Kurzemes Vārds

13:23 Sestdiena, 19. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Mudina iesaistīties Novada fondā

Trešdien, 2.aprīlī, Liepājas Rajona padomē paredzēta tikšanās, kuras laikā Liepājas Novada fonds rajona pašvaldību vadītājus informēs par savu darbību, pavēstīja Grobiņas Pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis.

Liepājas Novada fonds dibināts pērnā gada vasarā ar mērķi vākt ziedojumus un piesaistīt finansējuma avotus, lai varētu sekmēt novada attīstību. Galvenokārt tajā darbojas Liepājas pilsētas ļaudis, rajonu pārstāv J.Neimanis, Lāsma Petermane, Gints Plostnieks. Latvijā pavisam darbojas seši šādi fondi, tiem ir arī vienota virsuzraudzība. Visilgāk – sešus gadus – strādājis Talsu novada fonds.

"Pašvaldību vadītāji varētu iesaistīt cilvēkus, motorus, kas būtu gatavi strādāt sabiedrības labā," aicina Grobiņas pilsētas galva.


Slēgs Aizputes autoostu
Dina Belta

Otrdien, 1.aprīlī, slēgs Aizputes autoostu, apstiprināja Aizputes Pilsētas domes izpilddirektore Astrīda Eņģele.

Pašvaldības uzdevums tagad ir iekārtot tās vietā atsevišķu pieturvietu. Par to ceturtdien arī pieņemts attiecīgs Pilsētas domes lēmums. Līdz 1.maijam, kad to paredzēts pabeigt, iedzīvotājiem varētu rasties arī zināmas neērtības, piekrīt izpilddirektore. Jaunā pieturvieta būs līdzās autoostai, J.Zingberga ielā. Tur būs nodrošināts apgaismojums, uzstādīta nojume un vieta, kur, autobusu gaidot, apsēsties. Tur atradīsies arī pārvietojamā tualete. Ar laiku domāts šo vietu arī glīti nobruģēt. "Vairs nebūs slēgtas telpas, kur uzgaidīt," uz pārmaiņām norādīja A.Eņģele. "Brīžam lauku ļaudis, kam paliek stundiņa līdz autobusam, tur gaidīja, bet to nu gan nevarētu teikt, ka tur pastāvīgi bija pilns."

Aizputes autoosta slēgta finansiālu apsvērumu dēļ, aģentūra "Leta" atsaucas uz akciju sabiedrības "Liepājas Autobusu parks" valdes priekšsēdētāju Gundaru Kristapsonu. Mazpilsētas autoostas uzturēšana kļuvusi nerentabla, šoferi turpmāk biļetes tirgošot autobusā. Līdz ar autoostas slēgšanu darbu zaudēs trīs cilvēki – divas kasieres un viena apkopēja. Viņām darbs piedāvāts Liepājā, bet, tā kā visas trīs ir aizputnieces, viņas no piedāvājuma atteikušās, apgalvo aģentūra "Leta".

Aizputes autoosta līdz šim bija vienīgā mazā Liepājas rajonā strādājošā autoosta.


Rajona padome pārdod auto slimnīcai

Liepājas Rajona padomei piederošais 1989.gada izlaiduma automobilis pārdodams Priekules slimnīcai, tādu lēmumu piektdien pieņēma Rajona padomes deputāti.

Līdz šim slimnīca šo automobili, kas novērtēts par 300 latiem, jau izmantojusi gan galvenās ārstes vajadzībām, gan braukšanai mājas vizītēs, taču tagad nepieciešams sakārtot dokumentāciju. "Mēs visas lietas sākam sakārtot, un šī ir viena no tām," Rajona padomes sekretariāta vadītāja Lailai Kivila netieši norādīja uz reģionālo reformu, kuras nobeigums tuvojas.

Folkloras kopas rīko svētkus Rucavā

6.aprīlī Lejaskurzemes bērnu folkloras kopas Rucavā sanāks uz skati. Būs lieli svētki, sola rīkotāji.

Skatē, kurai dots nosaukums novadam piedienīgā izloksnē "Neba maize pate nāce", piedalīsies 12 folkloras kopas no visa rajona. "Tie folkloras kopām Lejaskurzemē ir vislielākie svētki," apgalvoja Dzintra Skrube, viena no folkloras kopas "Ķocis" vadītājām un svētku rīkotājām. Žūrija būs gana svarīga – no folkloras festivāla "Pulkā eimu, pulkā teku".

Visas norises sāksies pulksten 11, kad etnogrāfiskajā mājā "Zvanītāji" bērni tiksies ar Sandru Aigari un cienāsies ar rupjmaizi, bet Rucavas Saieta namā uzspēlēs kopā ar muzikantu Pūķu Jāni. Pulksten 13.30 sāksies koncerts skolā. Bet, kamēr žūrija apkopos viedokļus, koncerta dalībnieki dejos un ies rotaļās kopā ar etnogrāfiskā ansambļa vadītāju Staņislavu Skudiķi un dziedās kopā ar "Zvanītāju" saimnieci S.Aigari.

Visā Latvijā bērnu folkloras kopām vissvarīgākais sarīkojums ir gadskārtējais, pavasarī notiekošais festivāls "Pulkā eimu, pulkā teku".


Grobiņnieki dosies uz Rāmavu

Lauksaimniecības izstādi, kas katru pavasari notiek Rāmavā, allaž cenšas apmeklēt daudzi Grobiņas pagasta zemnieki. Tādēļ lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele tiem, kam nav sava transporta, rīko kolektīvu braucienu.

Tāds brauciens paredzēts arī jaunnedēļ. Uz Rāmavu braukt pieteikušies 17 cilvēki. Lielākā daļa tie ir aktīvi lauksaimnieki. Viņu pulkā Būru, Namiķu un Dobelmaņu ģimene, Aina Lagzdiņa, ārstniecisko augu audzētāja Lilija Kalniņa un citi, kuri izstādē plāno ne tikai apskatīt jaunākos tehnikas sasniegumus un iepazīt tehnoloģijas, bet ir nolēmuši tur veikt arī nepieciešamos pirkumus "Katru pavasari mūsējie Rāmavā iegādājas sēklas, augļu koku un ogulāju stādus, kurus mūspusē nez kāpēc vēl neviens nepiedāvā, kā arī rezerves daļas tehnikas nodrošināšanai pavasara sējas laikā," teica A.Viņķele, piebilstot, ka lielāka vēriena saimniekotāji uz Rāmavu dodoties patstāvīgi ar savu transportu. Tā, piemēram, rīkojoties Nikolajs Pušņickis, Valdis Ķēde un Visvaldis Kukuks.


Aicina stiprināt piena nozari

Piena iepirkuma cenu straujā krišanās radījusi sarežģījumus daudzās lauku saimniecībās, kuras nav gatavas pārvarēt negaidītās tirgus svārstības. Lai kaut kā stabilizētu situāciju, biedrība "Zemnieku saeima" aicinājusi Zemkopības ministriju veikt tālredzīgus pasākumus, lai spēcinātu piena ražošanas nozari.

Kā uzsvēris biedrības priekšsēdētājs Valters Bruss, piena cenu nav iespējams regulēt administratīviem paņēmieniem. Tāpēc svarīgi ir tas, kā valstī tiek īstenoti pasākumi, kas spēj stabilizēt saimniekošanu ilgtermiņā. Piena ražotājiem palīdzēt spēj gan kooperācija, gan pārstrādes uzņēmumu iegāde vai to izveidošana, lai tādējādi palielinātu ražotās produkcijas pievienoto vērtību. Turklāt šie mērķi jāīsteno tādos apmēros, lai tie spētu ietekmēt tirgu. Biedrība aicinājusi zemniekus iestāties lauksaimniecības kooperatīvos, lai tādējādi apvienotu savus spēkus un tiktu sadzirdēti.

Lažas pagastā strādājošais dižzemnieks Andrejs Silenieks, kurš ir "Zemnieku saeimas" biedrs, jau marta vidū uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir jāseko piena cenām veikalos, jo tikai tā patērētāji varēs pārliecināties, vai piena iepirkuma cenu straujā un ievērojamā samazināšanās ir ietekmējusi piena produktu cenas veikalos.


Atbalsts mazāk labvēlīgajiem apvidiem

Lauku atbalsta dienests sācis pārskaitīt kontos atbalsta maksājumus tiem lauksaimniekiem, kas strādā mazāk labvēlīgos apvidos.

Šo maksājumu mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu saimniekošanu tiem zemes īpašniekiem, kas izmanto videi draudzīgus darbošanās paņēmienus.

Pavisam līdz šim jau izmaksāti vairāk nekā 11 miljoni latu. Tie pārskaitīti 24 tūkstošiem pretendentu. Informācijai jāteic, ka pavisam maksājumi mazāk labvēlīgos apvidos strādājošajiem zemes apsaimniekotājiem ir iedalīti trīs kategorijās, kurām noteiktas atšķirīgas palīdzības pakāpes. 1.kategorijai likme ir 22,98 lati par hektāru, 2.kategorijai – 32,03 lati un 3.kategorijai – 44,57 lati.

Saskaņā ar Eiropas Savienības nosacījumiem atbalsts nelabvēlīgos apvidos strādājošajiem kontos jāpārskaita līdz 30.jūnijam. Lēmumu par naudas piešķiršanu lauksaimniekiem nosūtīs pa pastu pēc pārbaudēm un tajās konstatēto pārkāpumu, ja tādi būs, gala aprēķinu paveikšanas.


Draudi vēl priekšā
Pēteris Jaunzems

Jau informējām, ka straujās temperatūras izmaiņas un sniegputeņi, kas trakoja aizvadītajā nedēļā, radījuši nopietnas problēmas biteniekiem.

Siltuma viļņu ietekmētas, bites uzdrīkstējās pamest stropus, bet, iekļuvušas aukstajos vējos, aizgāja bojā. Tas daudzās lauku saimniecībās novājināja saimes, kurām, kā tagad kļuvis zināms, uzbrukušas arī bišu slimības. "Maigā ziema sekmējusi dažādu ērcīšu savairošanos," pastāstīja Biškopības biedrības Liepājas nodaļas vadītājs Māris Romanovs.

Lai pārrunātu ar dravu īpašniekiem radušos samezglojumus un vienotos par turpmāko rīcību, 11.aprīlī pulksten 11 Jaunliepājas bērnu bibliotēkas telpās Teodora Breikša ielā 45 nodaļas biedriem notiks seminārs. Tur apspriedīs aktualitātes un vienosies par turpmāko rīcību, jo bīstams brīdis biteniekiem esot vēl arī priekšā, kad rapšu audzētāji un augkopji sāks savu sējumu pavasara miglošanas darbus.

Sarunas turpinājumā biedrības valdes locekle Baiba Tikuma stāstīs par Biškopju konferencē runāto, bet biedrības lektore Ilona Radziņa pievērsīsies biškopības produktiem un analizēs tiem izvirzītās prasības.


Durbenieki uzņemas naudas apsaimniekošanas saistības
Viktors Ulberts

Durbes Novada dome apzina tos ceļu posmus, kuriem nepieciešama renovācija. Un, ja Zemkopības ministrijas ierēdņi šo piedāvājumu akceptēs, tam tiks izlietota Eiropas piešķirtā nauda, kas paredzēta savulaik cukurbiešu audzēšanas nozarē izmantoto ceļu sakārtošanai, pastāstīja Durbes Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ansone.

Jau rakstīts, ka saistībā ar cukura ražošanas reformu Eiropas Savienībā, kuras laikā Latvija atteicās no cukurrūpniecības nozares, Eiropa piedāvā dažādas kompensācijas, arī sakņu pārvadāšanai savulaik izmantoto ceļu renovācijai. Lai gan finansējums, ņemot vērā jomu, kur tas jātērē, ir niecīgs, Liepājas rajonam tomēr pienācās 118 tūkstoši latu, ko varētu izmantot Durbes novads. Vaiņode un Gramzda no savām daļām atteicās. Visas iesaistītās pašvaldības norādīja, ka saprātīgāk naudu būtu izmantot šo ceļu grants seguma atjaunošanai, taču Zemkopības ministrijas ierēdņi strikti norādīja, ka tā izmantojama tikai pārbūvei.

Nesen Durbes Novada dome klātienē risināja domstarpības ar ministrijas ierēdņiem par to, vai tiešām tik striktus noteikumus izvirzījusi Eiropa, vai tomēr pārcentušies tikai pašmāju ierēdņi. Galu galā Zemkopības ministrijas pārstāvji pieļāva, ka pašvaldība drīkst renovēt ceļus arī citos posmos, kam nav bijis saistības ar cukurbiešu pārvadāšanu.

A.Ansone pastāstīja, ka pašlaik notiek ceļu stāvokļa izvērtēšana, lai noteiktu tās vietas, kur izlietot tā saucamo cukurbiešu naudu. Tie varētu būt daži asfaltētie posmi Durbes pilsētā, kā arī bruģa segums, pa kuru pilsētā iebrauc no Liepājas puses. Izvērtējuma rezultāti tiks iekļauti priekšlikuma vēstulē, kuras saturs tiks apstiprināts tuvākajā Durbes Novada domes sēdē. Tad vēstuli nosūtīs Zemkopības ministrijai. Ja tiks saņemta atbilde, kas oficiāli apliecina, ka šādi Eiropas piešķirto naudu drīkst izlietot, Durbes Novada dome to izmantos.

Tās ir diezgan lielas saistības, ko Durbes novads ir gatavs uzņemties, vakar Liepājas Rajona padomes sēdē atzina padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Naudu, ko veicamajiem darbiem Novada domei nāksies aizņemties, tā atgūs ne ātrāk kā 2009. vai 2010.gadā. Rajona padome atbalsta šādu notikumu pavērsienu un gatavo atbalsta vēstuli durbeniekiem, ko nosūtīs Zemkopības ministrijai.