Kurzemes Vārds

12:15 Sestdiena, 15. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Gadi pēc sporta

Šefs, kas nokārto uzvaras
Andžils Remess

Līdz pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidum Liepājas vārds Latvijas sporta dzīvē bija pazīstams galvenokārt ar panākumiem futbolā, vieglatlētikā un boksā, bet tad tiem pievienojās basketbols. Vīrieši gan tikai vēl iešūpojās, taču sievietes piecas reizes kļuva par valsts vicečempionēm un tad piecu gadu laikā četras reizes izcīnīja čempionu nosaukumu. Kad 1948.gadā "Daugava" to izdarīja pēdējo reizi, vistitulētākā spēlētāja komandā bija Lilija Balcere.

Ja Zenta Puiķe darbināja liepājnieču motoru, tad Balcere pielika punktu uzbrukumiem. Komandā viņu sauca par Šefu, jo Balcere bija viena no tām, kura vienmēr visu zina, un tajos gados šis jaunvārds šķita interesants. Kad kādā spēlē komandas biedrenes tā nodēvēja Liliju skaļi pa visu sporta zāli, šo iesauku sāka lietot arī basketbola cienītāji, Balceres zvaigžņu brīžos dēvējot viņu mīļāk – mūsu Šefiņš. Bet sporta prese to izmantoja, uzsverot slaidās centra spēlētājas māku nokārtot komandai uzvaras. Balcere prata tik nemanāmi pieslīdēt, pielavīties izdevīgās pozīcijās zem groza, ka atlika tikai saņemt piespēli, un Šefa metienus sāncenses vairs nespēja kavēt. Viņa bija iemanījusies arī tikpat nemanāmi pretinieču metienu brīžos aizķert tās aiz rokas, ka tiesnešiem nekādas aizdomas neradās.

Balcere nebija treniņu cītīga apmeklētāja. Varbūt ceļš no Velnciema līdz sporta zālei pilsētas centrā šķita pārāk garš, bet varbūt nepatika trenera Voldemāra Hermaņa metode nodarbībās spēlētājas dzīt līdz pēdējiem sviedriem. Treneris pukojās, taču cik ilgi strostēsi Šefu, kura ar savu ātrumu, atsperīgumu un teicamo metienu parasti izšķīra spēļu iznākumus. Tā bija ierasta lieta, ka Balcere gūst lauvas tiesu no komandas punktiem, taču unikāls gadījums notika 1939.gadā, kad Liepājas un Rīgas izlašu spēlē visus grozus liepājnieču labā guva tikai Balcere viena pati.

Lilija Balcere Latvijas meistarsacīkstēs regulāri bija viena no labākām grozu guvējām, taču Rīgas sporta prese jūsmoja ne tikai par liepājnieces efektīgo darbību, bet uzslavēja arī to, ka, savainojumu dēļ nespēlējot Puiķei, komandas sadarbību prasmīgi vada Balcere.

Otrais pasaules karš iecirta Lilijai smagu brūci. Jau pirmskara gados viņā bija ieskatījies populārais "Olimpijas" sportists Harijs Lēvenšteins. Viņš tajos gados bija vienīgais liepājnieks, kas izcīnīja Latvijas čempiona nosaukumus divos sporta veidos – futbolā un boksā. Ja futbolā Lēvenšteins nebija savas komandas līderu vidū, tad boksā Hariju uzskatīja par spožu meistaru. Viņš pārstāvēja Latvijas valstsvienību un devās ringā pret Igaunijas, Polijas, Holandes izlasēm. Skatītāji vēl ilgi atcerējās Lēvenšteina cīņas tepat Biržas zālē Liepājā pret Baltijas meistaru Tjasto un Eiropas vicečempionu ungāru Mandiju.

Tas bija skaists pāris – Lilija un Harijs. Abi stalti, iznesīgi. Kad sportistu sarīkojumos sākās dejas, visu skati bija pievērsti šim pārim. Lilija prata sevi parādīt sabiedrībā, vienmēr ģērbjoties eleganti. Draudzenes apskauda Šefu par māku pašai modelēt kleitas, un viņa labprāt to darīja arī citām. Pēckara gados no PSRS meistarsacīkstēm Harkovā Lilija atgriezās tikai vienā kleitiņā un čībiņām kājās. Pretinieču komandu spēlētājas bija tā jūsmojušas par Balceres eleganto rudens mēteli, treniņtērpu, kedām, ka viņa nav varējusi atteikt lūgumiem.

Kas zina, iespējams, Liepājā būtu radusies vēl viena populāru sportistu ģimene un Balceres uzvārds būtu Lēvenšteina. Lilija cītīgi gāja skatīties, kad Harijs spēlēja futbolu vai cīnījās ringā, bet Harijs gāja uz basketbolu, kad spēlēja Lilija. Taču nacisti Hariju Lēvenšteinu nošāva. Citi zina teikt, ka tas noticis, kad ieradušies pēc Harija viņa dzīvesvietā Kungu un Zivju ielas stūra mājā, lai vestu uz Šķēdi, un viņš bēdzis. Citi stāsta, ka lepnais Lēvenšteins ignorējis ebrejiem noteiktos ierobežojumus un pielikts pie sienas turpat blakus "Olimpijas" stadionam, kur ar savu spēli bija priecējis futbola cienītājus.

Balcere beidza spēlēt basketbolu četrdesmito gadu nogalē un līdz pat pensijai strādāja Zivju konservu kombinātā par zivju pieņēmēju un svērēju. Sporta aktivitātēs vairs neiesaistījās, taču no Velnciema uz darbu vai tirgu un atpakaļ uz mājām parasti brauca ar velosipēdu, vienalga, vai saule ripoja pa zemes virsu, vai lietus gāza aumaļām. Viņu nevarēja nepamanīt. Un ne jau tikai tāpēc, ka Lilija neprata noslāpēt emocijas un tās lauztin lauzās uz āru. Acīmredzot viņa sirdī jutās jauna, un tas bija interesants skats, kad sieviete pāri pusmūžam mina pedāļus, tērpusies pavisam meitenīgi.

Par savām jaunības sporta gaitām Lilija ģimenē nemēdza runāt, tāpat kā par Hariju Lēvenšteinu. Sporta dzīvei viņa īpaši nesekoja līdzi, izņemot futbolu, jo to spēlēja dēls Harijs. Harijs bija viņas elks, un Lilijai bija sava iecienīta vieta "Daugavas" stadiona skatītāju tribīnēs, kad laukumā devās dēls.

Azartiskais, agresīvais centra uzbrucējs Balcers sevi pieteica, karadienesta laikā spēlējot Latvijas čempionvienībā Rīgas ASK, bet pēc tam bija viens no republikas kausa ieguvējas Liepājas LMR līderiem. Sešdesmito gadu vidū cerīgo LMR komandu par disciplīnas pārkāpumiem izslēdza no Latvijas meistarsacīkstēm. Diskvalificēja arī Hariju Balceru, un viņš spēlēja gan pilsētas mēroga sacensībās, gan pēc dažiem gadiem palīdzēja rūpnīcas futbolistiem iegūt prestižo laikraksta "Sports" balvu, finālā uzvarot Latvijas čempionu Rīgas ESR. Taču tad jau Harijs Balcers kāpa pa karjeras kāpnēm Lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcā, kļūstot par ceha meistaru un ceha priekšnieku. Harijs lepojās ar savu darbu un bija bargs un prasīgs vadītājs, kas cehā tramdīja arī tos strādniekus, ar kuriem spēlēja vienā futbola komandā.

Vēlāk Balcere apprecējās ar zvejas kuģa kapteini Arni Kudli, iemācījās vadīt automašīnu un brauca pretī vīram, kad viņa kuģis piestāja citās pilsētās. Vīrs aizgāja no dzīves pirmais. Bet pirms sešiem gadiem Lilija saņēma savu smagāko triecienu – nomira dēls Harijs. Tas Balceri sagrauza pavisam, un 87 gadu vecumā viena no Liepājas basketbola uzvaru ievadītājām aizgāja aizsaulē. Viņu guldīja Ziemeļu kapos, turpat, kur jau atdusējās dēls Harijs.

Lilija Balcere
Četrkārtēja Latvijas čempione basketbolā: 1944.g. LSB, 1946., 1947. un 1948.gadā – "Daugavas" sastāvā.
Trīs sudraba medaļu ieguvēja Latvijas meistarsacīkstēs: 1937., 1938. un 1940.gadā "Latvju jaunatnes" sastāvā.
Liepājas "Daugavas" sastāvā pārstāvējusi Latviju divās PSRS meistarsacīkstēs: 1946.g. Harkovā – 7.vieta, 1947.g. Baku – 9.vieta.

Harijs Balcers
Divkārtējs Latvijas čempions futbolā: 1961. un 1962.g. Rīgas ASK sastāvā.
1963.g. palīdzējis Liepājas LMR komandai iegūt Latvijas kausu.