Kurzemes Vārds

17:29 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Atkal nāk pasaulē lāčubērni
Dina Belta

Kalvenes zoodārza Lācene Tīna atkal sagādājusi pārsteigumu – par spīti kontraceptīvajiem medikamentiem šoziem tomēr atkal pasaulē nākuši mazi lāčubērni.

Tādēļ zoodārza darbinieki pieņēmuši lēmumu lāčutēvu izkastrēt, pastāstīja Rīgas Zooloģiskā dārza Kalvenes filiāles "Cīruļi" pārvaldnieks Arnis Bergmanis. Pinkainis operāciju pārcietis labi, nu jau pēc tās atveseļojies. "Sliktākajā gadījumā, ja mazajiem lācēniem neatradīsies mājas kādā citā zooloģiskajā dārzā vai briežu dārzā, Kalvenē būs četri lāči," sacīja A.Bergmanis. Mītne tam esot pietiekami liela.

Kā jau agrāk rakstīts, iepriekšējais Kalvenes lāču metiens jaunas mājas meklēja ilgi, līdz atrada tās briežu dārzā Ķekavā.

Šoreiz atšķirībā no citiem gadiem, kad lācēnus jau uzreiz bijis plānots vest no Kalvenes prom, tie netiek pa dienu nošķirti no mātes. Iepriekš mazie lāči pa dienu rotaļājās savā nodabā, lai pierastu būt patstāvīgi, un ar māti tikās vien vakarā.

Pagaidām lācēni dzīvojas tikai pa migu, degungalus ārā viņi varētu sākt bāzt pēc kādām divām nedēļām, prognozē "Cīruļu" pārvaldnieks. "Tīna arī nenāk laukā, viņa ļoti aizņemta ar audzināšanas lietām." Arī tēvs ar bērniem var brīvi kontaktēties, un nekādas domstarpības līdz šim nav novērotas.


Uz Aizputi brauks vēl lielāks autobuss
Viktors Ulberts

Šonedēļ reisos, ko maršrutā Liepāja – Aizpute nodrošina SIA "Liepājas tūre", tik sūtīts vēl lielākas ietilpības autobuss, nekā kursēja līdz šim, informēja uzņēmuma direktors Jānis Beļaks.

Līdz šim, atsaucoties šī maršruta pasūtītājam – Liepājas Rajona padomei –, SIA "Liepājas tūre" maršrutā Liepāja – Aizpute sūtīja "Neoplan" markas autobusu ar 33 sēdvietām. Taču radās nepieciešamība pēc vēl lielākas ietilpības autobusa. Tāpēc uzņēmums sameklēja un iegādājas "MAN" markas autobusu ar 49 sēdvietām, ko līdz šim Rīgas rajona apkārtnē izmantoja firma "Ādažu ekspresis". J.Beļaks norāda, ka autobuss, protams, nav jauns un tikko no rūpnīcas konveijera noripojis, jo šādus autobusus nevar atļauties pat tik lieli uzņēmumi kā "Liepājas Autobusu parks". Taču iegādātais "MAN" autobuss ripojis pa salīdzinoši labajiem Rīgas apkārtnes ceļiem, tāpēc tā ekspluatācijai tehnisko resursu netrūkst.

Lielais autobuss starp Liepāju un Aizputi kursēs no rītiem un vakaros, jo pa dienu šajā maršrutā ir mazāks skaits pasažieru, tāpēc pietiek arī ar mazākas ietilpības autobusu.

Savukārt Cīravas virzienā līdzšinējā 16 vietu autobusa vietā kursēs transports ar 20 sēdvietām. J.Beļaks norādīja, ka, izpētot pasažieru plūsmu, secināts, ka šajā maršrutā ar tik lielu autobusu pietiek. Protams, kad pasažieru plūsma mainīsies un tā kļūs lielāka, SIA "Liepājas tūre" būšot gatava šo secinājumu pārskatīt.

SIA "Liepās tūre" pēdējā laikā pievērsusies lielākas ietilpības autobusu iegādei, lai ne tikai izpildītu vienošanos ar pamatmaršrutu pasūtītājiem, bet arī labākas ērtības radītu arī komercreisu jeb nomas braucienu pasūtītājiem. J.Beļaks pastāstīja, ka uzņēmums jau trešo gadu pēc kārtas piefiksē datus, cik bieži kāds uzņēmums vai iestāde izmanto SIA "Liepājas tūre" pakalpojumus, un uzticīgākie klienti tiek pie dāvanām. Tā, piemēram, arī šogad seši Liepājas pilsētas un rajona uzņēmumi un iestādes, kuru vidū ir arī Nīcas Pagasta padome, balvā saņēma televizoru.


Sventājas muzikanti – pavasara gadatirgū
Pēteris Jaunzems

Šogad aprit desmit gadi, kopš Rucavas centrā atjaunots un sakārtots tirgus laukums. Atzīmējot šo notikumu, 12.aprīlī pulksten 8 sāksies jautrs un vērienīgs pavasara gadatirgus sarīkojums.

Saieta centra vadītāja un sarīkojuma organizatore Valda Stadgale pastāstīja, ka mūsu tradīcijas iecienījuši kaimiņvalsts pašdarbnieki. Tādēļ, uzzinot par tirgus jubileju, kuplināt sarīkojumu ar savu klātbūtni apsolījusi lietuviešu instrumentālā grupa "Sventājas muzikanti", kas ieradīšoties jau pulksten 9. Stundu vēlāk viņiem piebiedroties apsolījuši Liepājas cirka studijas mākslinieki, kas rādīs dažādas atrakcijas, bet tiem, kurus piesaista neparasti vingrinājumi un pārbaudījumi, iespēju atklāties sniegšot umurkumurs.

Tomēr kas gan būtu tirgus bez vispusīga preču klāsta. Saieta nama vadītāja aicināja savu audzējumu pircējiem piedāvāt visu sektoru lauksaimniekus, pavēstot, ka viņi būs atbrīvoti no maksas par tirgošanās vietu. Taču precei jāatbilst Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām, šajā ziņā nekāda piekāpšanās par labu gadatirgum netiekot solīta. Rucavieki aizvien kārojuši iegādāties zivis – viņi tās pieprasot gan svaigas, gan kūpinātas. Palīdzēt šajā ziņā šoreiz apņēmušies jūrmalciemnieki. Kaut nu viņiem tas izdotos! Tiekot gaidīta arī izbraukuma kafejnīca, kas spētu piedāvāt gan kafiju, gan tēju, gan alu un uzkodas.

Sīkāku informāciju par sarīkojumu var saņemt, piezvanot pa tālruni 29426189.


Pārrunās slimnīcu apvienošanos

Šodien Liepājas Rajona padomes pārstāvji tiksies ar Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Bārzdiņu, lai pārrunātu apvienošanās iespējas ar Priekules slimnīcu.

"Mēs, protams, būtu priecīgi, ja Priekules slimnīcu varētu saglabāt līdzšinējā statusā, taču nav ticības, ka tas izdosies. Taču mēs laikus esam gatavi risināt korektas sarunas," pastāstīja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Rajona padomes pārstāvji vēlas noskaidrot, kādas Priekules slimnīcas funkcijas varētu uzņemties Liepājas Reģionālā slimnīca, kādas darba vietas speciālistiem varētu tikt piedāvātas un kādas medicīniskas funkcijas saglabāsies Priekules slimnīcā.

Sarunās piedalīsies arī Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde.


Agro dārzeņu audzētāji ieslēdz piekto ātrumu
Pēteris Jaunzems

"Nu jau raujamies vaiga sviedros. Var sacīt, ka esam ieslēguši piekto ātrumu, līdz šim iztikām ar trešo," vakar sacīja zemnieku saimniecības "Bemberi" līdzīpašnieks Mārtiņš Krētainis, bet viņa sieviņa Irēna, kas skaitoties zemnieku saimniecības "Silvas" saimniece, piebilda, ka zemīte, ja jau tā viņiem dota, esot jāaprūpē un tukša nedrīkstot stāvēt.

Agro dārzeņu audzēšanai jauneklīgais un joprojām optimistiski noskaņotais Krētaiņu pāris pievērsies aptuveni pirms deviņiem gadiem. Taču lielos apmēros darot to tikai ceturto piekto sezonu. Pirms tam ar saimniekošanu nodarbojusies Mārtiņa māte Olga, kas bijusi bioloģiskā zemniece un turējusi arī mājlopus. Tagad no ganāmpulka viņi atsacījušies pilnībā, bet smilšaino zemīti cenšas uzturēt auglīgu, dodot tai nepieciešamajā daudzumā kūdru, kaļķi un mikroelementus.

Mārtiņš, kas pēc izglītības ir mēbeļu galdnieks, nolēmis savu prasmi likt lietā būvējot plēves siltumnīcas. Tagad viņš jokojot smejas, ka kļuvis par siltumnīcu arhitektu. Jāteic, ka tās, cepuri nost, viņam izdodas ne tikai glītas, bet arī izturīgas. Kaut gan esot bijušas arī tādas reizes, kad orkāns, ar 37 metriem sekundē brāžoties pāri Nīcas pagasta Paipu ciemam, izposta visu Mārtiņa būvējumu, parasti siltumnīcas godam izturot vētru pārbaudījumu. "Mēs jau vēju, kas sasniedz divdesmit septiņus metrus sekundē, nemaz par vētru nesaucam," viņi sacīja smaidot. Zemplēves platības Krētaiņu saimniecībās aizņem 0,3 hektārus. Pārējos tīrumos tie audzējot kartupeļus, burkānus un sīpolus.

Gadiem ejot, Krētaiņi apguvuši visu iespējamo dārzeņu audzēšanas gudrības, tādēļ spējuši dažādot sortimentu Pētertirgū, kas ir viņu vienīgā produkcijas realizācijas vieta. Vienīgi gadījumā, ja kaut kas no audzējuma paliekot pāri, viņi atdodot preci noliktavām. Plašs piedāvājuma sortiments esot nepieciešams, lai tirgū būtu ko pārdot visa gada garumā. Agrā pavasarī viņi piedāvājot lociņus un salātiņus, bet tiem drīz vien sekojot redīsiņi, kurus nomainot agrie kāposti, puķu kāposti, gurķīši un tomāti. Bet ziemas mēnešos, kad agrie dārzeņi, ko piedāvāt pircējiem, ir beigušies, bet tirgū vietu ir nepieciešams saglabāt, lieti noderot kartupeļi, burkāni un sīpoli. Ja rudenī neizdodoties pārdot visus gurķīšus, tos satilpinot burciņās.

Lai tā varētu notikt, siltumnīcas nācies sakārtot jau februāra sākumā. Stādāmo materiālu gan kāpostiem, gan tomātiem un visām citām dārzeņu kultūrām viņi sējot un izaudzējot paši. Jau tagad vienā no siltumnīcām, pārpiķēti no kastītēm, ziedus raisa tomātu stādi. Tie ir tik gari, ka drīz jau būšot jāpiesien. Arī kāposti ir sakuplojuši, un Mārtiņš saka, ka tie esot izdzinuši jau sesto lapu. Vēl kādas nedēļas, un sākšot riesties galviņas. Lai dārzeņu audzētājus nepārsteigtu pēkšņi uznākuša aukstuma vilnis, kāds mūspusi piemeklēja arī aizvadītajā nedēļā, naktīs, kad temperatūra grasās noslīdēt kādus grādus zem nulles, neapkurināmajās plēves siltumnīcās augus pārsedz ar agrotīklu. Tādējādi izdodas tos nosargāt pat no ievērojamām salnām.


Grāmatu svētki ar politiķiem, diskusijām un dziesmām
Viktors Ulberts

Pateicību pelnījuši tie ļaudis, kuri panāca, lai Liepājas rajona 7.grāmatu svētki norisinātos Durbē, "Kurzemes Vārdam" atzina vairāki durbenieki. Jo tur aktivitātes bieži nenotiek, tāpēc ar gandarījumu ļaudis varēja piedalīties diezgan raibajos svētkos un tikties ar dažādiem interesantiem cilvēkiem.

Piesauc NATO samitu

"Vai zināt, ka pie mums notiek NATO samits?" uz ielas ar smaidu vaicāja vīrs vārdā Fēlikss, kurš savu uzvārdu atklāt nevēlējās, taču atzina, ka Durbē visi viņu tāpat pazīstot. Paralēles ar NATO samitu Fēlikss velk tāpēc, ka pie Durbes Kultūras nama kolonnā sastājušies kādreizēji vācu armijas autobusi, ko pieņemamās cenas dēļ iegādājušās daudzas Liepājas rajona pašvaldības. Tam, protams, ar militārismu nav nekāda sakara, taču šo akcentu bija ievērojuši vairāki Grāmatu svētku dalībnieki un uztvēra ar humoru.

Savukārt paši Grāmatu svētki Latvijā tiek rīkoti daudzos Latvijas rajonos un pilsētās ar mērķi popularizēt grāmatu lasīšanu, kā arī iepazīstināt ar jaunākajiem grāmatu izdevniecību piedāvājumiem.

Diskutē vai lej ūdeni?

Lai šos svētkus kuplinātu, līdztekus notiek arī citi pasākumi. Ļoti populāra kļuvusi politiķu aicināšana uz Grāmatu svētkiem un diskusija ar viņiem. Arī šoreiz Durbē ieradās Ģirts Valdis Kristovskis, Aigars Štokenbergs, Dagnija Staķe un Māris Grīnblats, lai runātu par tēmu "Jaunie spēki Latvijas politikā". Viņi klāstīja savas pozīcijas valstiski svarīgās lietās un iepazīstināja ar nākotnes plāniem. No viņu teiktā izrietēja arī dažas pērles. Piemēram, A.Štokenbergs uzsvēra, ka "nav pieņemams, ka vismaz 13 dažādas kontrolējošas institūcijas var sodīt lauksaimnieku tikai par to, ka viņš laikus nav aizpildījis buļļu spermas uzskaites žurnālu". Savukārt Ģ.V.Kristovskis apgalvoja, ka Latvijā darbaspēks ir pusotras reizes sliktāks nekā Japānā, tāpēc arī ekonomika klibojot.

Laikā, kad Ģ.V.Kristovskis klāstīja, kāpēc viņš pametis apvienības "TB"/LNNK rindas, savdabīgi mainījās M.Grīnblata grimases, kurās bija jaušams te izbrīns, te smaids, te sašutums. Savukārt klausītāju sašutumu izpelnījās Ģ.V.Kristovska apgalvojums, ka cukurfabriku slēgšanai ar Briseli neesot nekāda sakara, jo šādu lēmumu pieņēmuši tikai un vienīgi fabriku īpašnieki Latvijā. It kā viņam nav zināms, ka tieši Briselē tika radīti tādi priekšnosacījumi, lai cukura ražošana Latvijā vairs nebūtu iespējama. Vēl tika uzdots jautājums, kāpēc A.Štokenbergs un Ģ.V.Kristovskis veido katrs savu partiju, vai tad katram arī būšot cita politika? Uz to tika saņemta atbilde, ka viņi savā starpā kļuvuši labāk pazīstami tikai nesen, politisku pretrunu viņiem neesot, tāpēc nākotnē iespējama konstruktīva sadarbība.

Politiķu sacītais tika vērtēts dažādi. Tā, piemēram, Durbes vidusskolas direktore Rima Zvirbule atklāti pateica: "Jūs, politiķi, protat tikai ūdeni liet."

Piedāvā grāmatas gardēžiem

Vēl Grāmatu svētkos lielu interesi izraisīja mākslinieka Jāņa Anmaņa aktivitātes. Viņš ir pazīstams ar to, ka ilgus gadus māca zīmēšanu bērniem un tādējādi atrod jaunus talantus. Šoreiz viņš radošajās darbnīcās aicināja zīmēt kaķi un princesi, lai noskaidrotu, kurš no bērniem varētu pretendēt uz dalību viņa plānotajā Latvijas jauno ģēniju meistarklasē.

Īstie grāmatu gardēži varēja izraudzīties sev tīkamākos izdevumus no dažādām izdevniecībām: "Jumava", "Nordik", Tapals", Kontinents"," Kurzemes Vārds" u.c.

Savukārt nobeigumā koncertā uzstājās jaunie talanti un muzikālu sveicienu Grāmatu svētku dalībniekiem sniedza nu jau Latvijā labi pazīstamie jaunie dziedātāji no mūspuses Miks Saulītis un Emīls Balceris.

Liepājas rajona 7.grāmatu svētkus rīkoja Durbes Novada dome sadarbībā ar Liepājas rajona Kultūras nodaļu, Liepājas rajona Bibliotēku dienestu un Lauku bibliotēku atbalsta biedrību.


Beidz "Pavārmākslas akadēmiju"

Janvārī biedrība "Slow Food", kuras valdes priekšsēdētājs ir pazīstamais pavārmākslas meistars Mārtiņš Rītiņš, uzsāka "Pavārmākslas akadēmijas" semināru ciklu. Bet marta nogalē ap 40 bioloģisko zemnieku saimniecību un viesu namu īpašnieku, kā arī pavāri un arodvidusskolu pedagogi saņēma apstiprinājumu par kvalifikācijas paaugstināšanu. Viņu pulkā bija vairāki mūspuses ļaudis, arī Kalnamuižas pavārs Ronalds Posts no Sieksātes.

Semināra organizatore, "Slow Food" valdes priekšsēdētāja vietniece un Siera kluba prezidente Vanda Davidanova, paužot gandarījumu par klausītāju aktivitāti, teica, ka katra nodarbība bijusi nopietns pārbaudījums, taču martā notikuši arī svētki, kad klausītāji pulcējušies kopīgās pusdienās galvaspilsētas restorānā "Otto Schwarz", kas atrodas viesnīcā "Hotel de Rome". "Šefpavārs Roberts Smilga tur cēlis galdā reti izcilus ēdienus, kuriem kvalitāti nodrošinājusi pavāra lielā pieredze un bioloģiski tīrās izejvielas, kas izaudzētas Latvijas laukos.

Klausītāji iepazinušies arī ar produktu ražotājiem un pārstrādātājiem, piedalījušies produktu degustācijā, iepazinuši jaunas ēdienu gatavošanas receptes, noklausījušies priekšlasījumus par bioloģiskajiem vīniem un to izmantošau praksē. Siera kluba vadītāja pauda pārliecību, ka arī rudens pusē, kad "Pavārmākslas akadēmijā" atsāksies nodarbības, Liepājas rajona ļaudis būs tik pat aktīvi un atsaucīgi, kā tas bijis līdz šim.


Apspriež novada projektu

No 3. līdz 24. aprīlim topošā Aizputes novada iedzīvotājiem ir iespēja izteikt viedokli un priekšlikumus par pašvaldību apvienošanās projektu.

Aizputes Pilsētas domes deputāti marta sēdē nolēma izsludināt Aizputes pilsētas, Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta pašvaldību apvienošanās projekta sabiedrisko apspriešanu. Iedzīvotāji ar projektu var iepazīties savās pašvaldībās.

Sabiedriskās apspriešanas gaitā tiks rīkotas tikšanās ar projekta izstrādātājiem. 9.aprīlī tādas notiks Aizputē, 17.aprīlī – Kalvenē un Kazdangā, 21.aprīlī – Cīravā, Lažā un Aizputes pagastā.


Klajā nāk nepārvērtējama grāmata par Rucavu
Dina Belta

Piektdiena, 4.aprīlis, Rucavas Kultūras namā būs īpaša diena – tad atvērs grāmatu "Rucavā, tur Paurupē..." , informēja viena no grāmatas autorēm, novada tradīciju kopēja Sandra Aigare. Atvēršanas svētki sāksies pulksten 14.

Pirmo reizi klajā nākusi tik apjomīga – vairāk nekā 450 lappušu bieza – grāmata par Rucavas kultūras mantojumu, tā nesējiem un kopējiem cauri laikiem. Rucavnieku uzvārdu izcelsme, Rucavas ciemu nosaukumi, ēdieni un to nosaukumi, tradīciju kopšana mūsdienās – tā ir tikai neliela daļa no bagātā grāmatas materiāla. Un, protams, tur ir arī stāsti, kas nākuši no pašu Rucavas teicēju mutes. Un teicējiem šis novads ir bagāts.

Grāmatai ir nepārvērtējama nozīme arī no zinātniskā viedokļa, jo tie ir Rucavas etnogrāfijas, folkloras un valodas pētījumi, kas balstīti uz apjomīgu faktu materiālu.

Grāmatas autori uzstāj, ka uz sarīkojumu jānāk teju visiem rucavniekiem. "Ikviens no mums ir saistīts ar kādu no grāmatā minētajiem faktiem, nosaukumiem," norāda S.Aigare. Svētkos paredzēta arī rakstu autoru, grāmatas veidotāju un varoņu godināšana, būs foto un videoreportāžas. Noslēgumā, kā jau ierasts šai pusē, būs kopīga dziedāšana un dancošana kopā ar Rucavas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājiem, tradīciju kluba sievām un danču kapelu. Varēs nobaudīt arī svētku mielastu.

Atvēršanas svētku rīkotāji piezīmē, ka laikrakstu abonenti no pastnieka saņems individuālus uzaicinājumus, bet ar grāmatā sastopamajiem uzvārdu, māju nosaukumu, pieminēto teicēju sarakstiem iespējams iepazīties bibliotēkā, Kultūras namā un Pagasta padomē.

Grāmata "Rucavā, tur Paurupē..." izdota ar Valsts pētījumu programmas "Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru" finansiālu atbalstu. Grāmatas iniciatori un autori ir Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Kurzemes humanitārā institūta pētnieku kolektīvs.

S.Aigare arī atgādina, ka grāmatā runa ir par "lielo Rucavu", kas savulaik bija izpletusies gan tagadējās Dunikas un Kalnišķu, gan Būtiņģes un Sventājas virzienā, savulaik aptverot pat 28 ciemus.