Kurzemes Vārds

13:57 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Notikumi

Muļķo policistus

30.martā desmit minūtes pirms trijiem naktī kāda 1959.gadā dzimusi sieviete Virgā izsaukusi policijas darbiniekus un sniegusi nepatiesas ziņas par notikumu. Kā pastāstīja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse, sieviete apgalvojusi, ka kāds nozadzis viņas auto un to sabojājis. Likumsargiem veicot izmeklēšanu, tika noskaidrots, ka sieviete ar auto braukusi pati un nelielais bojājums gūts satiksmes negadījumā. Līdz ar to kundzei noformēts protokols pēc LAPK 202.panta – par apzināti nepatiesu speciālo dienestu izsaukšanu.

Dzērumā iebrauc žogā

1.aprīlī pulksten 2.40 satiksmes negadījums, ko izraisīja dzērājšoferis, notika Jaunliepājā. 1988.gadā dzimušais Mikus vadījis automašīnu "Mazda 626" pa O.Kalpaka ielu virzienā uz Kaiju ielu, būdams 2,33 promiļu reibumā. Jaunais vīrietis, dzērumā nespēdams tikt galā ar spēkrata vadību, nobrauca no ceļa un taranēja Kaiju ielas 33.mājas žogu.

Izgāž kravu

31.martā desmit minūtes pēc diviem dienā transportlīdzekļa "MAZ 5334" vadītājs izraisīja negadījumu, nobraucot no Jaunā tilta. Kravas mašīnas kravas kastē atradās būvmehanizācijas tehnika, kura nebija pietiekami droši nostiprināta. Braucot pa Ganību ielu un veicot kreisā pagrieziena manevru uz Jauno ostmalu, krava izkrita no kravas kastes nodalījuma, bojājot apgaismes stabu un elektrības sadales skapi.

Veido avārijas situācijas
Ita Cērmane

"Kurzemes Vārds" saņēmis vairāku autobraucēju sūdzības par to, ka Grīzupes un Nākotnes ielas krustojumā tur novietoto spēkratu dēļ veidojas avārijas situācijas.

Kāds liepājnieks pauda sašutumu, ka šoferi, kuri brauc pa Grīzupes ielu uz kuģu remonta rūpnīcu un no tās, traucas lielā ātrumā, kaut nav nevienas ceļa zīmes, kas norādītu, ka Grīzupes iela ir galvenā. "Tā kā nekādas norādes nav, tad izriet, ka Grīzupes un Nākotnes ielas krustojums ir vienādas nozīmes krustojums," uzsvēra vīrietis, aizrādot, ka situāciju šajā krustojumā vēl bīstamāku dara apstāklis, ka abpus Grīzupes ielai, arī pašā krustojumā ar Nākotnes ielu, novietotas uzņēmuma darbinieku privātās automašīnas: "Izbraucot no Nākotnes ieloas, krustojums nav pārredzams. Jāizbrauc teju ielas pretējā pusē, lai redzētu, vai aiz novietotajām mašīnām netuvojas kāds braucējs."

Pārliecinājāmies, ka stāstītais par novietotajām automašīnām atbilst patiesībai – stāvēšanas noteikumi nopietni pārkāpti. Vienā ielas pusē spēkrati novietoti uz ietves, bet otrajā pusē apstādināti tieši krustojumā. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Ingus Ukstiņš paskaidroja, ka gadījumā, ja T–veida krustojumā nav izvietotas zīmes, kas norāda, ka viens no ceļiem ir galvenais, tad krustojums ir vienādas nozīmes un tajā ir spēkā labās rokas likums. Tas nozīmē, ka, braucot pa Grīzupes ielu no remonta rūpnīcas, ir priekšroka. Attiecībā uz brauktuves malās novietotajiem spēkratiem I.Ukstiņš norādīja, ka, novietojot auto uz ietves vai krustojumā, pārkāpti stāvēšanas noteikumi. Viņš atgādināja, ka transportlīdzekļus nedrīkst novietot tuvāk par 5 metriem no krustojuma, kā arī to, ka automobiļu stāvēšanas noteikumu ievērošanu Liepājā kontrolē Pašvaldības policijas Sabiedriskā transporta kontroles dienests.

Sabiedriskā transporta kontroles dienestā "Kurzemes Vārdam" norādīja, ka turpmāk šim krustojumam tiks pievērsta uzmanība.


Apdraud liepājniekus
Ita Cērmane

Cilvēkiem bīstama ir Kārklu ielas 6.nama apkaime. Tur, kā stāsta iedzīvotāji, ir ne tikai vaļējas akas, bet cilvēkus un dzīvniekus apdraud arī savulaik nepabeigtās jaunbūves.

Blokmāja, kas atrodas aiz Kārklu ielas 6.nama un savulaik tika uzslieta līdz trešajam stāvam, pašlaik ir briesmīgā stāvoklī. Laika zobs sadarbībā ar nokrišņiem un vēju būves konstrukcijas sabojājis, un nu tās pamazām brūk. No otrā un trešā stāva augstumiem lejup karājas būvkonstrukcijas – ne tikai lodžiju apšuvums, bet arī pa kādam paneļa gabalam. Kaut arī gar nepabeigto un neapsaimniekoto būvi neiet ne gājēju celiņš, ne brauktuve, grausts apdraud cilvēkus un dzīvniekus. Ir skolēnu brīvdienas, kad, saulītes vilināti, bērni dodas laukā. Bluķis krist var jebkurā mirklī, arī brīdī, kad zem tā būs bērns vai šunelis.

Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute skaidroja, ka namīpašnieka pienākums ir uzturēt īpašumu kārtībā. Administratīvie noteikumi par ēku un būvju neuzturēšanu kārtībā, radot draudus cilvēku dzīvībai un veselībai, objekta saimnieku paredz sodīt ar naudassodu līdz 50 latiem. Runājot par konkrēto gadījumu Kārklu ielā, amatpersona atzina, ka tad, ja būvei ir detaļas vai konstrukcijas, kas, lejup krītot, var apdraudēt cilvēkus, saimniekam būve jānorobežo tā, lai tai nevarētu piekļūt.

Savulaik gan minētā jaunbūve, gan vēl divas tai blakus esošās piederēja "Liepājas metalurgam". Kas pašlaik ir nepabeigtās jaunbūves saimnieks, I.Mikute nezināja teikt. Taču viņa atzina, ka gadījumā, ja kādai būvei nav saimnieka, par objekta uzturēšanu kārtībā atbildība jāuzņemas pilsētas pašvaldībai.

"Kurzemes Vārds" noskaidroja, ka bīstamā objekta adrese ir Kārklu iela 12, un tas pieder VAS "Privatizācijas aģentūra", kuras juridiskā adrese ir Rīgā, K.Valdemāra ielā 31.


Kūlas dadzinātājus uzraudzīs augu diennakti
Ita Cērmane

Otrdien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes amatpersonas tikās ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāvjiem, lai apspriestu, kā ierobežot kūlas dedzināšanu.

Kā pēc šīs tikšanās informēja Domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, tika pieņemts lēmums, ka VUGD Liepājas brigāde, Valsts policija un Pašvaldības policija no 1.aprīļa veiks regulāru pilsētas teritorijas apsekošanu, lai novērstu vai atklātu kūlas dedzināšanas gadījumus. Nolemts arī informēt iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas kaitīgumu un bīstamību, kā arī likumdošanā paredzētajiem sodiem par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu.

Turpmāk vismaz divas nedēļas Liepājā visu diennakti patrulēs VUGD, VP un PP darbinieki, lai operatīvi atklātu kūlas dedzināšanas gadījumus un vainīgās personas. Paredzēts, ka atsevišķas VP un PP darbinieku patruļas pilsētas teritoriju uzraudzīs, braucot automašīnās bez šo dienestu pazīšanas zīmēm. Tas ļaus labāk iegūt pierādījumus par kūlas ugunsgrēku izraisītājiem un līdzdalībniekiem.

Par katru kūlas dedzināšanā vainīgo personu tiks noformēts administratīvais protokols, kuru nosūtīs tiesai. Tiesa dedzinātājam var piespriest naudassodu līdz 500 latiem vai pat piemērot administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Arests var draudēt personām, kuras uzskata, ka viņu materiālais stāvoklis ir tik slikts, ka naudu no viņām nevarēs piedzīt, tāpēc ignorē ugunsdrošības prasības.

VUGD Liepājas brigādes komandieris Andrejs Beļakovs informēja, ka šogad (līdz 1.aprīļa pusdienlaikam) mūspusē reģistrēti jau 11 kūlas ugunsgrēki. Tajos, par laimi, nav cietuši cilvēki un materiālie zaudējumi nav radīti, nodegot ēkām un citām būvēm. Katru gadu Liepājā un Liepājas rajonā notiek ļaunprātīgi izraisīti kūlas ugunsgrēki. Gadījumu analīze liecina, ka visbiežāk šādi ugunsgrēki notiek tieši pilsētas teritorijā, piemēram, Karostā, Melnupītes rajonā, pie Pērkones kanāla un Dienvidu fortu apkaimē, Ģenerāļa Baloža un Grīzupes ielas apkaimē. Dedzināšanā visbiežāk ir iesaistīti vietējie iedzīvotāji, bērni un pusaudži, personas bez noteiktas dzīvesvietas vai mazdārziņu apsaimniekotāji. Bērni un pusaudži parasti meklē piedzīvojumus un zāli aizdedzina, lai novērotu, kā reaģēs un strādās operatīvie dienesti.

UZZIŅAI

Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumu" prasības:

– 3.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
– 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degt spējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
– 21.punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.