Kurzemes Vārds

20:05 Svētdiena, 8. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Nesaskaņām ar "Liepājas tūri" beidzot pielikts punkts
Viktors Ulberts

Liepājas Rajona padome ir atrisinājusi domstarpības ar SIA "Liepājas tūri", un šis uzņēmums turpinās pasažieru pārvadājumus visos deviņos Liepājas rajona maršrutos, apliecināja Liepājas Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš.

"Uzņēmums piekrita turpināt darbu, jo esam vienojušies par dotāciju apjomu. Tāpat mēs atzīstam kļūdas komunicēšanas jomā un atvainojamies "Liepājas tūrei", ka šo kļūdu dēļ varēja rasties pārpratumi," "Kurzemes Vārdam" sacīja I.Ozoliņš.

Jau rakstīts, ka gada sākumā SIA "Liepājas tūre" radās domstarpības ar Liepājas Rajona padomes Sabiedriskā transporta komisiju, jo tā aizkavēja dotāciju izmaksu par decembri, aizbildinoties ar neprecizitātēm uzņēmuma iesniegtajos aprēķinos. Taču pēc komisijas veiktajām korekcijām šajos aprēķinos SIA "Liepājas tūre" apgalvoja, ka šāds dotācijas apjoms nesedz pat autobusa ekspluatācijas pašizmaksu. Šī iemesla dēļ uzņēmums pārtrauca Liepājas – Aizputes maršrutā ikdienā izmantot lielo autobusu. Vēl vairāk konflikts saasinājās, kad arī pēc ekspertu komisijas izbraukuma, kad pārbaudīts reālais autobusa degvielas patēriņš un secināts, ka tas atbilst "Liepājas tūres" iesniegtajam aprēķinam, pārvadātājam tika prasīti papildu skaidrojumi par citām izmaksu pozīcijām. Uz šādu gājienu SIA "Liepājas tūre" atbildēja ar atlūgumu, proti, paziņoja, ka pēc mēneša pārtrauc pārvadājumus visos deviņos tās apkalpotajos Liepājas rajona maršrutos. Uzņēmuma direktors Jānis Beļaks šādu soli pamatoja ar nemitīgo spiedienu no Sabiedriskā transporta komisijas puses. Turklāt SIA "Liepājas tūre" vadībai esot radušās aizdomas, ka šis spiediens nav nejaušs un kāds vēlas ieņemt viņu vietu pārvadājumu biznesā.

Šoku par šādu konflikta rezultātu pauda vairāki cilvēki, kuri regulāri izmanto SIA "Liepājas tūre" pakalpojumus. ""Liepājas tūres" šoferi nekad neatsaka apstāties ceļa galā, lai man nav vairāki simti metru jāiet līdz pieturai," iespaidos dalījās Dzintra Drauga no Aisteres. "Bet par Liepājas Autobusu parka šoferiem man radies iespaids, ka daudzi no viņiem ir iedomīgi. Esmu bijusi spiesta pat noklausīties lekciju, kad palūdzu apstāties ārpus pieturvietas. Lauku cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi, un satiksmi tas netraucē nemaz. Un ko darīsim, ja "Liepājas tūres" vietā sāks braukt Autobusu parks? Liepājas Rajona padomei ir jāatrod kompromiss ar "Liepājas tūri,"" D.Drauga ir pārliecināta.

I.Ozoliņš norādīja, ka pasažieri var būt mierīgi, jo nekāda pārvadātāju maiņa tomēr nenotiks. Bez tam tuvākajās dienās maršrutā Liepāja – Aizpute atkal kursēs lielais autobuss.

Arī SIA "Liepājas tūre" direktors J.Beļaks sarunā ar "Kurzemes Vārdu" atzina, ka minētās domstarpības ir izsmeltas un abas puses ir gatavas turpmākai konstruktīvai sadarbībai. Bez tam SIA "Liepājas tūre" patlaban meklē iespēju iegādāties lielākas ietilpības autobusu, kurš kursēs Cīravas virzienā.


Spriež par sakoptu pagastu, neskatoties uz domstarpībām
Dina Belta

Pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Nīcas Pagasta padomē tikās pagasta vides aizsardzības aktīvisti un pašvaldības darbinieki, iekustējušies vairāki ar tīrības uzturēšanu saistīti jautājumi. Neskatoties uz nebūt ne vieglajām attiecībām, kādas acīmredzami valda starp Pagasta padomes priekšsēdētāju un dabas sargiem Igoru Jeršovu un Džeku Lu, vismaz "Kurzemes Vārda" klātbūtnē priekšsēdētājs vīriem sacīja paldies par izrādīto iniciatīvu.

Meklē naudu talkām pludmalē

Vēl pirms šīs tikšanās Nīcas pašvaldība Latvijas Vides aizsardzības fondam nosūtījusi projekta "Jūras piekrastes sakopšanas talkas Nīcas pagastā" pieteikumu, informēja pašvaldības projektu koordinatore Liene Otaņķe. Tas paredz šogad piekrastē sarīkot divas talkas. Ja izdosies iegūt paredzēto finansējumu, tas tiks izmantots ne vien transporta un citu tehnisku lietu nodrošināšanai, bet arī balvu fondam, lai bērniem būtu lielāka motivācija strādāt, piebilda L.Otaņķe. Pērn pavasara pludmales talkas laikā darbi notikuši četrās vietās, šogad plānots, ka tādas vietas būs piecas – Grīnvalti, Pērkone, Bernāti, Jūrmalciems, kā arī pats Jūrmalciema dienvidu gals, kur tūristi parasti nemēdz uzturēties. Nīcas pagasta teritorijā ietilpst 24 kilometri pludmales.

Vides aizsardzības kluba Nīcas nodaļas vadītājs Igors Jeršovs gan iebilda, ka, lai pietiekami labi varētu rūpēties par jūras krastu, ar divām talkām gadā nepietiek, būtu nepieciešama sistemātiska tā kopšana. "Nevajadzētu visu balstīt tikai uz talkām, tām drīzāk ir tikai audzinošs efekts," piebilda I.Jeršovs.

Taču, piemēram, smilšu sijājamo mašīnu, kādu savulaik pludmales tīrīšanai iegādājās Liepājas pašvaldība, nav iespējams iegādāties arī tādēļ, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu pašvaldība nedrīkst savus līdzekļus ieguldīt īpašumā, kas tai nepieder, pretī sacīja Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Pēc Civillikuma Latvijas piekrastes smilšu josla būtu valsts īpašumā, bet tā nav nostiprināta zemesgrāmatā. Tiesa, šīs nedēļas sākumā ziņu aģentūras izplatīja informāciju, ka Baltijas jūras piekrastes joslu, neveicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, paredzēts ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda dažādu ministriju personā, kā arī uz pašvaldību vārda. To paredz Tieslietu ministrijas izstrādātā un Ministru kabineta komitejā akceptētā koncepcija.

Vides aizsardzības aktīvists, Nīcas pagasta iedzīvotājs Džeks Lu uzsver, ka gruži, ar kuriem piesārņota pludmale, nāk no kravas kuģiem, kas kursē Baltijas jūrā, tādēļ vajadzētu būt iespējai to savākšanai piesaistīt kādus līdzekļus no Eiropas Savienības. Taču ne viņam, ne I.Jeršovam, ne pašvaldībai nav zināms, vai reāli šāda iespēja pastāv.

Gaida atbildi no ceļu apsaimniekotāja

Tikmēr Nīcas Pagasta padome jau sadarbojas ar tūrisma uzņēmējiem, kas strādā jūras tuvumā. Pēc pašvaldības tikšanās ar Pērkones viesu namu "Vērbeļnieki" un "Jūrnieku ligzda" saimniekiem notikusi vienošanās, ka viņi aprūpē izeju uz jūru, izliek atkritumu konteinerus, bet pašvaldība tos izved, turklāt nograntē ceļu uz pludmali cauri "Vērbeļnieku" īpašumam, pastāstīja A.Petermanis.

Tiekoties ar pašvaldības pārstāvjiem, D.Lu un I.Jeršovs arī pauda sašutumu par skatu uz "Veckrūmu" mājām – tās atrodas pašā Bernātu zemesraga galā, vietā, kur jūra katru gadu aizvien vairāk pārņem krastu. Mājas no ieskalošanas jūrā pagaidām paglābj tikai no būvgružiem veidots aizsargvalnis. Neskatoties uz vides aizsardzības aktīvistu iebildēm, pašvaldības pārstāvji ir pārliecināti, ka šis valnis no pludmales aizvākts netiks, un Pagasta padomes rīcībā nav līdzekļu, lai tā vietā uzstādītu piemēram, vizuāli izskatīgu gabionu, kādus kāpu aizsardzībai dažviet izmanto Pāvilostā.

Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē "Kurzemes Vārds" uzzināja, ka tā neuzskata, ka valnis apdraudētu vidi. "Tie drīzāk nebūtu dēvējami par būvgružiem, bet gan par izlietotiem būvmateriāliem," sacīja Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības nodaļas vadītāja Ingrīda Klane. "Katrā ziņā bīstami tie nav."

Dodoties uz tikšanos ar pašvaldības pārstāvjiem, D.Lu un I.Jeršovs bija paņēmuši līdzi fotogrāfijas, kurās fiksējuši nesakoptākās vietas pagastā. Arī bojāto Liepājas – Lietuvas robežas šosejas segumu un piedrazotās ceļmalas Nīcas pagasta teritorijā. Reaģējot uz to, Pagasta padomes priekšsēdētājs nosūtījis vēstuli VAS "Latvijas Valsts ceļi" Liepājas nodaļai, lūdzot informēt, vai un kad plānots bojāto segumu salabot, un vai "Latvijas Valsts ceļi" var uzņemties ceļmalu sakopšanu un atkritumu urnu izvietošanu autobusu pieturās. Pašlaik Pagasta padome vēl gaida ceļu apsaimniekotāja atbildi.

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka kopīgi ar valsts ceļu apsaimniekotājiem pašvaldība uzņēmusies sakārtot arī piedrazotās atpūtas vietas šosejas malā, bet pašvaldības policists biežāk dosies reidos.

Bet par Bernātu Dabas parka, tāpat kā citu līdzīgu objektu apsaimniekošanas problēmām visā valstī nedēļas sākumā runāja Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības un Vides ministrijas pārstāvji.


Saņem subsīdiju grāmatiņas
Pēteris Jaunzems

Vakar Liepājas Lauku konsultāciju birojā notika ikmēneša pagastu lauku attīstības speciālistu informatīvā sanāksme, kurā tika pārrunātas aktuālas lauksaimniecības problēmas.

Par to, kā pērno gadu aizvadījusi Pārtikas un veterinārā dienesta Liepājas pārvalde, pastāstīja šīs iestādes vadītājas vietniece Aivita Vītoliņa. Īpaši viņa koncentrēja uzmanību uz veterinārās uzraudzības jomu, atzīstot, ka novietņu skaits rajonā pērn ir nedaudz samazinājies. Tas izskaidrojams ar faktu, ka saimnieki noveco un atsakās no saviem ganāmpulkiem.

Aizvadītajam gadam raksturīgs arī tas, ka novietņu mūsdienīgošanas projektu īstenošanai bija iespējams piesaistīt Eiropas Savienības atbalsta līdzekļus. Lauku apsaimniekotāji šo izdevību labprāt izmantoja. Mūsu rajonā vien uzlabot dzīvnieku labturības prasības, sakārtot ūdens apgādi un piena mājas centās vairāk nekā simts saimniecību īpašnieki. Tomēr projekti vēl atradās realizācijas stadijā, tāpēc 46 procentos no dienesta darbinieku apsekotajām novietnēm tika atrastas kādas neatbilstības Eiropas regulu prasībām. A.Vītoliņa domā, ka šogad, kad projektu apgūšana daudzviet jau ir noticis fakts, situācija būs ievērojami uzlabojusies.

Par lopkopēju interešu grupu veidošanu Lejaskurzemē pagastu lauku attīstības speciālistus informēja saldeniece Ieva Krakopa, bet biroja speciāliste Arta Cinkus runāja par naturālo zemnieku saimniecību pārstrukturizēšanas projektu iespējām. Sapulces dalībnieki saņēma arī SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" kārtējā izdevuma "Lauku lapas" numuru un Valsts atbalsta lauksaimniecībai 2008.gada programmas grāmatiņas, kā arī sprieda par ekskursiju, kas speciālistiem ik gadus tiek rīkota vēlā rudenī, kad apdarīti lauku darbi.


Ražotāji aicina pievērst uzmanību piena cenai
Pēteris Jaunzems

Piena ražotājus satraucis pārstrādātāju paziņojums, ka ar 16.martu vismaz par 20 procentiem tiks pazeminātas iepirkuma cenas. Tas nozīmē, ka viņiem draud izputēšana.

Aizvakar Rudbāržos notika lielāko Kurzemes piena ražotāju sapulce. Lauksaimnieki sprieda par to, kā vienoti rīkoties turpmāk. Pagaidām pieņemts lēmums iesaistīt procesā pircējus. Šajā sakarībā mūsu rajona vērienīgākās zemnieku saimniecības "Birzītes 1", "Vairogi", "Ašmi", un "Birztalas 1", kā arī Anda Kisieļa zemnieku saimniecība apsveic pircējus, aicinot viņus visus doties uz veikaliem, kur tirgo piena produktus, un bagātīgi iepirkties. Jo, sākot ar 16.martu, tiem, loģiski vērtējot, vajadzētu maksāt par 20 procentiem lētāk.


Sumbri glābušies no applūdušajām ganībām
Pēteris Jaunzems

Pēc 11.marta "Kurzemes Vārda" publikācijas "Sumbri naktīs laiza logus" redakcijai piezvanīja vēl daži cilvēki, kas pastāstīja, ka no aploka izbēgušie dzīvnieki nav kaitējuši īpašumam.

Tie esot uzvedušies mierīgi un, pietuvojoties mājām, nemaz neesot mēģinājuši iekļūt dārzā, bet ganījušies ilggadīgo zālāju platībā. Kalnišķniece Velta Kūpele uzsvēra, ka aploku apžogojumu nereti sabojājot neapzinīgi cilvēki, tādēļ lielajiem zālēdājiem nav grūti izkļūt savvaļā.

Neapmierinātību ar rakstu, kurā mums nebija izdevies sazināties un uzklausīt viņa viedokli, pauda arī Papes Dabas parka projektu direktors Ints Mednis. Aizvakar viņš ieradās redakcijā un atbildēja uz lasītājus interesējošajiem jautājumiem.

Ar Papes Dabas fonda projekta direktoru vienojāmies arī par plašāku publikāciju. Jo tāda ir nepieciešama, lai veicinātu sapratni ar vietējiem iedzīvotajiem un novērstu kaitējuma gadījumus.

– Cik sumbru pašlaik ir savvaļā?
– Avīzē nebija nosaukt pareizs skaitlis. Brīvībā pašreiz ir septiņi sumbri, jo divus 21.janvārī notvērām un pārvietojām uz Grobiņas apkārtni.

– Vai Dabas fonds zina, kur dzīvnieki pašlaik atrodas?
– Iespēju robežās dzīvniekus novērojam. Sākotnēji bars bija sadalījies, bet tagad visi sumbri atrodas vienkopus un uzturas Kalnišķu apkārtnē. Regulāri tos uzraugām.

– Kas ir darīts, lai novērstu situāciju, ka dzīvnieki izkļūst no aplokiem?
– Savlaicīgi, jau no novembra vidus, uzsākām lopu piebarošanu aplokos, kā arī pārbaudām žogus. Novembrī visa aploka garumā novilkām papildu trīs dzeloņdrātis un salikām vairāk mietu, kā arī nomainījām bojātos elektriskā gana izolatorus. Ceļoties ūdens līmenim, pārvietojām augstāk elektriskā gana vadus, lai tie nemirktu ūdenī. Tika atrakti grāvji, lai ūdens noplūstu uz Tuklera kanālu.

Tāpat ārpus aplokiem dzīvniekus piebarojām, cenšoties tos pieradināt pie noteiktas vietas un cerot vēlāk sumbrus iemidzināt, lai nogādātu tos ganībās. Lai mazinātu ūdens līmeni Papes ezerā un Papes polderī, atvērām ezera izvadkanāla slūžas. Sumbru apmeklētajās viensētās, veicot kontroli, ar brīdinājuma lentēm iežogojām atsevišķus stādījumus, jo dzīvnieki no tām izvairās. Tagad dzīvniekus novērojam un teritoriju, kur tie uzturas, regulāri apsekojam.

Izbēgušos sumbrus pašlaik nevar iežogot. Dzīvnieki ir diezgan tramīgi, un nelielā teritorijā tos ilgi nav iespējams noturēt. Kad kritīsies ūdens līmenis Papes polderī, mēģināsim sumbrus piebarojot ievilināt savās ganībās. Tāpēc aicinām sumbrus tagad lieki netraucēt un nesatraukt.

– Kā rīkoties zemes īpašniekiem, kuru saimniecībām ir nodarīts kaitējums?
– Katram īpašniekam ir personīgi jānovērtē nodarījums, postījuma vietu obligāti nofotografējot un aprēķinot nodarīto materiālo zaudējumu apjomu. Tad jāraksta iesniegums. Par lietas virzību apdrošināšanas kompānijas pieņemto lēmumu cietušie tiks rakstiski informēti pēc visu dokumentu un ziņu saņemšanas.

– Kā paredzēts rīkoties, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos no gada gadā?
– Vispirms ir jāatrisina Papes ezera slūžu problēma, jo esošās slūžas nespēj nodrošināt pietiekamu ūdens caurteci. Rezultātā rudens un ziemas mēnešos ezerā ir pārmērīgi augsts ūdens līmenis un applūst ūdenstilpei blakus esošās palienu pļavas, ieskaitot sumbru ganības ezera ziemeļu galā Papes poldera teritorijā.

– Vai sumbri ir bīstami?
– Nē, tie nav bīstami, ja vien dzīvniekiem ir iespēja aizbēgt. Sumbri, bet jo īpaši to govis var kļūt bīstamas, ja tās aizsargā savus teliņus. Pieļauju, ka problēmas var rasties, ja dzīvniekiem tuvojas suns vai arī cilvēks kopā ar suni. Tad sumbru govis, dabisku instinktu vadītas, var aizsargāt savus mazuļus. Sumbri ir nakts dzīvnieki un lielākoties pārvietojas krēslā no rīta vai arī vēlu vakaros.

– Kā uzvesties, satiekoties ar sumbriem?
– Ieraugot tos, vēlams par savu klātbūtni dzīvniekiem likt manīt. To var izdarīt, skaļi sarunājoties. Vēlams dzīvniekiem neiet tuvāk par 30 metriem, kā arī nestāvēt pa vējam, jo, jāatceras, ka redze tiem ir vājāka par ožu. Jau teicu, ka dzīvniekus nevajadzētu lieki traucēt, jo pagaidām tie cilvēkus neuztver kā dabiskos ienaidniekus. Tas atvieglotu darbu arī mums, jo drīzāk izdotos sumbrus notvert un pārvietot atpakaļ uz ganībām, kas pašreiz gandrīz pilnībā applūdušas. Pērn no aploka izbēgušie sumbri ap Lieldienām paši atgriezās savā aplokā.

Kā ziņot par postījumiem?

Cilvēkiem, kam sumbri nodarījuši kaitējumu, jāsagatavo iesniegumi brīvi izvērstā formā un tie jānosūta firmai "ERGO Latvija", Ūnijas ielā 45, Rīgā, LV – 103. Tie adresējami Transportlīdzekļu, CTA un personu zaudējumu regulēšanas speciālistam Mārtiņam Grantam. Tālrunis 67081870, fakss 67081805, e–pasts: martins.grants@ergo.lv.

Iesniegumā jānosauc cietušā vārds, uzvārds, personas kods un kontakttelefons. Jāsniedz arī notikušā apraksts, norādot, kādi un cik lieli zaudējumi nodarīti. Vēlams nosūtīt arī postīto vietu fotoattēlus.