Kurzemes Vārds

20:23 Sestdiena, 16. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Nedrīkst pielaist situāciju?

Padomju laika ideoloģija dziļi ietekmēja daudzu cilvēku dzīvi, domāšanu un valodu. Turklāt krievu valodas piesārņojums mūsu leksikā ir tik ievērojams, ka nemaz tik drīz neizzudīs. Jo vairāk tāpēc, ka daudzi latvieši, it īpaši jaunieši, paši nemaz netiecas savā dzimtajā valodā runāt pareizi. To atspoguļo arī lasītāju jautājumi "Kurzemes Vārdam".

Vai var sacīt – "prezidents atgriež Saeimai likuma grozījumus"?
Valodnieks Jānis Kušķis norādījis uz paradumu vairāku vārdu savienojumus aizstāt ar vienu vārdu, ja krievu valodā tam atbilst viens vārds. Tā vairāku vārdu savienojumu dot atpakaļ vai atdot atpakaļ vietā esam sākuši teikt un rakstīt – atgriezt, kas atbilst krievu vārdam vernutj, piem.: laikus jāatgriež bibliotēkā izlasītā grāmata; termiņā jāatgriež aizņemtā nauda. Vārds atgriezt ar nozīmi "atdot atpakaļ" latviešu valodā nav ieteicams. Tāpēc teikumu labosim: prezidents atdod atpakaļ Saeimai likuma grozījumus. Bet latviešu valodā droši var teikt – atgriezt skrūvi, riecienu, konservu kārbu u.tml.

Kādā tulkotā romānā izlasīju – "cik kampaņas esmu novedis līdz uzvarai". Vai šis teikums veidots pareizi?
Latviešu valodā lietvārdi saistījumā ar vārdiem daudz, nedaudz, maz, mazāk, vismazāk, vairāk, visvairāk, cik, necik, cik necik, tik ir jālieto ģenitīvā. Tātad pareizi – cik kampaņu (nevis – cik kampaņas). Bet darbības vārdu novest ar nozīmi panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kādā stāvoklī, līdz kādai robežai) ieteicams lietot tikai sarunvalodā, piemēram, novest bērnu līdz asarām. Pareizāk būtu – cik kampaņu esmu vadījis līdz uzvarai.

– Dzirdēju sakām – "lai cik dīvaini tas arī nebūtu". Vai tas ir pareizi?
Neatdarināsim burtiski krievisko teikumu kak bi to ņi bilo. Latviski sakām – ja tu gribētu, tu varētu; lai cik stiprs vējš pūstu; lai būtu kā būdams u.tml. Šādos teikumos nelieto nolieguma formu. Pareizi jāsaka – lai cik dīvaini tas arī būtu.

Kāds runātājs televīzijas raidījumā teica – "nedrīkst pielaist situāciju". Tas taču skan aplami!
Krievu valodā vārdam dopustitj ir arī nozīme pielaist, piemēram, pielaist pie eksāmena. Tomēr tulkojot ir jāņem vērā latviešu valodas normas. Piemēram, atkarībā no satura var sacīt – nepieļaut, neatļaut; pieņemt, ka tas tā ir; pieļaut varbūtību; ielaist kļūdu sacerējumā. Runātājam televīzijā vajadzēja sacīt – nedrīkst pieļaut situāciju vai kā citādi.

Kāpēc tagad cittautiešu vārdus un uzvārdus, daudzus ģeogrāfiskos nosaukumus raksta un izrunā citādi, nekā to darīja agrāk?
Padomju okupācija un komunistu ideoloģija atstājusi dziļas pēdas arī latviešu valodā. Agrāk arī citvalodu nosaukumu transkribējumi balstījās uz krievu valodas normām, un vēl joprojām to ietekmē atveidojam cittautu vārdus, uzvārdus un ģeogrāfisko vietu nosaukumus. Taču pamazām transkripcijas sistēmā atgriežamies uz latīņu alfabēta burtu angliskās izrunas pamata. Tas nozīmē, ka citvalodu īpašvārdus rakstām lielākā vai mazākā saskaņā ar oriģinālvalodas izrunu un tiem pievienojam latvisko galotni, ja vārds ir lokāms. It īpaši tas attiecas uz dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveidi. Piemēram, agrāk runājām un rakstījām – Rogalande, Helsingborga, Bekingēma, bet tagad – Rūgalanne, Helsingborja, Bakingēma. Turklāt latviešu rakstu valodas praksē sastopami arī gadījumi, kad atsevišķus latīniskās grafikas citvalodu vārdus vai teicienus atstāj oriģinālrakstījumā.

Sagatavojis Imants Zellis