Kurzemes Vārds

19:48 Svētdiena, 8. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Uguns (ne)darbi

Gluži vai ar tādu pašu regularitāti, kā pavasaros sāk liesmot pērnā kūla, Liepājā nosvilst pa kādai mājai vai būdai tieši tur, kur drīzumā paredzēts kaut ko jaunu būvēt vai arī vienkārši jāatbrīvo laukums.

Jo īpaši uguns iecienījusi ēkas, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā daļā, kur grūti ar tām kaut ko saprātīgu iesākt, jo nojaukt nedrīkst, lai arī cik izkurtējusi tā būtu, tāpat pārbūvi apgrūtina vesela kaudze noteikumu. Bet netrūkst arī ēku, kas ne ar ko īpašu neizceļas un kuru nosvilšana ļauj dažam labam atviegloti nopūsties, jo nav jātērē brangās summas nojaukšanai un atbrīvotajā laukumā var ātri ierīkot kaut ko noderīgu vai vismaz sakārtot teritoriju, kur iepriekš pēdējiem spēkiem grīļojās grausts.

Kaut vai bijušā kafejnīca "Magonīte", kas, ilgus gadus pamesta, aizsistiem logiem, apķēpātām sienām grāva prestižā Kūrmājas prospekta tēlu. Kopš tā pazuda zilās liesmās, tās vietā vismaz tīrs, nogrābts laukumiņš, kas gan arī īpaši nedaiļo prospektu, tomēr vismaz neizskatās tik piedauzīgi kā iepriekš. Vai atkal atceramies mājiņu domes ēkai tieši pretī ar skumīgo nosaukumu pie fasādes "Pēdējā cerība", kas bija pēdējais atlikušais tur iepriekš izvietotā veikaliņa liecinieks. Vai tagad slikti, ja nodegušās ēkas vietā ierīkota plaša autostāvvieta pašvaldības darbiniekiem?

Domes lepnā nama otrā pusē K.Valdemāra ielā gan vēl palicis kauna traips – pussabrukusī māja, ko pašvaldība nolēmusi nopirkt no īpašniekiem, lai, to nojaucot, blakus tramvaja sliedēm atbrīvotu ceļu mašīnām. Un re, arī šī ēka pamazām sākusi svilt, sētas pusē tai liesmas jau izgrauzušas pamatīgu robu, tā ka patiesībā objekts kļuvis garāmgājējiem pavisam bīstams.

Ne mirkli nedomāju apvainot svilstošo celtņu īpašniekus, jo īpaši pašvaldību, ka ugunsgrēki tiktu organizēti ļaunprātīgi, ar nodomu. Saprotams, kur gan citur klaidoņiem patverties un sildīties, ja ne pamestās ēkās, tāpat ir huligāniem, kur spēkus izlikt. Tomēr sava daļa atbildības īpašniekiem jāuzņemas gan, kaut vai – kāpēc pamestajā celtnē tik viegli var iekļūt katrs, kam nav slinkums kurināt un demolēt uz nebēdu. Jāpabrīnās arī par uguns rijību pat tik mitrā, lietainā laikā kā pašlaik, kad tikko par upuri liesmām kritusi kārtējā koka mājele – šoreiz Jūrmalas parkā.

Sarmīte Pelcmane