Kurzemes Vārds

12:52 Otrdiena, 20. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Mēs esam svarīgākā pilsētas daļa
Uldis Sesks, Liepājas domes priekšsēdētājs

Jau vēsturiski valstis un pilsētas ir savstarpēji sacentušās par prestižu un slavu. Šodien to saucam par pilsētas tēla veidošanu. Meklējam un uzsveram mums īpaši raksturīgo, atšķirīgo, veidojam jaunas tradīcijas, lai Latvijas un arī Eiropas pilsētu konkurencē atkal un atkal par sevi atgādinātu.

Pilsētas dzimšanas diena ir viens no veidiem, kā pašiem liepājniekiem atcerēties un sajust, ka esam šai vietai piederīgi un arī par to atbildīgi, ka esam pilsētas kopējā tēla svarīgākā daļa. Nu jau piekto gadu Liepājas teātrī godinām mūsu Goda un Gada liepājniekus. Augstākajam pilsētas apbalvojumam viņus izvirzījuši paši liepājnieki, turklāt šogad to darījuši īpaši aktīvi. Uz Liepājas teātra skatuves kopā pulcinām tik dažādu arodu cilvēkus, ka viņu darba rezultāts un devums kādam var šķist nesalīdzināms. Mēs nesalīdzinām, jo nav svarīgi, kādu darbu darām, svarīgi, lai tas padodas, sniedz gandarījumu, lai tas dara prieku un to novērtē apkārtējie.

Necerēta atsaucība – tā šogad sakām par daudzajām anketām ar balsojumiem. Prieks un lepnums, ka liepājnieki grib un var pozitīvi novērtēt otra liepājnieka darbu, ka neskaužam, ka neaprunājam, ka gribam lepoties. Tas arī apliecina, ka šo augstāko pilsētas apbalvojumu – Gada un Goda liepājnieka nomināciju – uzskatām par visu mūsu kopīgi piešķirtu, nevis kaut kur kabinetos šaurā lokā pieņemtu lēmumu.

Periodiski uzvirmo sabiedrības integrācijas jautājumi – Latvijas tautas vienotības problēmas. Par liepājniekiem varētu teikt, ka esam tik atšķirīgi, cik dažādi, mainīgi un vējaini spēj būt laika apstākļi mūsu pilsētā. Mums ir dažādas dzimtās valodas, dažādas kultūras, dažādas pieredzes. Es ticu, ka šī dažādība mūs vieno, nevis šķeļ. Mūsu panākumi ir kopīgi, arī grūtībām un neveiksmēm pāri jātiek kopīgiem spēkiem un centieniem. Mums ir kopīga valsts, kopīga pilsēta, un ikviens cilvēks ar savām zināšanām, uzņēmību un labo gribu ir vajadzīgs mūsu pilsētas Liepājas uzplaukumam. Apzināmies savu vērtību šodien savā ikdienas darbā. Cienīsim un godāsim cits citu un tieši 18.martā ar īpašu lepnumu pie namiem pacelsim karogus, lai visi redz, ka mums ir svētki un teiksim: esmu liepājnieks! Šodien ir manas pilsētas dzimšanas diena!


Zvaigznes, kas mirdz un silda
Ināra Trūba, Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas klavierspēles pedagoģe

Pagājušajā nedēļā Pianisma zvaigžņu festivāls nenoliedzami bija notikums ne tikai no Liepājas skatpunkta vien, bet arī Latvijā kopumā, jo to radio "Klasika" ēterā dzirdēja visā valstī. Pati šo festivālu apmeklēju visus 16 gadus tāpēc, ka man ir liela kaislība uz labu mūziku. Tad vēl klāt nāk interesantas tiešās tikšanās ar pasaules pianistiem, jo ieraksti ir viens, bet dzīvā mūzika pavisam kas cits.

Ja runājam tieši par māksliniekiem, tad pianisti nav vienkārši mūzikas kopētāji. Viņi muzicējot šajā skaņdarbā parāda ne tikai tehnisko varēšanu, bet arī dvēseli, tādēļ katrs koncerts skan citādāk, katrs pianists izvilina skaņas tikai ar viņam vien raksturīgo piesitienu un savu filozofiju par konkrēto opusu. Šī iemesla dēļ, un tas ir pats interesantākais, klausītājiem ir dažādi viedokļi – vienam patīk labāk viens pianists, citam cits. Kopumā tā bija krāšņa buķete, bet pieminēšu tikai tos, kas mani ļoti aizķēra.

Man, piemēram, saistošs bija solovakars, kurā skanēja latviešu un citu valstu komponistu 20. un 21.gadsimta mūzika. Ļoti interesanta bija iepazīšanās ar Volfganga Dārziņa un Liepājā dzimušā trimdas skaņraža Gundara Pones mūziku. Tā ir sarežģīta mūzika, tādēļ vietā bija šo darbu izpildītāju, jaunās paaudzes pianistu Uģa Krišjāņa un francūža Gijoma Koppolas komentāri pirms šo klavierdarbu atskaņošanas. Man ļoti patika Koppolas izkoptais piesitiens un izsmalcinātais spēles stils. Nevaru nerunāt par Agnesi Egliņu – liepājnieci, mūsu skolā izaugušo un tālu aizgājušo mūziķi. Viņa ir pianiste ar jūtīgu dvēseli un lielām izaugsmes iespējām. Šogad jaunie talanti patiešam bija interesanti gan ar savu muzicēšanu, gan skaņdarbu traktējumu – kā Aleksejs Volodins, tehniski ļoti varošais Džuzepe Andaloro.

Kopējā buķetē krāšņs zieds bija francūziete Brižita Anžerē, kura apbūra gan ar savu spilgto personisko tēlu, gan ar savu perfekto spēli, pārliecinošu skaņdarba traktējumu. Kādreiz gribētos viņas izpildījumā dzirdēt arī kādu no komponistiem –romantiķiem. Savukārt viņas tautietis Žans Pomjē valdzināja ar savu temperamentu un atturīgo eleganci. Vienmēr ir irreāla sajūta, ja dzirdi spēlējam kādu no pianisma grandiem. Man palicis atmiņā Lāzars Bermans ar savu suģestējošo spēli, šoreiz – Sergejs Baškirovs. Ir apbrīnojami, ka mākslinieks cienījamā vecumā spēj sniegt publikai patiesu mūzikas baudījumu.

Festivālā divos koncertos klausījos pianistu Kšištofu Jablonski, kurš, manuprāt, ir ne tikai zvaigzne, kas mirdz, bet arī silda. Viņa patiesā mūzikas valoda nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu. Šis ir viens no tiem pianistiem, kuru es vēlētos dzirdēt Liepājas jaunajā koncertzālē. Ar izcilu instrumentu un akustiku. Par to nepieciešamību liecina pilnās zāles, publikas neatlaidīgā prasība pēc piedevām un gatavošanās jau nākamajam festivālam.