Kurzemes Vārds

11:34 Sestdiena, 15. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sarakste ar lasītājiem

Ikdienas dīvainības
Kirils Bobrovs

Sen nekā tāda nav bijis – gadus desmit jau nu noteikti, lai kāds atnāktu uz redakciju un teiktu, ka viņam kaut kas nav kārtībā ar telefonu. Tas neapšaubāmi saistīts ar krasu un vispārēju sakaru tehnisko pilnveidošanu, taču arī ar tirgus attiecībām: tas, kurš maksā, saņem visu, ko vēlas. Un vēl ir lasītāju neticības faktors tam, ka žurnālisti ir tie cilvēki, kuri spēj iespaidot tādu slēgtu uzņēmumu, kā "Lattelecom". Kaut gan tā uzskata ne visi. Lūk, Karostas iedzīvotāja N.Karļikova no Turaidas ielas 8a atnāca un paziņoja, ka viņas tālrunis atvienots kopš 8.marta, neraugoties uz regulāro maksu, un ka viņa ir paveca un vientuļa, un tādēļ par viņu ņirgājas. Tālrunis 177, kur jāzvana bojājuma gadījumos, it kā nekad neatbild. Vai tas iespējams? Nē. Pārbaudījām – mums tūdaļ pat atbildēja. Operatore runāja laipni. Tikai bez līguma numura vai personas koda tur nevarēja iekļūt datu bāzē un atbildēt uz mūsu jautājumu. Tas vēlreiz apstiprina, ka šādus jautājumus katram jārisina pašam…

* * *

Sakarā ar Spodrības mēnesi mēs sākām regulāri rakstīt par neuzkoptajām vietām un citām nekārtībām sabiedriskajās vietās. Arī lasītāji nereti norāda redakcijai savus piemērus. Tā droši vien ir viņu reakcija uz publikācijām. Kāds no lasītājiem pa tālruni pavēstīja konkrētus priekšlikumus, ko vajadzētu darīt ar 15.skolas nepabeigto daļu. Piemēram, ierīkot baseinu, nojaukt bloku vai pārdot to uzņēmējiem. Un, protams, uzraudzīt kārtību teritorijā. Tas viss ir pareizi, nav zināma tikai nojaukšanas darbu maksa. Un kurš tad uzņemsies to apmaksāt?

Vēl bija sirdīgs zvans no Klaipēdas ielas 118. Šeit vecā vaina. Alkšņu birzs, kas šajā vietā plešas uz jūras pusi, arī agrāk bija krietni pārpurvojusies. Vasarās šeit ir īsts odu perēklis. Bet tagad ūdeņu it kā esot vēl vairāk un nav kur pastaigāties. Ko darīt? Lai iniciatīvu pauž Pilsētas domes Vides nodaļa.

* * *

Arī gružu konteineru izvešanas sakarībā sen neviens nav vērsies pie mums. Kaut gan tas nebūt nenozīmē, ka šeit nav nekādu problēmu. Viena no pēdējām šajā sakarībā mums lūgumu izteica Tamāra Dmitrijeva no O.Kalpaka ielas 101 – pērnā gada vasarā. Domstarpības toreiz radās tādēļ, ka kāda kvartāla nama iedzīvotāji nebēra gružus tajos konteineros, kuros paredzēts. Ja viss pārējais tiek ievērots, tad pareizai uzskaitei tam ir sava nozīme. Pēc tam Dmitrijevas kundze lūdza palīdzību Pilsētas domē. Pēc kāda laika viņa iepazīstināja šo rindiņu autoru ar saņemto atbildi, kuru bija parakstījis domes izpilddirektos Edgars Rāts. Šajā vēstulē bija minēts, ka visām sabiedrībām, kas nodarbojas ar atkritumu savākšanu, dots rīkojums līdz gada beigām apgādāt visus ekspluatācijā esošos konteinerus ar trafaretiem, norādot tā nama adresi, kam tas paredzēts. Lūk tad, ja jūs pieiesiet pie svešās tvertnes, jūs var arī padzīt. Un E.Rāts pat minēja pamatojumu, sak, lieta tāda, ka konteineri būtībā ir uzņēmumu "Eko Kurzeme" vai "Nordia" īpašums. Bet trafaretu līdz pat šim laikam nav. Iznāk, ka šādus priekšniecības norādījumus var arī ignorēt.

* * *

Nesen bija tālruņa zvans par suņu tematu. Pareizāk sakot, par ekskrementiem, kurus, šķiet, vajadzētu savākt suņu saimniekiem. Tāda pati replika parādījās arī rubrikā "Pa drāti vēstī lasītāji". Un tik tiešām nekas netiek darīts, lai uzlabotu situāciju! Mauriņi namu priekšā drīz vien aicinās bērnus pavasara un vasaras rotaļām, bet tie ir pamatīgi piegānīti. Ko darīt? Viens priekšlikums tomēr ir: kaut vai Spodrības mēneša laikā pašvaldības policistiem ciešāk pieskatīt suņu īpašniekus un sodīt tos ar naudassodu. Un vēlreiz sodīt. Kā gan citādi?

* * *

Laiku pa laikam lasītāji uzdod jautājumus par Gulbju dīķa likteni Jūrmalas parkā. Sak, nez kādēļ solīt sola, bet nekā nedara. Arī mūsu laikraksts savulaik solīja, ka visā drīzumā dīķis būs sakārtots. Un, lūk, sāka runāt par būtisko – objekta rekonstrukcijas projektu. Ja projektētāji nav no mūsu vidus, tad viņiem pats galvenais ir ievērot visus noteikumus. Un viens no tādiem varētu būt tiltiņa atjaunošana, jo pie mums atgriešanās pie vēsturiskā veidola tiek uzskatīta par noteicošu. Un tas arī ir tas, kas nav vajadzīgs. Jaunie vandaļi pa tiltiņu dosies uz saliņu un drīz vien padarīs melnu ne tikai balto rotondu, bet vispār to nograus. Tas taču kļuvis tik dabiski. Bet ūdens, šķiet, viņus attur.

* * *

Bet kāds hidroceltnieks un ūdenslīdējs piezvanīja, lai atspēkotu kādu viedokli. Publikācijā "Pazudusī pludmale" (10.martā), viņaprāt, pieļauta kļūda. Runa tur bija par pirms daudziem gadiem Sadales mola rajonā izskaloto un smiltīs iegrimušo lielu, nevienam nepiederošu pontonu. Paplašinot savas piestātnes, ostinieki to apbēra ar zemi un būvgružiem. Tas bija redzams katram, kas šeit pastaigājās. Taču… Pēc tam, lai cik dīvaini arī nebūtu, celtnieki to atraka, izcēla, salaboja un novietoja pie 70.piestātnes kanālmalā. Izdarīja to, ko vajadzēja izdarīt pirms 20 gadiem. Un tas jau notika aiz augstā žoga, ostas režīma zonā. Un tomēr – paldies par informāciju!