Kurzemes Vārds

23:42 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Iedzersim pa glāzei?

Krievu valodā ir tāds sakāmais, ka jaukie laika apstākļi paši čukst: aizņemies, bet iedzer. Tāds melnīgsnējs jociņš... Bet pavasaris taču tuvojas platiem soļiem, un, saulītei uzspīdot, tā vien gribas izrauties pie dabas krūts, iedarbināt grilu, uzcept gaļu un atkorķēt kādu aukstu alus pudeli.

Protams, mūsdienās, kad daudzi cilvēki mums līdzās – bijušie klasesbiedri, bērnības draugi, kolēģi, radi – alus un stiprākas dziras dēļ labas darbavietas un saticīgas ģimenes nomainījuši pret vientulību un gružu konteineru sanitāra profesiju, viss, kas saistīts ar alkoholu, nav tik vienpusēji uztverams. Vienam iztukšota alus pudele ir jauks atslodzes brīdis, kas nespēj nodarīt ļaunumu, bet cits jau pārcēlies tajā līmenī, kad stiprāks malks viņu tuvina postam, bet cietēji ir radinieki un draugi.

Kā tad ir? Vai tiešām alkoholu Latvijas iedzīvotāji lieto pārāk daudz? Nav būts, tādēļ nezinu, vai Ugandā, kas ir pirmajā vietā pasaulē pēc alkohola patēriņa uz vienu iedzīvotāju virs 15 gadiem, katrs sevi cienošs pilsonis nemaz neiziet no mājām, kārtīgi nepaņēmis uz krūts, taču 17,6 litri absolūtā alkohola gadā uz vienu dzērāju šajā Austrumāfrikas valstī sanāk. Latvija ar 9,6 litriem gadā ir 27.vietā, bet Īrija 3.vietā (13,7 litri), un kaut kā negribas ticēt, ka pie tā vainīgi Latvijas viesstrādnieki.

Katrā valstī ir savi iecienītie dzērieni – ar alus darīšanas tradīcijām slavenajā Čehijā ir visaugstākais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju, Portugāles iedzīvotāji toties ir vīna dzeršanas čempioni. Latvija? Mēs dzeram visu ko. Bet visvairāk – alu (pērn iecienītākā alus šķirne – "Apinītis stiprais"). Tāpēc droši vien deputāts Kārlis Leiškalns nesen izrādīja savu sašutumu, ka Saeimas centrālās ēkas kafejnīcā nav iespējams iegādāties alu, ko viņam, pārcilājot valstiskas domas, spēji sakārojies.

2007.gadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem un alu iekasēts vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā, kas ir par 18 miljoniem latu vairāk nekā vēl gadu iepriekš. Protams, alkohola pirkšana vairo akcīzes nodokļa ieņēmumus, un līdz ar to valsts iegūst vairāk naudas veselības aprūpei. Taču alkohola pārmērīga patērēšana rada veselības problēmas, kuras pēc tam uz valsts rēķina jāārstē. Tāds kā apburtais loks. Vai valsts, ārstējot spirtoto dziru lietošanas izraisītos veselības traucējumus, iztērē vairāk vai mazāk, nekā iekasē nodokļos no alkohola tirgotājiem? Kurš to var pateikt?

Ints Grasis