Kurzemes Vārds

03:55 Piektdiena, 22. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Divreiz gadā spēriens!
DAINA PORIŅA, psihiatre un psihoterapeite

Šās nedēļas nogalē atkal pagriezīsim pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu, pārejot uz vasaras laiku. Parēķināju, ka tādas darbības pie mums notiek aptuveni 25 gadus. Mums to skaidro ar ekonomiskiem aprēķiniem, un cilvēki it kā pie šīs laika maiņas divas reizes gadā – pavasaros un rudeņos, jau ir pieraduši. Taču, ja man prasītu, vai tas ir nepieciešams, es tomēr teiktu, ka ne. Jo šīs divas laika maiņas ir kā tādi spērieni cilvēka emocionālajam un fiziskajam komfortam. Protams, es nevaru apgalvot, ka no pulksteņa grozīšanas smagi cieš ikviens cilvēks, taču ir liela daļa to, kam diennakts cikliskums ir īpaši izteikts, un viņiem paiet diezgan ilgs laiks, lai piemērotos jaunajiem apstākļiem. Divas nedēļas pilnīgi noteikti, ja ne vēl vairāk. Tas tāpēc, ka cilvēkiem gadu gaitā izstrādājas noteikts diennakts ritms un viņu organisms un visas tajā notiekošās norises tam pielāgojas. Bet paiet pusgads, un šis ritms ir jāmaina. Paiet atkal pusgads, un atkal tas ir jāmaina. Gribi vai ne, bet rodas diskomforts. Šo sajūtu daļēji var salīdzināt ar to, kas rodas cilvēkam, lidojot un pārvarot vairākas laika zonas. Arī tur paiet laiks, kamēr organisms pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Es nevaru simtprocentīgi apgalvot, ka šīs laika maiņas ir ļoti kaitīgas cilvēku veselībai. Tiem, kam ar veselību viss ir kārtībā, visticamāk, šim procesam ir vieglāk pielāgoties, taču cilvēkiem, kam ir slikti un kas dzīvo ar pēdējām rezervēm, tas var būt pēdējais piliens. Tāpēc, pārāk skaļi nekliedzot, ka laika mainīšana ik pēc pusgada ir kaut kas graujoši slikts, es tomēr ar pilnu atbildību apgalvoju, ka destabilizējoši tas tomēr ir. Tomēr cilvēks ir pielāgoties spējīga būtne, un pa šiem daudzajiem gadiem, kopš grozām pulksteņa rādītājus, esam pie tā jau pieraduši un, tuvojoties attiecīgajam laikam, sākam tam jau psiholoģiski gatavoties. Turklāt, kas mums cits atliek, jo diezin vai mēs šo grozīšanu kaut kā varam ietekmēt. Un, ja tomēr vajag pateikt kaut ko labu par pulksteņa rādītāju grozīšanu, tad varu piebilst, ka pavasarī, kad laiks kļūst aizvien gaišāks, cilvēkiem mainās bioloģiskais ritms, un viņi jau tāpat sāk mosties agrāk. Tāpēc mēģināsim pielāgoties apstākļiem.