Kurzemes Vārds

05:52 Pirmdiena, 11. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Neiesaka novilcināt līdz pēdējai dienai

Turpinās pieteikumu pieņemšana nacionālo subsīdiju maksājumiem. Tomēr Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zivsaimniecības un valsts atbalsta daļas vadītāja Baiba Baumane uzskata, ka zemnieki nepamatoti novilcina laiku, ko varētu izmantot daudz lietderīgāk.

Tā, piemēram, ir paziņots, ka pieteikumus par atbalstu 2007.gadā samaksāto kredītprocentu daļējai dzēšanai pieņems tikai līdz 1.aprīlim. Neraugoties uz to, ka ir jau marta otrā puse un gaidāmas daudzas svētku dienas, vēl pārvaldē neesot ieradusies pat trešā daļa no kopējā atbalsta pretendentu skaita. Nav saprotams, kad viņi varēs nokārtot lietas. Pēdējās dienās tas varot arī neizdoties, jo tad veidosies garas rindas un visus apkalpot būs neiespējami.

Tāpat līdz 1.aprīlim pārvaldē pieņem pieteikumus atbalstam produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, kuros jāparedz iespējamais atbalsta apjoms, kāds nepieciešams dārza ierīkošanai 2008.gadā. Subsidēšanu paredzēts veikt tikai pēc darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu iesniegšanas, bet ne vairāk, kā ir paredzēts pieteikuma projektā.

Bez tam līdz 10.aprīlim reģionālajā pārvaldē jāiesniedz pieteikumi atbalstam liellopu gaļas ražošanas nozarei par pārraudzībā esošajām zīdītājgovīm.


Pāvilosta slīgst sniega kupenās
Viktors Ulberts

Vismaz 20 centimetru bieza sniega kārta, pikošanās prieki un sniega šķūrētājs – tādas ziemai tipiskas ainas vakar bija vērojamas Pāvilostā un tās apkārtnē. Negaidītā slapjā sniega dēļ iedzīvotāji uz laiku palika arī bez elektrības.

Lai arī Liepājā vakar mazliet putināja, sniega segu šie nokrišņi neveidoja. Taču jau pie Vērgales pagasta robežas sniega kārta kļuva aizvien biezāka, un Pāvilostas tuvumā jau varēja vērot kupenas. Turpat Sakas novadā uz ceļa strādāja arī sniega šķūrētājs. "Jā, otro reizi šajā ziemas periodā izlaidām darbā šķūrētāju, lai automašīnas sniegu pārāk daudz nepieblietē," sacīja Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Viņš pastāstīja, ka snigt sācis jau pirmdienas vakarā, bet pamatīgas un slapjas sniega pārslas sākušas krist naktī, tāpēc cilvēki no rīta, palūkojoties pa logiem, bija ļoti pārsteigti. Arī par to, ka nav elektrības. "Ap pulksten sešiem rītā visā Pāvilostā pazuda strāva. Visticamāk, pie vainas bija sniegs. Elektrības nebija līdz pat Jūrkalnei, acīmredzot slapjais sniegs sakrājās uz gaisvadu līnijām, un tās pārtrūka. Pats redzēju, kādi izskatās tie gaisvadi – kā lielas troses," par redzēto stāstīja U.Kristapsons. Viņš atzina, ka šoziem Pāvilostā šī ir visbiezākā sniega sega. Varētu būt kādi centimetri 20.

Elektromontieri reaģējuši samērā ātri, un ap pulksten 11 elektrības piegāde Pāvilostā tika atjaunota. Ja remontdarbi būtu ieilguši, pašvaldība būtu lūgusi ostas pārvaldi, lai tā ļauj izmantot savu strāvas ģeneratoru, tas palīdzētu nodrošināt vismaz siltuma piegādi no katlumājas.

U.Kristapsons uz notikušo aicina raudzīties arī no gaišās puses. "Es pats redzēju, kā bērnudārza audzēkņi vēla sniegavīrus, skolu jaunieši pikojās. Vismaz pēdējā brīdī mums tomēr tiek dota iespēja kaut mazliet izbaudīt ziemas priekus, kas šajā sezona bija liegti."

Bieza sniega kārta novērota arī citviet Liepājas rajonā – Aizputē, Cīravā, Kalvenē un Vecpilī. Vietām sniega segas biezums sasniedzis pat 25 centimetrus.

Elektroapgādes traucējumi bija vērojami gan Pāvilostas, gan arī Aizputes apkārtnē, ziņo aģentūra "LETA".


Lomā tikai trīs jūras bullīši un pāris plekšu
Pēteris Jaunzems

Vakarrīt no jūras pa visu garo ziemu pirmoreiz tik balti piesnigušajā Pāvilostas ostā ar zvejas kuģīti "Breksis" bija atgriezušies piekrastes zvejnieki Arnolds Apens un Agris Zalonskis. Kaut gan tīklus viņi bija selgā likuši, gūtais loms izrādījās vairāk nekā pieticīgs. Oranžās plastmasas kastes dibenā spārdījās tikai trīs jūras bullēni un pāris plekšu.

Zvejnieki pastāstīja, ka šis gads tiem sācies nelāgi. Tikai pāris reižu lomā gadījušās mencas un vairākas dienas labi ķērušās stintas. Bet tad atkal uzpūtuši šerpi vēji un nedēļām ilgi nācies sēdēt krastā.

Pieredzējušie vīri pastāstīja, ka viņu iecienītie zvejas plači atrodoties no Pāvilostas uz ziemeļiem. "Mēs strādājam ziemeļu puslodē," abi pajokoja. Zvejojot, kā licence to atļauj, ne tālāk kā 20 metru dziļumā. Savulaik tās uzskatītas par bagātām zivju vietām. Tur darbojušies pat viņu tēvi un tēvu tēvi, taču tagad šie plači dīvainā kārtā esot biežāk tukši nekā dāsni. "Tas jau mums šķiet kā brīnums, ja zivis tīklos ir," teica A.Apens.

Zvejnieki domā, ka jūras bagātību krājumi nav sarukuši, taču klimatisko apstākļu ietekmē būtiski izmainījušies jūras iemītnieču ieradumi. Kā lai zivis uzvedas, ja gadalaiki sagriezušies ar kājām gaisā un ziemas mēnešos brīžiem ir siltāks nekā vasarā. Tāpat piesārņojums esot manāms. Pāvilostas ostas pārvaldnieks Pēteris Gudkovs šonedēļ redzējis liedagā izskalotus naftas produktus. Viņš domā, ka tos vējš un jūras straumes atnesušas no Būtiņģes, kur nesen notika avārija.

Pāvilostas zvejnieki nav apmierināti arī ar grozījumiem administratīvajos noteikumos. "Mēs labi saprotam, ka liegumi un noteikumi ir vajadzīgi un bez kārtības ieviešanas nav iespējams strādāt, taču noteikumiem ir jābūt pieņemtiem ar jēgu. Stoderei nepiekarinātas birkas dēļ taču nevar cilvēkam atņemt tīklus un laivu," dusmojās nosirmojušais zvejnieks. Sodam jābūt samērotam ar nodarījuma smagumu, viņš pārliecināts.

Pāvilostas ostas pārvaldnieks pastāstīja, ka pavisam piekrastes zvejniekiem Pāvilostā pieder septiņas zvejas laivas. Agrāk to skaits bija krietni lielāks, taču daudzi, redzot, ka ar jūrā iešanu vairs nav iespējams nopelnīt dienišķo iztiku, pārorientējušies uz citām nodarbēm. Tā, piemēram, Vairis Vaskops savu kuģi patlaban pārbūvējot, lai varētu piepelnīties ar tūristu vizināšanu. Arī Jāņa Vīganta laiva šoziem ir izcelta krastā un, visticamāk, zvejā vairs netikšot lietota.


"Lenkas" izvirza arhitektūras balvai

Starp darbiem, kas izvirzīti konkursa "Latvijas koka arhitektūras gada balva 2006–2007" otrajai kārtai, ir arī viesu nams "Lenkas".

Vērgales pagasta Saraiķos uzceltās "Lenkas" līdz ar četriem citiem objektiem balvai izvirzītas nominācijā "Sabiedriskās ēkas", vēsta ziņu aģentūra "LETA". Pavisam konkursā ir septiņas nominācijas. Starp tām neviens Liepājas rajona objekts nav iekļuvis.

Saraiķniekam Andrejam Varkalim piederošās "Lenkas" projektējuši Rīgas "Arhitektūras stila studijas" arhitekti Kārlis Bedrītis un no Vērgales nākušais Edmunds Rimkus.

Ēka iebūvēta vecas kūts pamatos pašā jūras krastā. Tās būvei piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi. Tas bija arī viens no pirmajiem objektiem Liepājas rajonā, kura apsildei sāka izmantot zemes siltumu.

Konkursa uzvarētājus apbalvos 8.maijā.


Modinās Pāvilostas pelēko kāpu

Pāvilostas pelēko kāpu šopavasar plānots modināt ar īpašu tai veltītu sarīkojumu, kas notiks 29.martā, informēja vides organizācijas "Zemes draugi" pārstāve Guna Grimsta.

Kad pulksten 10 visi būs sapulcējušies stāvlaukumā Kalna ielas galā, sāksies talka. Pēc tam Pāvilostas jaunieši, vidusskolēni un jaunsargi sola artistiski iepazīstināt ar pelēko kāpu. Vēl paredzēta dāvanu pasniegšana kāpai – ieteikumus iedzīvotājiem un pašvaldībai, kā labāk aizsargāt pērn izveidoto Pāvilostas pelēkās kāpas liegumu, kā saglabāt arī citas apkārtnes dabas teritorijas. Visi ieteikumi tiks apkopoti un pēc tam izmantoti dabas aizsardzības plāna izstrādē, sola G.Grimsta. Tai pašā dienā paredzēta arī diskusija "Pāvilostas pelēkās kāpas turpmākā apsaimniekošana" motelī "Vēju paradīze".


Jerumane – Zemnieku federācijas priekšsēdētāja
Pēteris Jaunzems

Aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavas rajona "Ozolniekos" gada pārskata sapulce notika Latvijas Zemnieku federācijas biedriem. Viņi arī ievēlēja jaunu valdes sastāvu un sabiedriskās organizācijas priekšsēdētāju. Šajā amatā izraudzīta durbeniece un biedrības "Liepājas Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane. Viņa tagad zemnieku intereses aizstāvēs arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē.

Amatā ievēl sarežģītā laikā

Jaunievēlētā priekšsēdētāja atzinās, ka priecīgi saviļņota nejūtas, jo apzinoties, ka vadības grožus saņēmusi vidējām un mazajām zemnieku saimniecībām ārkārtīgi smagā laikā. Ar dižsaimniecībām esot nedaudz citādāk, jo to intereses aizstāv biedrība "Zemnieku saeima", kas strādā ar lielu atdevi un spēj ietekmēt valdību. Taču tieši tāpēc viņa piekritusi uzņemties šo nastu, jo esot pārliecināta, ka arī pieticīgākos apstākļos strādājošajiem lauksaimniekiem ir nepieciešams palīdzēt. Nepatīkami esot klausīties, ka daži amatvīri zemniekus šķirojot lielajos un pārējos, jo visi tie ir mūsu lauku iedzīvotāji. Atbalstu gaidot gan piensaimnieki un cūkaudzētāji, gan graudu un dārzeņu audzētāji, kam inflācijas apstākļos nav iespējams nopelnīt līdzekļus attīstībai. Piena ražotājiem situāciju nupat nopietni sarežģījusi iepirkuma cenu krišanās. Tie, kas paņēmuši kredītus bankās, lai modernizētos, tagad nonākuši izputēšanas draudu priekšā. Tāpēc viņiem nepieciešams atbalsts.

Ā.Jerumane teica, ka jau izraudzījusies galvenos jautājumus, ko federācijai nepieciešams risināt vispirms. Viens no tiem saistīts ar lielo kontrolieru skaitu. Pārbaudes funkcijas uzticētas daudzām institūcijām, un to darbinieki cits pēc cita apmeklē zemnieku saimniecības, izvirzot tur savas prasības un sodot tos, kas tām nepakļaujas. Situācija samezglojusies tiktāl, ka zemniekam vairs nav laika nodarboties ar ražošanu, bet tikai jāstāv sētsvidū un jāuzņem viesi, kas ierodas no Pārtikas un veterinārā dienesta, no pārstrādātāju firmām, no piena kvotu jomas un citām. Tas cilvēkos rada stresu un traucē normāli strādāt. Savas prasības ievērot darba drošības noteikumus nemitīgi izvirzot arī Valsts darba inspekcija.

Jaunā federācijas vadītāja neapgalvo, ka tas viss nav vajadzīgs, taču esot jārēķinās arī ar zemnieku saimniecību iespējām un resursiem. Tāpēc kādā no federācijas valdes sēdēm nākšoties izlemt, ko darīt, lai, nemazinot kontroles efektivitāti, ne tikai vienkāršotu, bet arī padarītu ekonomiskāku esošo lauku saimniecību pārbaužu sistēmu.

Aicina aktivizēties agrāk rosīgos

Darāmā joprojām netrūkst arī lauksaimnieciskās ražošanas riska fonda izveides jomā. Jaunievēlētā federācijas vadītāja pauda viedokli, ka modelis, kas tagad tiek īstenots, tomēr neesot īsti izdevies. Pieredze rādot, ka lauksaimnieki tam neuzticas, bez tam izrādījies, ka fonda izveidei atvēlētie līdzekļi galvenokārt tiekot tērēti administrēšanas mērķiem.

Ā.Jerumane pastāstīja, ka patlaban Latvijas Zemnieku federācija savās rindās apvieno galvenokārt juridiskos biedrus. To skaitā esot 14 rajonu lauksaimnieku apvienības, Augļkopēju asociācija un citas. Arī biedrība "Liepājas Lauksaimnieku apvienība" ietilpst Zemnieku federācijā. Tomēr ar to esot par maz, lai varētu ietekmīgi strādāt. Tādēļ Ā.Jerumane aicināja aktivizēties tos biedrus, kas kādreiz rosīgi darbojās sabiedriskajā organizācijā, kad to mūsu rajonā vadīja tādi lauksaimniecības interešu aizstāvji kā Jānis Zgirskis, Nikolajs Pušņickis un citi. Federācijas jaunievēlētās valdes sastāvā visvairāk balsu esot saņēmis Talsu Lauku konsultāciju biroja vadītājs Alfons Spēks, tādēļ neesot izslēgts, ka tieši viņam kā ļoti pieredzējušam federācijas veterānam biedri uzticēšot priekšsēdētājas vietnieka pienākumus.

Ievēlēta jaunajā amatā, Ā.Jerumane mazāk laika varēs veltīt Liepājas Lauksaimnieku apvienības vadīšanai. Taču viņa par to nesatraucas, jo uzskata, ka valde tiks galā. Lielākas iespējas liepājniekiem pavēršot arī fakts, ka kādam no biedrības valdes locekļiem nākšoties pārstāvēt Liepājas intereses Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes sēdēs. Kuram būs jāuzņemas šis pienākums, to izlemšot kādā no tuvākajām valdes sēdēm.


Nīcenieki iepriecina vecos ļaudis Liepājā

Mirdzas Pabērzas vadītais Nīcas etnogrāfiskais ansamblis nedēļas nogalē sniedza artistisku koncertu Liepājas Veco ļaužu sociālajā mājā.

Par to informēja Ausma Dzintare, Nīcas pagastā īstenojamā projekta "...un pūralādes ver vākus..." vadītāja.

Koncertā uzstājās arī Ieva Dzintare ar flautas spēli. Bet Lieldienu sveicienu jau sūtīja SIA "Nīckrasti". "Mīļus sveicienus nesām Nīcas etnogrāfisko vērtību glabātājam Reinholdam Jansonam, bijušajam Kurzemes kultūras vēstures konsultantam Nikolajam Lihverovičam, kā arī pārējiem mājas ļaudīm," pastāstīja A.Dzintare.

Kaut gan sākotnēji projektā neieplānots, arī šis koncerts bija daļa no tā. Projekts, kura mērķis ir celt gaismā Nīcas bagātās garamantas, turpināsies. Tā gaitā notiks koncerti un dažādas izrīcības ne tikai pašu pagastā, bet arī ārpus tā.


Meklē gleznas modeli – kaķi

Liepājas rajona 7.grāmatu svētkos, kas 28.martā notiks Durbē, norisināsies politiskas diskusijas, tikšanās ar literātiem, kā arī viesosies pazīstamais mākslinieks un pedagogs Jānis Anmanis, informēja Durbes Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ansone.

Jānis Anmanis pazīstams kā daudzpusīgs mākslinieks, viņš glezno, raksta dzeju, kā arī sacer mūziku. Vairāk nekā 40 gadu J.Anmanis vada Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmiju. Katru sezonu aptuveni 100 bērnu tajā izbauda radošās domas lidojumu. Mākslinieks respektē bērnu viedokli, prot veicināt ikviena talanta atmošanos.

Svētkos arī Durbē bērniem un jauniešiem būs iespēja gleznot kopā ar slaveno mākslinieku. No pulksten 11 līdz 13 Durbes vidusskolā J.Anmanis vadīs meistardarbnīcu, kur bērni un jaunieši gleznos kaķi. Pašlaik tiek meklēts modelis, tāpēc Durbes bibliotēka aicina pieteikt savu kaķi – mierīgu, laipnu un skaistu – gleznošanas modeļa lomai. Atsaucīgos kaķa īpašniekus lūdz zvanīt Durbes bibliotēkai pa tālruni 3498092 no pulksten 9 līdz 17.

Arī citiem Grāmatu svētku dalībniekiem būs iespēja tikties ar J.Anmani pulksten 15 Durbes Kultūras namā, kur mākslinieks iepazīstinās ar saviem darbiem un kur skanēs viņa mūzika un dzeja.


Augšanu sekmē dzīvību saturoši līdzekļi
Pēteris Jaunzems

Redakcijai vēstuli atsūtījis Valdis Tauriņš, kurš raksta, ka viņa piederīgie dzīvo Liepājas rajonā un savā lauku saimniecībā, neizmantojot ķīmiskos līdzekļus mēslošanai un augu aizsardzībai pret slimībām un kaitēkļiem, vēlas nodarboties ar dārzkopību un bioloģisko lauksaimniecību.

Pašam lielās aizņemtības dēļ neesot vaļas nodarboties ar literatūras pētīšanu, tādēļ būtu labi, ja laikrakstā būtu publicēti speciālistu padomi, kā šajā gadījumā rīkoties, kā arī informācija par to, kas Latvijā ražo bioloģiskos augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus un kur tos ir iespējams iegādāties.

Liepājas rajonā iespējas pievērsties videi draudzīgai saimniekošanai ir ievērojami lielākas nekā vienā otrā citā Latvijas reģionā, jo kopš Atmodas gadiem šeit rosīgi un atvērti darbojas Bioloģisko lauksaimnieku biedrība, kurai pamatus ielika tagad Aizsaulē aizgājušais agronoms Imants Heinackis. Viņa uzticamie domubiedri un kolēģi nenogurstoši turpina attīstīt šo lauksaimnieciskās darbības virzienu.

Biedrības priekšgalā nu jau ilgāku laiku nostājusies Aizputes pagasta zemnieku saimniecības "Kūdrāji" īpašniece Ināra Jansone, bet viņas vietnieks ir visā Latvijā lieliski pazīstamais Durbes novada augļkopējs Jānis Pakalns, kurš ziemas mēnešos Durbes Kultūras namā rīko arī bioloģiskā klubiņa nodarbības. Lieliskus un praktiskus padomus bioloģiskās lauksaimniecības jomā Otaņķos spēj sniegt augļlkopējs Eglons Brūns, Tadaiķos to var izdarīt Alvīne un Andris Briķi, bet Bunkā – biodinamiskās lauksaimniecības piekritējs Jānis Rubezis. Ir arī daudzi citi lietpratēji, mūsu rajons ar tādiem patiešām bagāts.

Viena no nodarbībām Bioloģisko lauksaimnieku klubiņā šoziem jau bija veltīta stāstījumam par to, kā, izvairoties no ķīmisko līdzekļu izmatošanas, nodrošināt augus ar nepieciešamajām barības vielām un pasargāt tos no kaitēkļu un slimību ietekmes. Taču, ja kādam nav bijusi iespēja šo nodarbību apmeklēt, tad informējam, ka 11.aprīlī pulksten 11 Durbes Kultūras namā ieradīsies firmas "Bioefekts" speciālisti, kas stāstīs par bioloģiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem un citiem mikrobioloģiskiem preparātiem, kas Latvijā tiek ražoti videi draudzīgas saimniekošanas vajadzībām.

Par to, kādi līdzekļi pieejami bioloģiskajiem lauksaimniekiem, informējusi SIA "Bioefekts" direktore, bioloģisko zinātņu doktore Anita Lielpētere. "Bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi satur mikroorganismus, kas iznīcina augu slimību izraisītājus. To darbība ir ļoti specifiska – nekaitīga augiem, dzīvniekiem, cilvēkiem. Ar šiem preparātiem var apkarot gan kaitīgās sēnītes ("Trihodermīns"), gan daļu bakteriālo slimību. Izveidoti preparāti ar kompleksu darbību ("Biomikss"). Kaitēkļu ierobežošanas līdzekļi specifiski inficē noteiktus kukaiņus ("Verticilīns", "Bacilons", "Trihogrammas" u.c.). Starp citiem mikrobioloģiskiem preparātiem izcili ir "Nitragīni", "Vitmīns" un "Azotobakterīns", kuros esošās dzīvās baktērijas sasaista gaisa slāpekli augam izmantojamā formā, nepiesārņojot produktus un augsni ar neorganiskajiem nitrātiem un nitrītiem. Biokompostētājs paātrina kompostēšanu, organisko atkritumu sadalīšanu. Tā kā preparāti satur dabiskus mikroorganismus, tie iedzīvojas augsnē, atjauno tās struktūru ar intensīvu vielu apriti, rod ciešu kontaktu ar auga saknēm. Uzlabojas arī auga vielmaiņa, tas ātrāk aug, zied kuplāk un labāk pretojas nelabvēlīgiem vides apstākļiem," viņa raksta.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā augu mēslošanai rekomendē izmantot arī Ventspilī ražoto organisko līdzekli "Kūdras eliksīrs 1", ko mūsu rajonā izplata kooperatīvā sabiedrība "Durbes grauds".