilostniece, Sakas novada Dabas fonda un "Optimistu kluba" vadītāja Skaidrīte Solovjova.

Kolēģi un domubiedri Skaidrīti raksturojuši kā viesuļvētru, kā līderi, kas ierodas un cēla mērķa vārdā, lai saglabātu dabas un latviešu tautas vēstures vērtības, visu spēj sagriezt ar kājām gaisā. Kad šī nevaldāmā sieviete pārņēma "Optimistu kluba" vadību, tā darbības lauks stipri paplašinājies, uzsākta aktīva sadarbība ar bioloģisko zemnieku saimniecību īpašniekiem Sakas un Durbes novados, izveidoti un nostiprināti sakari ar interešu biedriem Lietuvā un Vāczemē, sarīkota jauka fotoizstāde un optimistu veikuma izrādīšana Liepājas pārstāvniecībā Rīgā.

Paralēli tam izvērsta Sakas novada Dabas fonda darbība. Blakus Durbes upītes gleznainajam tecējumam izveidota un pilnīgota neskartas dabas tūrisma taka, kas bagātināta ar saistošām koka skulptūrām, ko gatavojuši tēlnieki un topošie mākslinieki. Daudz rūpju veltīts Māras svētnīcas apkārtnes sakārtošanai, kā arī jūras piekrastes posma no Pāvilostas līdz Baltmuižai labiekārtošanā. Grūti saprast, kur pāvilostniece atrod visam laiku, jo tagad uz viņas pleciem gulstas arī astoņus mēnešus vecā Emīla vecmāmiņas pienākumi.

Bet kolēģi arī uzsver, ka Skaidrīte nekad nedarbojas viena. Viņas enerģija un spars ir tik pievilcīgi, ka vienmēr atrodas desmitiem sparīgu un visuvarošu palīgu. Cilvēki atzīstas, ka vienkārši vēlas atrasties viņai blakus, lai palīdzētu īstenot ieceres un labos nodomus. "Unikāla, spilgta, interesanta, neapturama personība, kas spēj apvienot atšķirīgus raksturus un dažāda vecuma cilvēkus. Skaidrīte vienmēr prot atrast un pateikt īstos vārdus, kas liek sapurināties tiem, kuri jūtas vientuļi," sacīja Mirdza Ventaskraste, kas Sieviešu tiesību institūtam apkopojusi rekomendācijas par pāvilostnieces sabiedrisko darbību un nopelniem. Liepājas Pilsētas dome bija gādājusi, lai "Optimistu pulka" pārstāvji var aizbraukt uz Rīgu un tur apsveikt savu vadītāju.


Tēva darbam būs uzticams turpinātājs
Pēteris Jaunzems

Ar gramzdenieku Gati Voitkeviču gadījās satikties kādā lauksaimniekiem veltītā seminārā. Tur piedaloties, viņš bija nolēmis papildināt augkopja zināšanu pūru. Tēvam Agrim piederošā zemnieku saimniecībā "Rieksti 1" jau izvērsta graudu audzēšana. Taču neesot izslēgts, ka nākotnē labībai varētu pievienoties arī dārzeņi. Viss būšot atkarīgs no tirgus pieprasījuma, sprieda jaunais cilvēks.

Gatis nopietni domājot arī par augstāko lauksaimniecisko izglītību. Tā viņam lieti noderēšot nākotnē, jo dēls stingri izlēmis iet tēva pēdās un veltīt dzīvi lauksaimniecībai. Praktiskās iemaņas uzkrāt esot vieglāk, jo jau tagad viņš, palīdzot vecākiem, iesaistījies ražošanā, vadot traktoru, piedaloties sējā un citos darbos. Kaut gan aizvadīto rudeni atceramies kā ļoti lietainu un uz tīrumiem uzbraukt nebija iespējams, "Riekstos 1" tomēr ziemāji iesēti, bet pavasarī apmēram 60 hektāru lielu platību plānots atvēlēt vasaras kviešiem.

Gatis pastāstīja, ka zemnieku saimniecība nodibināta jau 1992.gadā. Toreiz viņi iegādājušies zemi, lai to apstrādātu un tādējādi stātos pretī lauksaimniecībā izmantojamo platību iztirgošanai ārvalstniekiem. Tomēr lauksaimnieciskajai ražošanai tas bija ļoti smags laiks, tāpēc Voitkevičiem nācies meklēt arī citus darbošanās ceļus, un viņi pratuši tos atrast. Lai izdzīvotu, viņi pievērsušies transporta pakalpojumu sniegšanai. Šis bizness izrādījies diezgan ienesīgs un ļāvis paplašināt darbošanās loku. Tagad "Riekstos 1" jau nodrošinot pasūtītājiem pat starptautiskus kravu pārvadājumus.

Zemnieku saimniecībai piederot arī savs grants karjers. Tur iegūto granti viņi piegādājot Grobiņas firmas "Inerto materiālu serviss" apakšuzņēmuma "MB betons" šķirotavai, kas izvietota Gramzdas pagastā un nodarbojas ar grants sijāšanu. Arī šis bizness neesot peļams. Tomēr Eiropas Savienības atbalsta maksājumi, kas tagad atvēlēti lauku ļaudīm, pavēruši zemniekiem iespēju atkal arvien vērienīgāk atgriezties pie lauksaimnieciskās ražošanas.

Gatis uzskata, ka, lai gan piedāvājums esot liels un vispusīgs, pagaidām nekas jauns saimniecībai neesot jāpērk, jo aprūpēt zemi esot iespējams ar to Krievijā izgatavoto tehniku un inventāru, kas jau atrodas tās īpašumā. Jaunais cilvēks pat izrēķinājis, ka degvielas izmaksas, strādājot ar traktoru K–701, neiznākot lielākas par tām, kas nepieciešamas Rietumos ražotajām ierīcēm. Aršanā viena hektāra apstrādei viņš, piemēram, tērējot 18 litru degvielas. Pavisam zemnieku saimniecībā "Rieksti 1" aprūpē 200 hektāru zemes.

Vērtējot Gata darbošanos tēvam piederošajā zemnieku saimniecībā, Gramzdas pašvaldības priekšsēdētājs Augustins Eidejus neskopojās ar uzslavām. Tādu jaunu cilvēku, kas nolēmuši savu dzīvi saistīt ar lauksaimniecību, esot maz ne tikai viņa vadītajā nomaļajā pagastā, bet pat visā Latvijā.


Izmaksās visu Ceļu fonda naudu

Šogad katra pašvaldība varēs tērēt pēc saviem ieskatiem visu tai paredzēto Ceļu fonda naudu, pastāstīja Liepājas Rajona padomes Ceļu fonda priekšsēdētājs Mārtiņš Bite.

Jau rakstīts, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, kāds katrai pašvaldībai tika piešķirts gan ceļu ikdienas uzturēšanai, gan it kā satiksmes infrastruktūras uzlabošanai, Liepājas Rajona padomes Ceļu fondā gandrīz visas pašvaldības piekrita 60 procentus no sev pienākošās naudas ieskaitīt īpašā maciņā, sev atstājot tikai 40 procentus, lai varētu veikt ceļu ikdienas uzturēšanas darbus. No šī atsevišķā uzkrājuma tad katru gadu vienā pašvaldībā bija iespējams veikt lielākus darbus, piemēram, pagasta centra ielu asfaltēšanu, ko vienatnē neviena pašvaldība nespētu atļauties.

Tagad, kad tuvojas reģionālā reforma, kad nākamgad izveidosies novadi, Ceļu fonda sēdē nolemts vairs nekādu maciņu neveidot. "Lai katrs pirms novada izveides izmanto finanses pagasta labā, kā pašvaldību deputātiem šķiet vislabāk," norādīja M.Bite.


Apspriedīs sakaru bāzes būvniecību

No 10.marta līdz 21.aprīlim Dunalkas Pagasta padomē pie sekretāres var iepazīties ar plānoto SIA "Latvijas Mobilais telefons" bāzes stacijas un sakaru masta būvniecības ieceri, "Kurzemes Vārds" uzzināja Dunalkas Pagasta padomē.

Publiskajai apspriešanai nodotās bāzes stacijas un masta būvniecība iecerēta Dunalkas pagasta "Sanderos". Iedzīvotāji var iepazīties ar būvniecības materiāliem, kā arī izteikt savus apsvērumus, tas ir, iebilst vai atbalstīt šo būvniecību.

Iepriekš Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs jau izteicās, ka maz ticami ir būtiski iebildumi no iedzīvotāju puses, jo būvniecība nenotiek par nodokļu maksātāju naudu, bez tam ieceres mērķis ir mobilo sakaru kvalitātes uzlabošana Dunalkas pagastā un tuvākajā apkārtnē.

Iecerētās būvniecības prezentācija paredzēta 24.martā pulksten 10 Dunalkas pagasta sporta halles mazajā zālē, kur iedzīvotāji varēs saņemt izsmeļošas atbildes uz saviem jautājumiem.


Par sabiedrisko transportu atbildēs reģions

Lai risinātu sabiedriskā transporta jautājumus pēc novadu reformas, katra novada plānošanas reģionā ar tiem varētu strādāt viens cilvēks.

Tā nolemts, tiekoties plānošanas reģionu Sadarbības padomes un valdības pārstāvjiem, "Kurzemes Vārdam" pastāstīja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs un Sadarbības padomes dalībnieks Aivars Šilis.

Jo ātrāk izdotos atrast cilvēku, kas šo darbu uzņemtos, jo ātrāk viņš varētu sākt darbu. "Mēs meklēsim, vai šāds cilvēks darbam Kurzemes plānošanas reģionā nevarētu atrasties Liepājas rajonā," sacīja A.Šilis.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pārejas noteikumi paredz, ka pēc novadu pašvaldību izveidošanas plānošanas reģionu pārziņā tiek nodota atbildība par sabiedriskā transporta nozari, pašlaik tā ir rajonu pašvaldību kompetence.

Latvijā ir pieci plānošanas reģioni, tie pirms diviem gadiem tika izveidoti reģionālās attīstības plānošanai, pašvaldību sadarbībai.