Kurzemes Vārds

20:14 Ceturtdiena, 12. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Briketes rudenī piegādās atkal
Viktors Ulberts

SIA "Mans 1" arī nākamajā rudenī organizēs skaidu brikešu izbraukuma tirdzniecību Liepājas rajona apdzīvotajās vietās, sarunā ar "Kurzemes Vārdu" apliecināja SIA "Mans 1" līdzīpašnieks Ojārs Prelgauskis.

Jau rakstīts, ka SIA "Mans 1" meitasuzņēmums "Kurināmā apgāde" pagājušajā gadā eksperimentālā kārtā uzsāka uzņēmumā ražoto skaidu brikešu izbraukuma tirdzniecību Liepājas rajonā. Līdz ar apkures sezonas beigām šā gada marta nogalē izbraukumi tika pārtraukti. Taču rudenī tie noteikti atsākšoties, jo eksperiments pierādījis, ka rajona ļaudīm ir interese par šī kurināmā veidu.

"Nekāda liela peļņa šoreiz gan nebija, taču, ņemot vērā, ka tā bija pirmā sezona, manuprāt, šo ideju ir vērts attīstīt tālāk," uzskata O.Prelgauskis. Viņš norāda, ka eksperiments, visticamāk, būtu vēl veiksmīgāks, ja būtu bijusi normāla ziema. Taču šajā sezonā laika apstākļi bija nenosakāmi – kaut kas vidējs starp rudeni un pavasari, taču noteikti ne ziema. Tāpēc arī kurināmā vajadzēja mazāk. Tomēr pieprasījums bija, un šoferis novēroja, ka vairāki ļaudis pēdējos reisos iepirkušies visvairāk. To viņi pamatojuši ar faktu, ka uz Grobiņu viņiem grūti aizbraukt.

Kokskaidu briketes tiek iegūtas, presējot koka skaidas, un tām ir laba slava augstās siltumatdeves un ērtas uzglabāšanas dēļ. Tās izmantojamas jebkuras krāsns vai kamīna kurināšanai, tieši tāpat kā tradicionālās malkas pagales.

SIA "Mans 1" kokskaidu brikešu ražošanu uzsāka pēc tam, kad ar Eiropas Savienības SAPARD atbalsta programmas palīdzību iegādājās koksnes atlikumu briketētājus. Sākotnēji liela daļa produkcijas tika eksportēta, ārzemnieki prasījuši tik daudz brikešu, ka uzņēmums visu pat nav spējis saražot. Taču iepriekšējā sezonā arī Eiropā bijusi silta ziema, tāpēc izveidojušies lieli brikešu uzkrājumi un pērn rudenī ārzemnieku interese par tām būtiski samazinājusies. Tāpēc SIA "Mans 1" nolēma šo kurināmā veidu vairāk popularizēt vietējā tirgū, un tas arī izdevies.


Vērgalē sāk projektu sievietēm

Piektdien, 4.aprīlī, pulksten 12 Vērgales Kultūras namā plānota tikšanās ar Saeimas deputāti, ārsti Ingrīdu Circeni.

Šī tikšanās reizē būs arī pirmā nodarbība Liepājas Rajona padomes atbalstītajā pieaugušo izglītības projektā "Dzīve dod iespējas – īsteno tās!" pastāstīja projekta vadītāja, Vērgales pagasta sociālā darbiniece Vizma Alseika. Saruna ar I.Circeni nebūšot ierobežota no tēmu viedokļa, pati politiķe esot solījusi atbildēt uz jautājumiem gan par politiku, gan medicīnu, gan šovu "Dejo ar zvaigzni". "Vairāk jau šī tikšanās būs sievietēm," ar smaidu piebilda V.Alseika.

I.Circene pagasta sieviešu auditorijas uzrunāšanai izvēlēta tādēļ, ka projektā bijusi paredzēta saruna ar ginekoloģi, turklāt bijusī Aizputes slimnīcas galvenā ārste šai pusē labi pazīstama.

Uz šo pasākumu aicinātas visas sievietes. Bet tālākajā projekta gaitā domāts strādāt ar mazāku sieviešu auditoriju, piebilda V.Alseika. Vēl paredzētas gan psihologa, gan Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvja, gan citu jomu speciālistu lekcijas.


Grobiņas SIC skanēs "Balsis"

Piektdien Grobiņas Skolēnu Interešu centrā notiks vokālās mūzikas konkurss "Balsis", pastāstīja SIC metodiķe Silvija Leja.

Tajā piedalīsies vokālie ansambļi, trio, dueti un solo izpildītāji no visa Liepājas rajona, kopā paredzēti vairāk nekā 40 priekšnesumu. Konkurss notiek Valsts jaunatnes iniciatīvu centra pasākumu programmas ietvaros. Seši labākie izpildītāji un grupas 26.aprīlī piedalīsies novada konkursā Tukumā.

Katram izpildītājam būs jānodzied viena dziesma bez pavadījuma, vokālajiem ansambļiem vēl viena obligātā dziesma, bet pārējiem dalībniekiem – viena dziesma pēc izvēles.


Izveido darba grupu slimnīcu apvienošanai

Liepājas Rajona padome veidos darba grupu, kas iesaistīsies Liepājas Reģionālās slimnīcas un Priekules slimnīcas apvienošanas modeļa izstrādē, pastāstīja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Jau rakstīts, ka Liepājas Rajona padomes amatpersonas tikās ar Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Bārzdiņu, lai pārrunātu tā saucamā veselības aprūpes māsterplāna īstenošanas nianses. Kā zināms, tas paredz slimnīcu skaitu samazināšanu, tostarp arī Liepājas Reģionālās slimnīcas un Priekules slimnīcas apvienošanu.

A.Šilis pastāstīja, ka tika panākta vienošanās, ka Liepājas Rajona padome izveidos darba grupu, kas kopā ar Liepājas Pilsētas domes izveidoto darba grupu un Liepājas Reģionālās slimnīcas pārstāvjiem strādās pie abu slimnīcu apvienošanas modeļa. "Mēs iztikām bez emocijām un lietišķi strādājām," norādīja A.Šilis. Kā zināms, Liepājas rajona ļaudis, kurus atbalsta arī Liepājas Rajona padome, nav sajūsmā par Priekules slimnīcas likvidēšanu un par tās pastāvēšanu vēl iespējamas spīvas diskusijas un pat akcijas.


Meklēs dižus un vēsturiskus akmeņus

Šīs nedēļas nogalē – piektdien un sestdien – Liepājas rajonā sāksies kultūrvēsturisko akmeņu izpētes projekts, informē tā vadītājs vēsturnieks Andris Grīnbergs.

Akmeņu pētnieki no biedrības "Latvijas Petroglifu centrs" un citi dabas un vēstures interesenti dosies ekspedīcijā pa Medzes un Vērgales pagastu. Ekspedīcija sāksies piektdienas priekšpusdienā pie Spicā kalna Medzes pagastā. Pirmajai sekos arī citas.

Pašlaik Liepājas rajonā zināmi vairāk nekā 40 akmeņi ar kultūrvēsturisku nozīmi, piemēram, Ulmales Piņņu upurakmens un Kapsēdes dižakmens. Ja projektam izdosies piesaistīt plānoto finansējumu, tad vēl zināmas vairāk nekā 100 vietas, ko no šī viedokļa derētu izpētīt.

Līdz šim Liepājas rajona kultūrvēsturiskie akmeņi nav sistemātiski apsekoti, par tiem trūkst precīzu datu, tādēļ arī tapis šis projekts, skaidro Latvijas Petroglifu centra vadītājs A.Grīnbergs. Uz to, ka mūsu pusē varētu tikt atklāts kāds interesants akmens, vedina arī fakts, ka pērn pētnieki ekspedīcijās vairākus tādus jau atraduši.


Mācīsies, kā mājās siet puscietos sierus

Vasarai tuvojoties, palielināsies piena ražošana. Dažādu no zemnieka neatkarīgu un atkarīgu apstākļu dēļ dažās saimniecībās veidojas produkcijas pārpalikums. To lietderīgi izmantot iecerējusi biedrība "Siera klubs", kas nolēmusi zemnieces pievērst siera mājražošanai, kas varētu būtiski papildināt viņu ienākumus.

Biedrības valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova informē, ka seminārs lauku sievietēm par to, kā mājas apstākļos gatavot puscietos sierus, notiks 15.aprīlī pulksten 11 Rīgā, RIMAN mācību centrā, Patversmes ielā 30, 3.korpusā. Mācības vadīs pārtikas tehnoloģe Aija Golde un vairāku piena pārstrādes uzņēmumu siera ražošanas meistari. Par nepieciešamo tehnoloģiju izmantošanu un tehnikas iegādes iespējām informēs speciālisti no Holandes. Sīkāku informāciju iespējams saņemt, piezvanot "Siera klubam" pa tālruni 29487375.

Lieta tāda, ka mīkstos, nenogatavinātos jeb Jāņu un ķimeņu sierus prot siet gandrīz katras lauku sētas saimniece, turpretī puscietos sierus zemnieces neuzdrīkstas gatavot, jo tie ir noteiktos apstākļos kādu laiku telpās uz plauktiem jānogatavina, un tādam darbam nepieciešamas zināšanas un pieredze. V.Davidanova uzsvēra, ka puscietos sierus var iegūt, saldpienu ar īpašu fermentu sarecinot. Tiem ir lieliskas garšas īpašības, maiga un plastiska konsistence. Priekšēdētāja domā, ka pēc zemnieku sētās gatavotajiem puscietajiem sieriem varētu būt liels pieprasījums.


Jūrmalciema zvejnieki izlūko reņģes
Pēteris Jaunzems

Pavasarim un siltākam laikam iestājoties, beidzot sarosījušies arī Jūrmalciema piekrastes zvejnieki. Vēji, kas neļāva doties stintu zvejā, nule pierimuši. Tādēļ kuģīši un lielās airu laivas no liedaga jau svētdien ievilktas jūrā. Baltajās smiltīs palikušas tikai dziļas, ķīļu iespiestas un grāvjiem līdzīgas vagas, ko viļņi vēl nav paguvuši izlīdzināt.

Kā zināja sacīt piekrastes zvejnieks Gatis Ķergalvis, vakarrīt jūrā devušās gandrīz visas zvejnieku komandas, taču lomi izrādījušies ļoti pieticīgi. Tādēļ kuģīši atgriezušies pie muliņa, vienīgi Arvja Ziemeļa vadītā "Banga" vēl atrodoties jūrā un esot devusies Liepājas virzienā. Zvejnieks, kurš pats jūrā dodoties ar zaļu laivu un cenšoties turēties tuvāk piekrastei, pastāstīja, ka pērn ap šo laiku jau celti diezgan brangi reņģu lomi. Taču šajā pavasarī, kaut gan ūdens nav nemaz tik auksts, zivis nez kur esot aizkavējušās. Viņš sprieda, ka agri vai vēlu tām tomēr būtu jāparādās piekrastē. Lieta tāda, ka patlaban laika apstākļi ir piemēroti zvejai, bet neviens nespēj pareģot, ko atnesīs maijs. Pagājušajā gadā, piemēram, maijā pūtuši šerpi vēji un par selgu bijis jāaizmirst.

Zvejniecības veterāns Jānis Jūrmalis, kurš ilgus gadus nostrādājis par brigadieri, gan sprieda, ka reņģu nārstam vēl esot nedaudz par agru. Kaut gan atcerējās, ka pirms daudziem gadiem 10.aprīlī viņa vadītie zvejnieki krastā atgriezušies ar 10 tonnu lielu lomu. Arī šopavasar omulīgais vīrs jau izgājis jūriņā. Ar savu simts metrus garo tīklu, kuram lielas acis, viņš gan esot varējis cerēt uz reņģītēm, bet dažas mencas un butes linumā tomēr bijušas iepinušās. Doršām esot saudzējamais laiks, tādēļ tās tikušas palaistas jūrā atpakaļ, taču plekstes gan nonākušas uz pannas. Prieks jau esot ne tik daudz par to sacepumu, cik par iespēju, cīnoties ar viļņiem, izvingrināt rokas un uzdziedāt kādu jūrnieka dziesmu. Šis pavasaris Jūrmalciema zvejas veterānam atnācis ar vēl vienu patīkamu notikumu, jo pirms četrām dienām viņš kļuvis par vecvectētiņu. Mazmazdēls esot dūšīgs un sprigans. Tas bijis arī kā liela dāvana Jūrmaļu Jāņa meitai Indrai, jo puika piedzimis tieši tajā dienā, kad kārts vecmāmiņas šūpulis. Tas viss mudina domāt un cerēt, ka ar zvejošanu Jūrmalciemā nākotnē, iespējams, nemaz tik bēdīgi neies. Un zvejniekiem daudz kas vēl priekšā.