Kurzemes Vārds

11:27 Otrdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Daudz laimes dzimšanas dienā, Liepāja!
Andžils Remess

Ne jūra šodien dimdēs svinīgāk kā citkārt, ne vēji dziedās skanīgākās balsīs, skrienot pāri Liepājai. Tāpat pažobelēs sabozušies sēdēs baloži, rīta migla ieķersies baznīcu torņu smailēs un cilvēki dosies savās ikdienas gaitās, īgņodamies par pārpildītiem autobusiem un pukodamies par saņemtiem rēķiniem, kuros summa kāpj arvien augstāk. Un tomēr Liepājai šī ir īpaša diena, jo šajā dienā pirms 383 gadiem mūsu pilsēta dzimusi.

Droši vien dažs labs pat nepamanīs Liepājas svētku dienu un neziņā paraustīs plecus, ieraudzījis pie namiem plīvojam karogus. Un šaubos, vai daudz būs tādu, kuri šodien izbrīvēs laiku, lai domās pārcilātu savas pilsētas gājumu cauri gadu simtiem, te brienot karu muklājus, te ejot gludus ceļus. Bet vēl mazāk būs tādu, kuri pavērtēs, ko nozīmē savas pilsētas apzināšanās, ko citiem vārdiem var saukt par liepājnieciskumu.

Mums pašiem ikdienā neienāk prātā šo jēdzienu skaļi uzsvērt. Mums tas liekas pats par sevi saprotams, ka liepājnieks nozīmē to, nu, ka neesi ne labāks, ne sliktāks kā citi, bet – esi liepājnieks. Jā, dažkārt splīnīgi piesitam sev pie krūtīm, atgādinot piederību savai pilsētai, bet tikai tad, kad dzird citus skaudīgi runājam: kaut kas tāds iespējams tikai Liepājā. Vai arī: to atļauties var tikai liepājnieki.

Liriķi vārsmo par kurzemnieku spītu un stingro raksturu, ko izkaluši skarbie jūras vēji. Skaisti jau izklausās, taču neba nu vējiem tur kāds nopelns, un diez vai vispār kāds pateiks, kad radies un kā radies šis jēdziens – liepājnieciskums, kas nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai lepošanos ar savu pilsētu.

Iespējams, tas dzima vēsturiski svarīgos notikumos, kad Liepāja pacēla galvu Piektajā gadā vai kad pilsēta cēlās aizstāvēt tikko tapušo Latvijas valsti. Bet varbūt apzināties savas pilsētas vērtību veicināja rosīgā kultūras, mākslas, sporta dzīve, kas liepājniekos pamodināja pašlepnumu, redzot, ka varam mēroties spēkiem ar pašu metropoli, un izrādījās, ka dažā labā nozarē pat pārspēt to. Kad Liepāja tika svinīgi dēvēta par kadru kalvi sabiedriskiem darbiniekiem, māksliniekiem, mūziķiem, sportistiem, un, pirms celt augstos amatos Rīgā, rūdīties sūtīja uz Liepāju.

Lai nu kā, bet, manuprāt, tieši šis jēdziens – liepājnieciskums, bijis galvenais spēks, kas vienojis liepājniekus, kad bijis grūti, un bez īpašas dižošanās ļāvis izdarīt to, ko citādi diez vai būtu spējuši.

Saprotu, ka tas viss izklausās pārāk patētiski, bet galu galā dzimšanas diena taču ir tikai reizi gadā.