Kurzemes Vārds

09:01 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

No sievietēm saņem lielu atsaucību

42 zvanus saņēmusi sieviešu organizācijas "Rudbekijas" vadītāja un Dunalkas pagasta zemnieku saimniecības "Turaidas" īpašniece Zigrīda Manteja pēc publikācijas "Kurzemes Vārdā" , kurā viņa aicināja atsaukties sievietes, kas vēlas savu ikdienu padarīt krāšņāku un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Jau rakstīts, ka dunalcniece Z.Manteja savulaik pati nonākusi neapskaužamā situācijā, bet tikusi laukā, pateicoties pašas uzņēmībai. Sākusi pīt zedeņu žogus, kas viņai nu jau kļuvuši par klientu pieprasītu preci, Z.Manteja nodarbojas arī ar zemeņu stādu audzēšanu, biškopību un citām lauksaimniecības lietām. Paralēli tam viņa aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē, un pērn nodibināja sieviešu organizāciju "Rudbekijas", lai apvienotu lauku sievietes un kopīgiem spēkiem pilnveidotu savu dzīvi, kā arī nodarbotos ar biznesu.

"Man zvanīja sievietes pat no Kuldīgas un Ventspils. Pie manis jau brauca mācīties pīt zedeņu žogus. Tā ka atsaucība ir, un mēs kopā noteikti vēl daudz ko paveiksim," pārliecināta Z.Manteja.


Vērgalnieki atkal rīko humoršovu

Sestdiena, 5.aprīlis, Vērgales centrā solās būt rosīga un smējīga, jo te būs gan pavasara tirgus, gan pašiem savs humora šovs "Zvaigzne Nr.3", pastāstīja Vērgales Kultūras nama vadītāja Velga Freimane.

No pulksten 9 Vērgales centrā notiks tirgošanās. Tādēļ V.Freimane lūdz pieteikties tirgotājus ar sēklām, stādiem, dārzkopībā un mājkopībā noderīgiem darbarīkiem un saimniecības precēm.

Bet pulksten 12 Kultūras namā notiks nu jau kārtējais humoršovs, kā liecina tā nosaukums – jau trešo reizi. Šovā var piedalīties ikviens, kas sevī sajūt spēju ar anekdoti sasmīdināt publiku. Pēc tradīcijas šovu vada iepriekšējā gada uzvarētājs. Šoreiz tas būs Normunds Dunkers. Par karsējmeitenēm uzaicinātas Aizputes deju grupa "Reitings".

Kultūras nama vadītāja uzsver, ka šovs negrasās aprobežoties tikai ar Vērgali – tajā droši var piedalīties ar humora izjūtu dāsni apveltīti cilvēki arī no citām vietām. Vienīgais nosacījums: līdz 1.aprīlim jāpiesakās pie V.Freimanes pa tālruni 29189223.

Viena no humoršova lielākajām vērtībām ir tā, ka tas ļauj līdzcilvēkus ieraudzīt pavisam negaidītā gaismā un nes pārsteigumus, piebilda Kultūras nama vadītāja.


Saraiķus apgaismo un atbrīvos no drupām

Vērgales pagasta Saraiķu centrā beidzot ir apgaismojums, ar gandarījumu pavēstīja Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vitrups.

Ekspluatācijā jauno apgaismes sistēmu plānots nodot aprīlī, bet reāli tā jau darbojas. "Tas tiešām ir priecīgs notikums, jo saraiķnieki jau no kolhozu laikiem ir tumsā dzīvojuši," sacīja J.Vitrups.

4,5 tūkstošus latu, lai uzsāktu šo darbu, pašvaldība vispirms saņēmusi no Tautas partijas, kuras biedrs ir arī J.Vitrups. Pārējie 37 tūkstoši ir Ceļu fonda nauda. Apgaismes sistēmu uzstādījusi firma "Oms".

Šogad Pagasta padome apņēmusies novākt tā arī nekad līdz galam neuzceltās Saraiķu skolas drupas. Sarkano ķieģeļu veidojumu, ko krietni apgrauzis laika zobs, pašvaldība, laikiem mainoties, saņēma mantojumā no Liepājas Rajona padomes. Lai uzceltu to līdz galam, nav ne līdzekļu, ne vajadzības. Bet pašlaik drupas gan bojā Saraiķu centra izskatu, gan var apdraudēt tos, kas pa tām ložņā. Tiesa, drupu novākšana nebūs viegls darbs, jo pamatus pat ar buldozeru nav varēts lāgā izkustināt, piebilda Pagasta padomes priekšsēdētājs.


Izpalīdz ar praksē pārbaudītiem padomiem
Pēteris Jaunzems

Atmodas gados zemnieku saimniecību atjaunošanas procesā Durbes un Tadaiķu pusē ļoti rosīgi bija iesaistījies agronoms Andrejs Upmalis. Toreiz, tūlīt pēc paju sabiedrību likvidācijas, viņš pildīja lauksaimniecības konsultanta pienākumus, rīkoja mācības un seminārus zemi atguvušajiem īpašniekiem, kurus toreiz tautā dēvēja par Breša zemniekiem, rūpējās, lai viņu izveidotās saimniecības attīstītos, lai tur notiktu sparīga būvniecība.

Gāja, protams, visādi. Īslaicīgus panākumus nomainīja smagas neveiksmes. Bet cilvēki tik un tā centās. Cirta kārklus, kurināja ugunskurus, atbrīvojot zemi no aizaugumiem, uzvērsa papuves. Reiz pirms daudziem gadiem, atceros, ar Andreju iznāca satikties pie spēcīgu lietavu veldrē nogāzta un jau vārpās sadīguša labības lauka, kuru saimnieks bija nolēmis vairs pat nenovākt, bet grasījās ieart atpakaļ zemē. Pārstaigājot druvu, kopīgi vērtējām, cik lielus zaudējumus šeit zemnieks ir cietis. "Tas jau nekādā naudā nav izsakāms," pēkšņi sacīja mans sarunas biedrs un, paskatījies uz viņu, es ieraudzīju, ka Andrejam acīs sakāpušas asaras.

Toreiz sapratu, ka lauksaimniecība un tās panākumi tadaiķniekam ļoti daudz ko nozīmē. Šī tautsaimniecības nozare bija viņa dzīves jēga. Vēlāk vairs nejutos pārsteigts, kad redzēju Andreju zemnieku pulkā, kas vairākās vietās bija aizšķērsojuši Liepājas –Rīgas šoseju, lai tādējādi protestētu pret cūkaudzētājiem iznīcinošajiem kontrabandas gaļas ievedumiem Latvijā. Kur gan citur viņam būt, ja ne šeit, starp saviešiem? Tāpat nebrīnījos, kad sastapu konsultantu dedzīgā lauku ļaužu sapulcē, kurā atbildēt uz sasāpējušajiem jautājumiem bija atbraucis ministrs. Andrejs bija visur, kur pulsēja lauku dzīve, kur tā vai citādi bija iespējams ietekmēt norises vai vērsties pret nepilnībām.

Un arī tagad, kaut nesen nosvinēta septiņdesmitā mūža gadskārta, viņš ne par mata tiesu nav kļuvis citādāks. Nesen mūsu ceļi krustojās kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" sarīkotajā seminārā. Tur uzzināju, ka Andrejs joprojām cenšas turēties lauksaimnieku ierindā, cik spēdams, izpalīdzot ar praksē pārbaudītiem padomiem. Kooperācijā viņš saskatot lauksaimniecības nākotni. "Tie, kas to novērtējuši, spēs izturēt konkurences apstākļos un varēs pilnveidot savas saimniecības, bet tiem, kas joprojām turēsies savrup, draud izputēšana. Labi, ka arvien vairāk zemnieku to ir sapratuši," sprieda tadaiķnieks. "Andrejs mums skaitās tāds kā ārštata konsultants," iepazīstināja sabiedrības valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča, piebilstot, ka arī personīgajā saimniecībā padomdevējs nodarbojoties ar dārzeņu audzēšanu, bet produkciju piegādājot Grobiņas kafejnīcai "Zem liepām".

Vaicāts, kā sokas darbi, Andrejs atbildēja, ka gadu nasta tomēr aizvien jūtamāk iespaidojot sperto soļu garumu. "Vēlēšanās ir palikusi tāda kā agrāk, taču iespējas un spēka kļuvis ievērojami mazāk," teica Andrejs. Neraugoties uz to, viņš šovasar paralēli citiem darbiem esot atkal sadomājis iesēt ķimenes. Kādreiz viņš bija viens no nedaudzajiem, kas mūsu rajonā ar šīs daudzgadīgās garšvielu kultūras audzēšanu nodarbojās. Tāpēc nolēmis pie bijušās aizraušanās atgriezties. Zemes šim mērķim esot pietiekami, jo plānots samazināt kartupeļiem atvēlētās platības. Arī ķimeņu novākšanā viņš lielas problēmas nesaskatot, jo šī kultūra ienākas jūlijā, kad mūspusē laika apstākļi visbiežāk ir kulšanai piemēroti. Ievēroju, kad Andrejs stāstīja par saviem plāniem, viņš gluži kā atdzīvojās. Nu viņš atkal bija tas pats lauku vīrs, dedzīgais lauksaimnieks kuru pazinu kādreiz.


Visas lietas
Pārlieks mitrums nogāž simtgadīgu apsi

Lietavas kārtējo reizi ir pagalam izmērcējušas Lejaskurzemes laukus. Tīrumi pārvērtušies mazos ezeriņos. Braucot uz Nīcu, pie Toseles var redzēt, ka tajos peld gulbji.

Bet netālu no "Jura staļļiem", kas atrodas Grobiņas pievārtē, pārlieko mitrumu nav izturējušas simtgadīgas apses saknes. Koks nogāzies, gluži kā vētras pļauts. "Taču nekāda lielā vēja nebija! Vienkārši zeme ir pārmirkusi un kļuvusi tik jēla, ka vairs nespēj saknes saturēt," pastāstīja blakus esošās saimniecības īpašnieks Juris Kalita. Kaut gan dzīvo šeit jau trešo gadu desmitu, viņš neatceroties, ka kaimiņam piederējušo pļavu kādreiz būtu klājis ūdens. Taču šopavasar tā ir. Un zemnieki ar bažām gaida sējas laiku, jo, ja tā turpināsies, tad, līdzīgi kā tas rudenī notika ar ziemājiem, iesēt nebūs iespējams arī vasarājus.