Kurzemes Vārds

12:53 Sestdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Turpina iekārtot sporta laukumu

Otaņķu pašvaldība saņēmusi finansējumu no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, lai turpinātu iekārtot sporta laukumu.

Futbola laukuma segums jau uzklāts, tagad tiek izvietots sporta aprīkojums, iekārtoti sportošanas sektori, kas padarīs plašākas laukuma izmantošanas iespējas, pastāstīja Pagasta padomes priekšsēdētāja Anda Veidele. No ministrijas saņemti 2100 lati, pašvaldība piedalījusies arī ar savu līdzfinansējumu.

Pēc tam, kad būs pabeigti iesāktie darbi, paredzēts ap laukumu atjaunot arī egļu stādījumus, lai būtu aizvējš, iezīmēt skrejceļus. Pašvaldība turpinās meklēt finansējumu, lai visu iecerēto īstenotu, sola A.Veidele.

Sporta laukuma labiekārtošanas projektu pirms dažiem gadiem izstrādājuši bērni paši, tas bijis viens no skolas projektu nedēļas veikumiem. "Darbs bija ļoti rūpīgs, bija izveidots pat makets ar visām automašīnu stāvvietām," uzslavēja priekšsēdētāja.


Ierēdņiem pārmet neizdevīgu nosacījumu pieņemšanu
Viktors Ulberts

Ja Zemkopības ministrija oficiālā vēstulē apstiprinās Durbes Novada domes tiesības izlietot cukurbiešu pārvadāšanai izmantoto ceļu rekonstrukcijai paredzēto naudu cita ceļa posma pārbūvei, tad Durbes Novada dome šo naudu pieņems un izlietos. Citādi piešķirtie līdzekļi tiks atdoti atpakaļ ministrijai, jo tos nebūs iespējams izmantot racionāli.

Naudas daudzums – smieklīgs

Jau rakstīts, ka līdz ar cukura nozares likvidēšanu valstī Eiropas Savienība piedāvā kompensācijas tām Latvijas pašvaldībām, kuru teritorijā cukurbietes tika audzētas. Līdzekļi piešķirti arī to ceļu rekonstrukcijai, pa kuriem pārvietojās lieljaudas cukurbiešu transportēšanas līdzekļi. Lai aprēķinātu, cik naudas katrai pašvaldībai pienākas, tām bija jāsūta informācija, cik lielās platībās cukurbietes tiek audzētās, kā arī kartes, kur atrodas šiem laukiem blakus esošie ceļi. Par pārskata periodu izvēlēts 2006.gads. Durbes Novada domes priekšsēdētājs Uldis Strazds savulaik lūdzis ZM ierēdņiem sniegt skaidrojumu, kāpēc izvēlēts tieši šis gads, taču atbildi tā arī nav saņēmis. Tāpēc viņam ir sava versija: "Lai mazāk vajadzētu maksāt, jo iepriekšējos gados cukurbietes audzēja daudz lielākās platībās."

Naudas sadalījums tiešām izskatās smieklīgs, ja ņem vērā mērķi, kam finansējums paredzēts. Uz šo naudu pretendēja piecas Liepājas rajona pašvaldības. Viskomiskākā situācija izveidojās ap Vaiņodi, kurai ceļu rekonstrukcijai pienācās tikai 300 latu. Taču kopumā Liepājas rajonam tika atvēlēti 118 tūkstoši latu.

No finansējuma par labu Durbes novadam iepriekš jau atteicās Gramzdas pagasts. Pašvaldības vadītājs Augustins Eidejus norādīja, ka finansējuma nosacījumi patiesībā būtu vēl viena cilpa pašvaldības kaklā. Jo tie paredz, ka vispirms tiek izstrādāts tehniskais projekts, paņemts kredīts un tikai tad, kad kontrolētāji apliecina, ka viss ir izdarīts pēc stingrajiem noteikumiem, naudu atmaksā. Bez tam par Gramzdai atvēlēto naudas summu būtu iespējams rekonstruēt labi ja vienu kilometru garu ceļa posmu, kas nekādu būtisku infrastruktūras uzlabojumu nedos.

Savukārt Durbes Novada dome no šīs cukura naudas vēlējās atteikties, jo uzskatīja, ka būtu ļoti nesaimnieciski rekonstruēt tikai kādus divus kilometrus ceļa. Rekonstrukcija nozīmē ceļa pamatnes nomaiņu, taču šiem ceļiem būtu nepieciešama tikai grants seguma uzbēršana, kas pieskaitāma pie periodiskās uzturēšanas un kas nav iekļauta naudas izlietošanas veidos. Taču šādi būtu iespējams atjaunot ap 20 kilometru ceļa.

Nemitīgi piesauc Eiropu

Lai uzklausītu Zemkopības ministrijas pozīciju un izklāstītu savējo, ceturtdien uz Durbes Novada domes sēdi tikai uzaicināti ministrijas pārstāvji: Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītājas vietniece Dace Arāja un Lauksaimniecības departamenta vecākais referents Andris Bumbulis.

D.Arāja skaidroja, ka savulaik valdības ierēdņi atbalstāmajās aktivitātēs vēlējās iekļaut gan ceļu rekonstrukciju, gan renovāciju, taču Eiropas komisija pret to kategoriski iebildusi un atļāvusi nosacījumos atstāt tikai rekonstrukciju, jo renovācija neesot investīcija. Tāpēc periodiskajai uzturēšanai šo naudu izmantot nevarēšot.

Liepājas Rajona padomes priekšsēdētāja padomniece Evija Kopštāle gan norādīja, ka periodiskā uzturēšana arī ir oficiāli definēta kā būvniecība, tikai nav jātērē nauda dārgam tehniskam projektam un topogrāfijai. Taču tam sekoja iebildums, ka Eiropas komisijas nostāju nav iespējams mainīt.

"Tādā gadījumā mēs neuzskatām par lietderīgu šīs naudas izmantošanu. Neviens cilvēks nesapratīs, kāpēc jānoārda un no pamatiem jābūvē jauns ceļš vietā, kur pamatne ir pietiekami laba," secināja U.Strazds. Viņš norādīja, ka tā ir Zemkopības ministrijas neizdarība, ka apstiprināti Latvijai tik neizdevīgi nosacījumi un izvēlēts visdārgākais naudas izlietojuma veids. Uz to D.Arāja norādīja, ka neizdarība būtu, ja naudu Latvija vispār nesaņemtu, bet šis izvēlētais naudas izlietojuma veids ir visdrošāk kontrolējams.

"Esmu pārliecināts, ka gadījumā, ja būtu notikušas konsultācijas ar ceļu būves speciālistiem, kas prot atšķirt ikdienas uzturēšanu no periodiskās uzturēšanas, šādas putras tagad nebūtu," savu viedokli pauda Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Viens saka , otrs –

Būtisks pavērsiens diskusijā radās pēc tam, kad D.Arāja ieteica izvēlēties kādu citu ceļa posmu, kur patiešām nepieciešama rekonstrukcija, un izlietot naudu tur. Par to izbrīnu pauda visi klātesošie, kuri vaicāja, kāpēc tad iepriekš ticis paziņots, ka nauda izlietojama tikai un vienīgi tajos ceļu posmos, kas izmantoti cukurbiešu transportēšanai. Tad nu izrādījās, ka abu ierēdņu domas dalās. D.Arāja apgalvoja, ka šādas prasības nav, savukārt A.Bumbulis paziņoja, ka saistībai ar cukurbiešu transportēšanu jābūt.

Tad nu skaidrības labad abas puses vienojās, ka Durbes Novada dome nosūtīs Zemkopības ministrijai oficiālu vēstuli, kurā lūgs apstiprinājumu, ka viņi drīkst naudu izlietot jebkurā citā ceļa posmā pašvaldības teritorijā, lai arī tas nav bijis saistīts ar cukurbiešu nozari. Ja tiks saņemta apstiprinoša atbilde, Durbes novads šo naudu izmantos kaut vai, piemēram, bruģētā Raiņa ielas posma rekonstrukcijai. Šis posms sagādā raizes ikvienam, kas iebrauc pilsētā no Liepājas puses.

Durbes novada ļaudīm piedāvās izmazgāt veļu
Dina Belta

Durbes Novada domes Attīstības komitejas locekļiem nav iebildumu pret SIA "Albatross" plāniem pieņemt mazgāšanai un izsniegt Durbes novada iedzīvotājiem atpakaļ tīru veļu. Tikai būs jāmaina šī biznesa norises vieta.Durbes Novada domes no SIA "Albatross" vadītājas Daigas Bukantes saņēmusi iesniegumu, kurā lūgts atļaut uzņēmuma automašīnai sestdienās no pulksten 13 līdz 14 savākt mazgāšanai, kā arī izsniegt jau iztīrīto veļu. SIA "Albatross" nāk klajā ar šādu iniciatīvu, jo Durbes novada ļaudis esot izrādījuši interesi par veļas mazgāšanas pakalpojumu pieejamību.

Attīstības komitejas locekļiem nebija iebildumu pret uzņēmuma plānotajām aktivitātēm, izņemot to, ka vajadzēs norunāt citu automašīnas apstāšanās vietu. Jo minētajā laikā sestdienās Durbes centrā pie baznīcas un Tadaiķos pie Kultūras nama iespējamas kāzas vai arī citas svinības. Tādēļ nebūtu vēlams, ka šo svinību norises tiešā tuvumā tiktu pieņemta veļa. Pēc citu pieturvietu saskaņošanas SIA "Albatross" darbība Durbes novadā tikšot akceptēta.


Metodisko darbu grib uzdot novadiem

Izglītības metodiskā darba uzlikšana uz novadu pleciem to gan sarežģīs, gan sadārdzinās, tā šonedēļ sprieda Rajona padomes Izglītības, reliģijas un jaunatnes lietu komiteja.

Par to, kā metodiskais darbs Liepājas rajonā notiek pašlaik, komitejas locekļiem izsmeļoši pastāstīja rajona Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Daina Lukjanova.

Izglītības un zinātnes ministrijas pašreizējais viedoklis ir, ka katrā novadā būs nepieciešams viens cilvēks, kas strādās ar šiem jautājumiem, sacīja komitejas vadītāja Anda Veidele. Taču Liepājas rajonā, kur iecerēti astoņi novadi, tas varētu būt visai sarežģīti. "Tas, kā ir pašlaik, ir gan lētāk, gan izdevīgāk," viņa piebilda.

Pašlaik rajonā strādā 26 metodiskās apvienības, kurās darbojas rajona skolu skolotāji. Apvienības palīdz labāk organizēt mācību darbu, palīdz izglītoties pedagogiem, rīko skolēnu olimpiādes un konkursus u.c.


Sabiedrība "Durbes grauds" mobilizē zemniekus sējai
Pēteris Jaunzems

Vakar Durbes Kultūras namā lietišķu tikšanos, pavasarim strauji tuvojoties, graudu un rapšu audzētājiem sarīkoja kooperatīvā sabiedrība "Durbes grauds".

Analizē pērnās kļūdas

"Durbes grauda" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča teica, ka šāds sarīkojums bijis nepieciešams, lai lauksaimnieki varētu katrs savā saimniecībā izanalizēt pērn pieļautās kļūdas un pienācīgi sagatavotos sējas darbiem.

Tas, ka kļūdas bijušas, esot neapstrīdams fakts. Īpaši jau rapšu audzēšanā. Pērnajā vasarā, kad kooperatīvs rīkoja Lauku dienas, speciālisti uz augkopju pieļautajām nepilnībām aizrādījuši, taču tad kaut ko vērst par labu bijis jau par vēlu un ielaisto augu slimību dēļ rudenī nācies samierināties ar zemāku ražu. Valdes priekšsēdētājs teica, ka, ja zina, kā rīkoties, zaudējumus ir iespējams novērst. Citur Eiropā rapšu slimības ir pazīstamas, taču durbeniekiem, kas enerģētiskās kultūras audzēšanu vēl tikai apgūst, tas viss esot jaunums.

Sarīkojumu kuplināja firmu "Bayer" un "Augu aizsardzības serviss" speciālistu klātbūtne. Viņi pastāstīja par tiem herbicīdiem, kodnēm, fungicīdiem un insekticīdiem, kas pieejami tirdzniecībā, un, pareizi pielietoti, spēj novērst ražas zaudējumus.

Eliksīrs dubulto ražu

Pērn sadarbībā ar kolēģiem no Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības, ko vada pazīstamais lauksaimnieks Indulis Jansons, "Durbes grauds" iesaistījās eksperimentā, lai pārliecinātos, kādu efektu dod Ventspilī ražotais un augšanu sekmējošais preparāts "Kūdras eliksīrs 1". Tas ieteicams arī bioloģiskajā lauksaimniecībā, jo ir izgatavots no kūdras un palīdz iegūt ekoloģiski tīru produkciju, kā arī samazina ražas zaudējumus tās uzglabāšanas periodā. Par šo izmēģinājumu interesi izrādījuši arī Krotes mazpulcēni, kas skolotājas Indras Zvirbules vadībā izmēģinājumu lauciņos pārbaudīja "Kūdras eliksīra 1" veicinošo iedarbību.

Vakar bērni un viņu vadītāja zemniekiem uzskatāmi atspoguļoja paveiktos pētījumus un pastāstīja, kādus rezultātus izdevies sasniegt. Skolniece Santa Jaunzeme kūdras eliksīru izmēģinājusi zemeņu stādījumos. Viņa teica, ka, divreiz mēnesī pielietojot preparātu, ogas izaugušas sulīgas, saldas un tik lielas, ka tās knapi varēts iedabūt mutē. Bet tie mazie Krotes lauksaimnieki, kas bija noslēguši līgumu ar Rīgas apkārtnē izvietoto zemnieku saimniecību "Ezerkauliņi" par 100 kilogramu burkānu izaudzēšanu, rudenī, lietojot eliksīru, ieguva 240 kilogramu lielu ražu. Vakar mazpulcēni saņēma kooperatoru pateicības balvas par čaklumu un līdzdalību eksperimentā.

Par mazo krotenieku čaklo darbu un gūtajiem panākumiem gandarīta bija Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības agronome Zinta Jansone, kas jau vairāku gadu garumā Cēsu rajona laukos pārbauda kūdras preparāta efektivitāti lauksaimniecībā. Viņa atzina, ka kooperatīvās sabiedrības attīstību lielā mērā ietekmējusi tieši kūdras preparāta pielietošana, jo tas veicina augsnes auglību un sējumiem nav nepieciešams minerālais mēslojums, kas tagad kļuvis arī ārkārtīgi dārgs.

Kūdras eliksīrs nav nekas ārkārtējs, pēc būtības tā ir humīnviela, kas mālainos un smilšainos tīrumos palīdz augiem izmantot augsnē esošās minerālvielas. "Preparāta izmantošanu var salīdzināt ar sējumu apdrošināšanu," teica Z.Jansone. Jo tieši nelabvēlīgos laika apstākļos izpaužoties preparāta vērtība. Bet tā pielietošana zemkopjiem nesagādā lielas raizes, jo mazdārziņos un siltumnīcās eliksīra šķīdumu augsnē var iestrādāt ar vienkāršu lejkannu, bet lielās platībās tiek pielietota miglošana.


Būs kompensācijas zvejniekiem
Pēteris Jaunzems

Izstrādāts valdības noteikumu projekts nacionālā un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanai zvejniekiem, kas darbojušies zvejas flotē.

Lai līdzsvarotu zvejas flotes kapacitāti ar pieejamajiem zivju nozvejas resursiem, daļu kuģu paredzēts no zvejas atstādināt. Tos sadalīs metāllūžņos vai pielāgos citiem mērķiem. Taču zvejniekiem, kam tādējādi neatkarīgi no paša vēlēšanās nāksies pārtraukt darba gaitas, būs radīta iespēja pārprofilēties uz citu nodarbi, kas nav saistīta ar zvejniecību.

Šī atbalsta pasākuma mērķis, kā tiek apgalvots, ir veicināt zvejniecības efektivitāti un konkurētspēju, kā arī piedāvāt vecāka gadagājuma zvejas vīriem priekšlaicīgi pensionēties. Priekšlaicīga aiziešana pensijā būs pieejama cilvēkiem, kuru vecums nav mazāks par 55 gadiem, bet iesnieguma iesniegšanas brīdī viņi vēl nav sasnieguši valsts pensijas saņemšanai nepieciešamos gadus. Turklāt pretendentam ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus jābūt strādājušam uz zvejas kuģa, kura darbība pārtraukta, kā arī vismaz piecus no pēdējiem septiņiem gadiem jābūt strādājušam zvejas sistēmā. Obligātas ir arī piecu gadu gaitā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts budžetā.

Savukārt kompensācijas varēs saņemt tie zvejnieki, par kuriem pēdējos divus gadus valsts budžetā ir pārskaitītas sociālās apdrošināšanas iemaksas un kuri vismaz 12 mēnešus pēdējo divu gadu laikā ir strādājuši uz zvejas kuģa, kura darbība iesnieguma iesniegšanas laikā pilnīgi pārtraukta.


Vārdabrāļi Imanti bargi sodīti

6.martā mūsu laikrakstā publicējām informāciju par likumpārkāpumos pārsteigtajiem maluzvejniekiem. Tagad ir pieņemts lēmums par pārkāpēju sodīšanu.

Notverto pulkā bija arī vārdabrāļi Imanti, kas ar laivu bija iebraukuši paspiningot Liepājas ezera dabas aizsardzības lieguma stingrā režīma zonā. Tur viņi bija notvēruši vairākas līdakas. Jāpiebilst, ka stingrā režīma zonā ne tikai nedrīkst makšķerēt, nepiederošām personām tur vispār neatkarīgi no gadalaikiem aizliegts uzturēties.

Par iebraukšanu un spiningošanu stingrā režīma zonā katram no vārdabrāļiem būs jāšķiras no 50 latiem. Bet Imantam V., kurš uzņēmās vainu par mazizmēra līdacēnu ķeršanu, nāksies samaksāt arī 100 latu administratīvo sodu plus 180 latu par dabas resursiem nodarītajiem zaudējumiem.


Aicina ziņot par gājputnu atgriešanos
Dina Belta

Latvijas Ornitoloģijas biedrība kā ik gadus, tuvojoties pavasarim, aicina iedzīvotājus ziņot par gājputnu atgriešanos.

Iegūtie dati ļauj ornitologiem spriest par putnu uzvedības pārmaiņām gadu gaitā, piemēram, klimata pārmaiņu rezultātā.

Gājputniem šis gads iesācies samērā agri, secinājis LOB gājputnu atgriešanās reģistrācijas pētījuma koordinators Mārcis Tīrums. Jau februāra sākumā manītas pirmās zosis un daži lauku cīruļi, līdz marta sākumam atsevišķās vietās novērotas arī pirmās dzērves un ķīvītes. Pērn pirmie gājputni novēroti februāra beigās. "Vai šī gājputnu tendence atgriezties agrāk ir pamatojama ar klimata pārmaiņām, rādīs laiks," izteicās M.Tīrums.

LOB aicina iedzīvotājus arī šogad novērot gājputnu atgriešanās gaitu un ziņot par to, aizpildot pievienoto gājputnu reģistrācijas anketu. Vasaras sākumā aizpildītā anketa nosūtāma Latvijas Ornitoloģijas biedrībai, Kalnciema iela 27–18, Rīga, LV–1046. Gājputnu reģistrācijas anketu var aizpildīt arī internetā www.lob.lv. Sūtot anketu, jānorāda, kur putni novēroti, kā arī paša novērotāja vārds, uzvārds un adrese.

Lai noskaidrotu faktorus, kas liek gājputniem atgriezties agrāk vai vēlāk, LOB svarīgs ir katrs novērojums.

Gājputnu atgriešanās anketa

Putnu suga

Agrākais novērošanas datums

Putnu suga

Agrākais novērošanas datums

Lauku cīrulis

 

Baltais stārķis

 

Mājas strazds

 

Baltā cielava

 

Ķīvīte

 

Dzeguze

 

Dzērve

 

Bezdelīga

 


Pārraugi cels kvalifikāciju

Kaut arī jau tuvojas Lieldienas, un zemnieki meklē sētuves, mācību cēliens lauksaimniekiem vēl nav noslēdzies Durbes novadā.

Šoreiz klausītāji no tuvākas un tālākas apkārtnes aicināti piedalīties piena pārraudzības kvalifikācijas paaugstināšanas kursos "C" kategorijas apliecību saņemšanai. Nodarbības sāksies otrdien, 18.martā, pulksten 11 Durbes novada Tadaiķu Kultūras namā.

Maksa par piedalīšanos 10 lati. Līdzi jāņem "C" apliecības kopija.

Papildu informāciju iespējams saņemt a/s "Kurzemes Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijā", piezvanot pa tālruņiem 63181144 vai 29193946 Sigitai Vaivarei. Pirms un pēc nodarbībām sēklas un sīksīpoliņus piedāvās zemnieku saimniecība "Pīlādži 1".