Kurzemes Vārds

13:59 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kādā Latvijā mēs justos laimīgi?

Sarmīte Pelcmane

Kādu mēs gribam redzēt savu valsti nākotnē? Kādus lēmumus jāpieņem šodien, lai rīt saglabātu konkurētspēju uz pasaules skatuves? Un galu galā – kādā Latvijā mēs justos laimīgi? Šiem un citiem jautājumiem ir veltīts apjomīgais sabiedriskās līdzdalības projekts "Latvija – 2030. Tava izvēle", kas mēģina ieskicēt mūsu valsts iedzīvotāju un arī speciālistu nākotnes redzējumu.

Akcionāri esam mēs visi

20.gadsimtā Latvijai bija vairākas lielas ieceres – neatkarīgas valsts izveidošana un tās atjaunošana deviņdesmitajos gados, iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Nu šīs ieceres ir piepildījušās. Tagad pienācis laiks lemt, kādā Latvijā dzīvot nākamajām paaudzēm.

Veidojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, pagājušā gada nogalē vairāk nekā 60 dažādu nozaru ekspertu profesora Roberta Ķīļa vadībā analizēja Latvijas sabiedrībā un tautsaimniecībā notiekošos procesus un tendences, izvirzot konkrētus valsts tālākās attīstības jautājumus. Šogad projekta "Latvija – 2030. Tava izvēle" ietvaros notiek forumi dažādos Latvijas reģionos, kur iedzīvotājiem ir iespēja līdzdarboties un iesaistīties diskusijās, lai kopā ar ekspertiem meklētu atbildes uz tālākai attīstībai būtiskiem jautājumiem. Latvijas ilgtspējīgas attīstības redzējums nepieciešams gan uzņēmējiem, lai plānotu un virzītu biznesu, gan jauniešiem, lai izlemtu, kādu profesiju apgūt, gan ikvienam Latvijas iedzīvotājam, domājot par savu, savu bērnu un mazbērnu nākotni. Kā Liepājas forumā aicināja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns: "Nākotnes veidošanā jāpiedalās ikvienam! Jo akcionāri esam mēs visi – šīs valsts iedzīvotāji."

Reģioni – viedokļu krustugunīs

Kopumā pirmajā sabiedrisko diskusiju posmā, kas notika Cēsīs, Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī, piedalījās aptuveni 500 dalībnieku – pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi interesenti.

Piecu reģionālo forumu mērķis bija noskaidrot sabiedrības viedokli par iespējamiem Latvijas attīstības virzieniem dažādās jomās ar nākotnes perspektīvu – 2030.gads. Dalībnieki tika aicināti diskutēt par stratēģiskajām izvēlēm tautsaimniecībā, izglītībā, enerģētikā, sabiedrības un pārvaldes jomā, kā arī ilgtspējīgas attīstības un patēriņa jautājumos.

Vidzemes foruma dalībnieku secinājums bija – lai arī attīstītas tehnoloģijas ir nepieciešamas Latvijas nākotnei, tomēr tās nedrīkst aizstāt cilvēcisko saskarsmi. Vidzemnieki vairākumā iestājās par Latvijas dabas resursu saglabāšanu un jauno resursu izmantošanu.

Risinot darbaspēka trūkumu Latvijā, ātrākais risinājums, pēc rīdzinieku domām, būtu atvieglot viesstrādnieku ievešanas noteikumus, tomēr jārēķinās, ka tas varētu radīt jaunas problēmas Latvijā tālākā nākotnē.

Zemgales foruma dalībnieki atzina, ka, domājot ilgtermiņā, labāk ieguldīt līdzekļus ilgtspējīga dzīvesveida popularizēšanā un priekšnosacījumu radīšanā, nevis sākt ar aizliegumiem. Otrs secinājums bija – attīstot Latvijas galvaspilsētu, nedrīkst pārējo valsti pārvērst par tuksnesi.

Kurzemē, Liepājā organizētās diskusijas rezultātā foruma dalībnieki nonāca pie atziņas, ka Latvijas nākotnei vēlamākais risinājums būtu attīstīt augstskolas ar specializāciju kādā konkrētā jomā, piemēram, vienā augstskolā orientēties uz informāciju tehnoloģijām, otrā – uz inženierzinātnēm, bet vēl citā – uz sociālajām zinātnēm.

Latgalē diskusijas dalībnieki secināja, ka Latvijas nākotnei būtu svarīgi panākt mākslīgo barjeru nojaukšanu starp dažādām sabiedrības grupām, vienlaikus saglabājot dabīgās barjeras jeb tās atšķirības, kas padara dzīvi krāsaināku un bagātāku.

Jauniešiem vissvarīgākā – izglītība

Paralēli notika jauniešu forumi, kuros aptuveni 160 skolēnu un studentu apmainījās viedokļiem par valsts izaugsmes iespējām. Jaunieši vēlas padarīt izglītības sistēmu atvērtu un starptautiski konkurētspējīgu. Viņi uzskata, ka esošās etniskās barjeras izzudīs, nomainoties paaudzēm.

Skolēnu un studentu vidū dominē vēlme saglabāt Latvijas dabiskos resursus un izmantot tos tūrismam, nevis intensīvai ražošanai. Jaunieši ir gatavi piekopt ilgtspējīgu dzīvesveidu – šķirot atkritumus un izmantot videi draudzīgus materiālus. Lai justos laimīgi Latvijā, jaunieši sagaida no valsts sociālās garantijas un lielāku uzticēšanos un atbalstu no valsts iestāžu puses.

Piedalies arī tu!

Martā notiks vēl debates augstskolā un zinātniskajos institūtos, aprīlī turpināsies diskusijas reģionos.

Līdz pat Nacionālajam forumam, kas norisināsies 8.maijā un 9.maijā, diskusijas turpināsies gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai veltītajā mājaslapā www.latvija2030.lv, gan www.prakse.lv/latvija2030, kur biedrība "Jauniešu konsultācijas" organizē interaktīvu diskusiju jauniešiem.

Papildus RAPLM uzsāks diskusijas ar dažādu nozaru ekspertiem, lai nodrošinātu padziļinātas debates katrā nozarē.

Rudenī paredzēts sagatavot stratēģijas gala versiju, kas tiks iesniegta Ministru kabinetā un Saeimā. Pēc apstiprināšanas Saeimā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija kļūs par valsts galveno plānošanas instrumentu ar likuma spēku. Šis dokuments noteiks, kādā Latvijā dzīvos tie, kas šodien vēl rotaļājas bērnudārza grupiņās, un kādā Latvijā mēs vadīsim savas vecumdienas.

Vai jūs zināt, ka...

Esam parādos
2007.gadā uz katru Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot zīdaini, bija 0,4 kredīti ar vidējo summu 2332 lati. Lauvas tiesa no kredītiem ir hipotekārie ar atmaksas periodu 10 gadi un vairāk. Visu kredītu vidējais atmaksas apjoms katru mēnesi ir 165 lati un tā 18 gadus.

Biedējoša smadzeņu aizplūšana
Ja 2004. un 2005.gadā Latvijā augstāko izglītību ieguva 49976 iedzīvotāji, tad strādāt (nevis turpināt mācības) ārpus Latvijas šajos divos gados devās 8800 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, jeb 18 procenti no talantu pieauguma.

Novecojam...
Latvija ir viena no visstraujāk novecojošajām ES valstīm, pie mums mirstība krietni pārsniedz dzimstību, turklāt turpinās iedzīvotāju izbraukšana no valsts. Saskaņā ar demogrāfiskās attīstības prognozēm, 2030.gadā 65 gadus un vecāku cilvēku proporcija sasniegs jau 23 procentus, bet tikai 52 procenti iedzīvotāju būs produktīvajā vecumā no 20 līdz 64 gadiem.

(No projekta "Latvija – 2030. Tava izvēle" materiāliem)