Kurzemes Vārds

15:37 Sestdiena, 17. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Viedokļi

Kad pirms diviem mēnešiem rakstījām par kādu publisku sarīkojumu Liepājas rajonā un rakstu papildinājām ar attēlu no pirts, pret kura fotografēšanu attēlā redzamie cilvēki neiebilda, nebijām paredzējuši, ka tas izraisīs tik plašu rezonansi un tik pretējus vērtējumus. Sākot no tā, ka "Kurzemes Vārds" pārkāpis žurnālistikas ētiku un cēlis neslavu, līdz uzskatam, ka laikraksts aktualizējis tēmu par ētisko vidi laukos un to, ko sabiedrībai ir vai nav tiesības zināt.

Šodien publicējam Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētāja Jura Paidera viedokli.


Pliki pirtī par Eiropas naudu

Latvijas presē ir uzvirmojusi vēl viena diskusija pa ētiku plašsaziņas līdzekļos. 29.janvārī Liepājas pilsētas un novada laikraksts "Kurzeme Vārds" publicēja Ilzes Šķietnieces rakstu "Projekts beidzas ar pamatīgu pēršanos", kuru rotāja ilustrācija ar plikām lauku sievām pirtī. Viena no attēlā redzamajām sievām nolēmusi sākt tiesāties ar laikrakstu un sūdzas "Latvijas Avīzei" (2008.gada 22.martā), ka pēc publikācijas viņas "dzīve ir pārvērtusies par elli" – sveši cilvēki zvana no rītiem un vakarā un izsakot rupjības.

Par šo notikumu Augstākās tiesas administrācijas vadītāja Anita Kehre "Latvijas Avīzei" sniedza šādu paziņojumu: "Viennozīmīgi – tā nav tikai sliktas gaumes izpausme, bet arī ļoti būtisks, kliedzošs žurnālistikas ētikas pārkāpums. Šīs sievietes ir privātpersonas, nevis vēlētas personas vai personas, kas ieņem valsts vai pašvaldības amatus. Viņas arī nav sapulcējušās publiskā pirtī, lai tur par nodokļu maksātāju naudu izpriecātos – varbūt tādā gadījumā vēl varētu rast kādu attaisnojumu šādas fotogrāfijas publicēšanai. Šajā gadījumā žurnālistikas atklātības princips un sabiedrības tiesības zināt un redzēt nav samērojamas ar personas tiesībām uz privātumu. Jo vairāk, ja runa ir par vietējo presi, kuras lasītāju loks ir ierobežots, kuri cits citu pazīst, šai ētikas latiņai vajadzētu būt vēl augstākai. Pirms publicēt ko tādu, lieku reizi vajadzētu padomāt, ka katrs cilvēks šajā attēlā ir atpazīstams un ka avīzi lasīs arī šo sieviešu ģimenes locekļi un radinieki. Grūti paredzēt, kā sievietēm veiksies, civillietu praksē, kā zināms, valda sacīkstes princips – kurš ko spēs pierādīt, taču no taisnīguma viedokļa šīm sievietēm būtu jāuzvar."

Ir apsveicami, ka cilvēki tic Latvijas tiesu sistēmai un izmanto Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu. Tomēr gadījums ar "Kurzemes Vārda" publikāciju rada ļoti daudz jautājumu par ētiku un ne tikai žurnālistu ētiku. Zinot "Neatkarīgās" redakcijas politiku, man ir pamats domāt, ka "Neatkarīg" šādu attēlu nepublicētu. Taču plikās lauku sievas iederas daudzu jo daudzu Latvijas žurnālu ilustrāciju klāstā, sākot no "Kluba", beidzot ar "Saldo Dzīvi". Vai tas, ko sabiedrība piedod "Klubam", ir jāaizliedz "Kurzemes Vārdam"?

Pirmkārt, ir jāatgādina, ka sabiedrībā ir izveidojies un tiek kultivēts arī visai maldīgs priekšstats par žurnālistikas ētiku. Tiklīdz kāds pasaka, ka tā pārkāpta, tad, aidā, uz tiesu! Žurnālistu ētika aplūko to, ko likums atļauj, bet ko žurnālisti ir kopīgi vienojušies nedarīt! Ja pārkāpta ētika, tas nenozīmē, ka pārkāpts likums. Arī tad, ja pārkāpts likums, ne vienmēr pārkāpta ētika.

Otrs. Privātās dzīves svētums katram ir jāaizsargā pašam. Ja nevēlies, lai garāmgājēji ielūkotos tavās mājās, turi durvis aizvērtas. Ja fotogrāfs būtu ielavījies kādā privātā mājā un fotografētu ļaudis viņu privātā teritorijā, tad tas būtu gan ētikas, gan likuma pārkāpums. "Kurzemes Vārda" gadījumā nekas tāds nenotika.

Var saprast tādas sievietes traģēdiju, kura, redzot, ka tiek fotografēta kaila, protestē un cenšas izmisīgi aizsegt kailumu. Ja kāds/kāda tā nedara un ļauj sevi fotografēt, tad viņš/viņa ar savu darbību akceptē, ka neiebilst pret šādu fotografēšanos un jau pēc mirkļa šīs bildes var tikt publicētas, neprasot nekādu atļauju.

Par ko gribas kliegt un protestēt, tad pret to, ka mediju eksperti atļaujas apgalvot, ka žurnālists fotografēja privātu pasākumu, par kuru nav sabiedriska interese. Meli! "Kurzemes Vārds" ar rakstu un foto atsedza, kā tiek tērēta Eiropas Sociālā fonda nauda.

Jā, pirtī netika tērēta tikai Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Projekts tika finansēts par visas Eiropas Savienības nodokļu maksātāju naudu.

Laikraksts fotografēja nobeiguma sarīkojumu projektam "Vientuļie vecāki, vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, daudzbērnu ģimeņu vecāki un ilgstošie bezdarbnieki – ceļā uz savu biznesu. Pirmie soļi Priekulē", kurā Eiropas Sociālais fonds piešķīra 80 % līdzekļu, bet Latvijas valsts nodrošināja līdzfinansējumu 20 %.

Kādam tas varbūt nepatiks, bet Ilzes Šķietnieces raksts un klāt pievienotā ilustrācija ir par to, kā tiek apgūti Eiropas Savienības līdzekļi. Jā! Arī par ES līdzekļiem projekta dalībnieki pliki jodelē pa pirtīm. Tāda ir realitāte. Tā Liepājas pusē apgūst ES fondus. Tā tiek izlīdzināts līmenis starp latvju laukiem un attīstītu Rīgu, starp depresīvajiem laukiem un ES vecajām dalībvalstīm.

Mans kolēģis no Vācijas, ieraugot attēlu, bija gatavs zvanīt Eiropas komisāriem un rupji lamāties, jo uzskatīja, ka Latvijā tiek notrallināta arī viņa Vācijas kā lielākā ES donora nodokļu maksātāja nauda.

No šāda viedokļa "Kurzemes Vārda" publikācija kopā ar foto ir sabiedriski ļoti nozīmīga. Sabiedrībai tiesības zināt un redzēt, kā tiek apgūti ES līdzekļi.

Tomēr daudz vairāk jautājumu rodas par ētisko vidi Latvijas laukos. 29.janvāra rakstā netika publicēts neviens telefona numurs. Tie, kas nelaimīgajai lauku sievai zvanīja rītos un vakaros, lai izteiktu rupjības, tie noteikti ir lauku sievas paziņas, kuri var noskaidrot telefona numuru pēc fotoattēla vien. Ir jākliedz par totālu sabiedrības neētiskumu Liepājas rajonā. Ja tik klaji neētiski un bezkaunīgi rīkojas apkārtējie cilvēki, tad nevar par to vainot tikai žurnālistus. Visi, kuri zvana lauku sievām agri no rītiem un vēlu vakaros, lai izteiktu rupjības, ir jānotver un jāsoda ar visu likuma bardzību! Neētiskums Liepājas apkārtnes sabiedrībā tik tiešām ir sasniedzis kliedzošus apmērus.