Kurzemes Vārds

06:30 Trešdiena, 23. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Grobiņnieki negrib veikalu "Maxima" blakus baznīcai
Dina Belta

Grobiņā sākusies rūpniecības un pārtikas preču veikala "Maxima" būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana. Pilsētniekos tā likusi uzvirmot emocijām.

"Mums nav nekas pret šāda veikala būvniecību, bet ne šajā vietā," strikts ir grobiņnieks Māris Lūsis. Viņš uzskata, ka pie Liepājas – Rīgas šosejas ir pietiekami daudz vietas, kur šādai celtniecībai izvērsties. Taču laukums pretī vēsturiskajai Grobiņas baznīcas ēkai tam nekādā ziņā neesot piemērots.

"Man šķiet, "Maksima" izjauks Grobiņas senatnīgo elpu," domā grobiņniece Baiba Erlecka. "Turklāt pašlaik Grobiņā ir pietiekami daudz veikalu, lai izvēlētos, kur iepirkties." Tie ir tikai divi no neapmierināto pilsētnieku viedokļiem.

Uzņēmēji, kuriem pieder "Maxima" veikalu tīkls, zemes gabalu Priežu ielā 2, līdzās Dzērves laukumam, iegādājušies no kādas privātpersonas, "Kurzemes Vārdam" apliecināja Grobiņas Pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Selga Dreimane.

"Iedzīvotāji uzbrūk pašvaldībai un pārmet, bet ne jau mēs esam tie, kuri tur kaut ko būvēs," uzsver S.Dreimane. Pilsētas dome likumdošanā noteiktajā kārtībā veic šādos gadījumos nepieciešamo procedūru, izsludina sabiedrisko apspriešanu. Tā ilgs līdz 16.maijam. Iedzīvotāji aicināti aizpildīt aptaujas lapas, kas pieejamas gan domes Būvvaldē, gan virtuālā formā pilsētas mājaslapā www.grobina.lv. Anketā jānorāda, kādēļ atbalsta vai noraida būvniecības ieceri, arī – kādi sabiedrībai varētu būt ieguvumi vai zaudējumi pēc šādas ieceres īstenošanas. Aptaujas lapas domes foajē novietotajā urnā jāiemet līdz 16.maijam. Foajē jau tagad pieejama informācija par projektu un tā iespējamo izskatu.

Bet nākamnedēļ, 16.aprīlī, pulksten 17.30 visi grobiņnieki aicināti uz Skolēnu interešu centru, kur notiks veikala būvniecības ieceres prezentācija. Ikvienam būšot iespēja paust savu viedokli un uzdot jautājumus SIA "Maxima Latvija" pārstāvjiem.

S.Dreimane sirsnīgi aicina iedzīvotājus piedalīties apspriešanā un aizpildīt anketas. "Tās noteikti ņems vērā," viņa drošina. Ja lielākā daļa aptaujas dalībnieku būs pret un argumentēti paudīs savu viedokli, veikalu šajā vietā nebūvēs, saka S.Dreimane. "Taču ir ļoti svarīgi, lai cilvēki nepukstētu pa stūriem, bet nāktu un izteiktu savas domas."

Anketas varētu tikt izskatītas un lēmums pieņemts jūnijā, varbūt pat ātrāk.


Pēc pieredzes uz poļu zemi
Pēteris Jaunzems

Pēc tam, kad būs pabeigti pirmie sējas darbi, Liepājas Lauku konsultāciju birojs aicina zemniekus atliekt muguru, ar Rīgas firmas "Impro ceļojumi" autobusu dodoties piecu dienu ilgā atpūtas un pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju. Izbraukšana no Liepājas paredzēta 15.maijā, bet atgriešanās – 20.maijā.

Brauciena maršrutā iekļauti tie Polijas novadi, kur iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir lauksaimniecība. Kā pastāstīja biroja speciāliste Vita Cielava, no Varšavas liepājnieku ceļš vedīs uz 120 kilometru attālo Čestohovu, kur paredzēts augļkopības un dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības apmeklējums. Šī saimniecība ir interesanta arī ar to, ka tai pieder sava produkcijas pārstrādes ražotne.

Vēl pilsētiņā paredzēts apskatīt vietu, kur atradās koncentrācijas nometne, kā arī doties uz netālo Vadovici, kas ir Romas pāvesta Jāņa Pāvila II dzimtene.

Nākamajā dienā brauciena mērķis būs simts kilometru attālā Krakova. Tur apskates programmā esot ietverta gan vecpilsēta, gan Veļičkas sāls raktuvju pazemes pilsētiņa, kā arī ūdensatrakciju parks. Vēl vienas zemnieku saimniecības iepazīšana mūsu rajona lauksaimniekus sagaidīšot Zakopanē, kur pie reizes tikšot iepazīti arī tirdziņi un piparbodītes, bet vakariņas paredzētas baudīt nacionālā krodziņā.

Pieteikties braucienam iespējams ikvienam mūsu rajona lauksaimniekam. Autobusā pavisam ir 44 pasažieru vietas. Ceļazīmes cena nav liela – brauciens ar nakšņošanu viesnīcās varētu izmaksāt tikai no 170 līdz 176 latiem.


Vīngliemežu audzētāji koordinē plānus
Pēteris Jaunzems

Durbes novada Kultūras namā šonedēļ notika seminārs, uz kuru pulcējās mūsu rajona vīngliemežu audzēšanas entuziasti no Bunkas, Dunikas, Embūtes, Vecpils un citiem pagastiem. Viņi tikās ar kuldīdznieku Imantu Vītoliņu, kurš uzņēmies organizēt sadarbību ar lietuviešiem.

Aizvadītā gada augustā rajona lauksaimnieki, kas interesējas vai arī paši vēlas nodarboties ar vīngliemežu audzēšanu, devās pieredzes braucienā uz Biržu rajonu Lietuvā, pastāstīja Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa. Tur viņi tikās ar kaimiņvalsts Vīngliemežu audzētāju asociācijas priekšsēdētāju Rolandu Janušauski, kā arī apmeklēja zemnieku saimniecību, kur izvērsta vīngliemežu audzēšana aplokos. Lietuviešu kolēģi toreiz ne tikai pastāstīja par savu biznesu, bet arī aicināja sadarboties un uzdāvināja daudz izziņas literatūras.

Pa ziemas mēnešiem šī literatūra esot pārtulkota, tāpēc semināra dalībnieki jau saņēma turpmākajam darbam nepieciešamo izziņas materiālu. Savukārt I.Vītoliņš apņēmās tuvākajā laikā satikties ar Lietuvas Vīngliemežu audzētāju asociācijas prezidentu, lai vienotos par gliemežu piegādes lietām.

"Šinī pavasarī vēl aplokus uzbūvēt nepaspēsim. To ierīkošana prasa gan līdzekļus, gan laiku. Taču piedalīties vīngliemežu ievākšanā, lai tos nodotu realizācijai ar lietuviešu starpniecību, entuziastiem būs iespējams," solīja M.Lankupa, piebilstot, ka par atļaujām tikšot gādāts. Viņa teica, ka paralēli risināšoties arī kooperatīvās sabiedrības vai biedrības veidošana.

Nākamā vīngliemežu audzēšanas interesentu tikšanās paredzēta aprīļa beigās vai maija sākumā. Tad sarunai jau būšot daudz konkrētāka ievirze.


Iebilst pret kontroles sarežģīšanu
Pēteris Jaunzems

Zemkopības ministrija šonedēļ informēja valdību par savstarpējās atbilstības sistēmas ieviešanas plāniem lauksaimniecībā un šim mērķim nepieciešamo finansējumu. Tomēr zemnieki uzskata, ka jauninājums tikai vēl vairāk palielinās jau tā lielo kontroļu skaitu saimniecībās un, iespējams, pat samazinās atbalsta maksājumu lielumu, ko saņem lauksaimnieki.

Jāteic gan, ka savstarpējās atbilstības sistēma nav mūsu ministrijas, bet gan visas Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas elements. Tās mērķis ir nodrošināt saikni starp tiešajiem maksājumiem un to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem gan attiecībā uz apsaimniekojamo zemi un ražošanu, gan apkārtējo vidi, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzību un labturības prasību ievērošanu.

Latvijā savstarpējās atbilstības nosacījumus plānots īstenot pakāpeniski. Vides aizsardzības jomā tos ieviesīs jau nākamgad, pēc tam sekos dzīvnieku identifikācija un reģistrācija, bet, sākot ar 2011.gadu, nosacījumi skars dzīvnieku un augu veselības un labturības sfēru. Paredzēts, ka kontroles funkcijas, cieši sadarbojoties, veiks Lauku atbalsta, Pārtikas un veterinārais, Valsts augu aizsardzības un Valsts meža dienests. Zemkopības ministrija aprēķinājusi, ka savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas realizācijai laikposmā no 2009. līdz 2011.gadam būs nepieciešami papildu finanšu resursi 3 789 593 latu apjomā. Tāda summa esot vajadzīga, lai uzlabotu un paplašinātu atsevišķu kontroles iestāžu darbību.

Ir izskanējis apgalvojums, ka dažām kontroles iestādēm nāksies palielināt pārbaužu skaitu, jo katrai no tām saskaņā ar Eiropas Savienības nostādnēm jānodrošina vismaz tūkstoš atbalsta pretendentu uzraudzība.

Biedrības "Zemnieku saeima" biroja vadītāja Rita Sīle izteikusies, ka faktiski atbalsta saņēmējiem izvirzītos nosacījumus lauksaimnieki jau ievēro. Jaunums esot tikai tas, ka turpmāk no prasību izpildes būs atkarīga naudas summa, ko saimniecība saņems tiešajos maksājumos, jo par katru pārkāpumu draudēs soda sankcijas. R.Sīle uzsver, ka to valstu lauksaimnieki, kur savstarpējās atbilstības sistēma jau pastāv, sūdzas par daudzajām kontrolēm un nesamērīgi lielajiem sodiem. "Dzīve lauksaimniekiem kļuvusi tikai sarežģītāka, un labuma no šīs sistēmas nav ne saimniekam, ne gala produkcijas patērētājiem," viņa paziņojusi. Visa veida kontroles lauksaimniekiem Latvijā ir plānots būtiski palielināt, un vienas saimniecības pārbaudēm tiks tērēta milzīga summa – 2600 lati, sacīja R.Sīle.


Būs atbalsts par pievienotās vērtības radīšanu

Šajā nedēļā Ministru kabinets akceptēja kārtību, kādā lauksaimniekiem piešķirams Eiropas Savienības atbalsts, lai radītu produkcijas pievienoto vērtību. Tādējādi paredzēts paaugstināt lauksaimniecisko ražojumu pārstrādes efektivitāti, palielināt eksporta iespējas.

Izstrādājot atbalsta piešķiršanas nosacījumus, Zemkopības ministrija veikusi pētījumus gan piena un gaļas, gan citu lauksaimniecības izcelsmes produktu pārstrādes sfērā. To rezultātā iegūti secinājumi par pasākumiem, ko nepieciešams paveikt gaļas, piena un graudu pārstrādes jomā, lai palielinātu šīs nozares konkurētspēju ar citu valstu uzņēmumiem.

Konstatēts arī, ka patlaban Latvijā ir laiks, kad notiek uzņēmumu koncentrēšanās. Neraugoties uz to, Eiropas vienotajā tirgū katra atsevišķa mūsu valsts pārstrādes uzņēmuma ietekme ir neliela. Tieši šī iemesla dēļ vērojama sadrumstalotība, kas izpaužas nelielos saražotās produkcijas apjomos un augstās izmaksās, salīdzinot ar apgrozījumu. Tāpēc pievienotās vērtības radīšanai paredzētais atbalsts jāizmanto tā, lai nauda tiktu investēta galvenokārt būvniecībā un aprīkojuma modernizēšanā.


Inflācija labvēlīgi ietekmē pašvaldību vadītāju maciņus
Viktors Ulberts

Turpinam publikāciju ciklu, kurā atspoguļojam Liepājas rajona pašvaldību vadītāju ienākumu deklarāciju saturu par 2007.gadu. No tām izriet, ka inflācijas dēļ ievērojami palielinājies arī amatpersonu atalgojums. Tāpat ir gūti ievērojami ienākumi dažādos saimnieciskos darījumos.

Dividendes gada algas apmērā

Cīravas Pagasta padomes priekšsēdētājs Artis Čanders joprojām ir valdes loceklis mednieku klubā "Avots". Bez tam pērn viņš kļuvis arī par Liepājas rajona pašvaldību apvienotās Būvvaldes locekli.

A.Čanderam pieder dzīvojamā māja, dzīvoklis un zeme Cīravas pagastā un četri transportlīdzekļi – trīs vieglās automašīnas un viens MTZ–80 traktors. No motocikla "Jawa 350", kas bija uzrādīts iepriekšējā amatpersonas deklarācijā, viņš acīmredzot atbrīvojies.

Vēl Cīravas pašvaldības vadītājam pieder 254,81 privatizācijas sertifikāts 7134,68 latu vērtībā, SIA "Rodijs C" 133 daļas 655 latu vērtībā, kā arī viena amerikāņu korporācijas akcija 5000 latu vērtībā. Savukārt skaidrā naudā viņš iekrājis 4000 latu.

Pagasta padomē A.Čanders pērn nopelnījis 8070,55 latus, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš saņemtie 5230,02 lati. Liepājas Rajona padome viņam samaksājusi 2166,93 latus, Būvvalde – 180 latu, savukārt dividendēs no SIA "Rodijs C" saņemti 8000 lati.

Labi pelna lauksaimniecībā

Nu jau bijušais Vaiņodes Pagasta padomes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons amatpersonas deklarācijā norādījis, ka viņš ir saimnieks zemnieku saimniecībā "Brieži 5". Viņam pieder māja, kā arī zeme "Staltbriežos". Tāpat kā līdz šim, V.Jansona īpašumā ir arī paliels autoparks: seši dažādu modeļu traktori, kuru izlaiduma gadi ir no 1977. līdz 1990.gadam, zāles smalcinātājs, divas piekabes, 1988. gada izlaiduma vieglā automašīna "Ford Scorpio", 1990.gadā ražots "Mitsubishi" un 2003.gada izlaiduma "Seat" markas braucamrīks.

Par darbu Vaiņodes Pagasta padomē V.Jansons pērn atalgots ar 7519,93 latiem, 2006.gadā šis atalgojums bija 5803,63 lati. Liepājas Rajona padome viņam samaksājusi 2157,68 latus. Par telpu iznomāšanu SIA "Lattelecom" V.Jansons saņēmis 120,96 latus. Kā 3.grupas invalīdam viņam izmaksāti 652,29 lati, savukārt lauksaimnieciskās ražošanas subsīdijas viņš saņēmis 19509 latu apmērā. Vēl 7638,91 latu V.Jansons ieguvis, pārdodot cirsmas un zāģbaļķus. Taču viņam ir arī parādsaistības 5000 latu apmērā.

Pārdod augoša meža koksni

Gaviezes Pagasta padomes priekšsēdētājs Genadijs Jefimovs ir valdes loceklis gan mednieku klubā "Gavieze", gan biedrībā "Atbalsts Tev", kā arī padomes loceklis akciju sabiedrībā "Grobiņa". Viņam pieder zeme un māja Gaviezes pagasta "Ērgļos", zeme "Upeniekos" un kopīpašumā ar sievu māja Grobiņā.

Savas vieglās automašīnas viņam vairs nav, toties ir 1980.gada ražojuma traktors T–25. Unibankā G.Jefimovam glabājas 4000 latu.

Gaviezes Pagasta padomē tās priekšsēdētājs nopelnījis 7931,03 latus un papildus vēl saņēmis 399 latus. Salīdzinājumam – 2006.gadā tika nopelnīti 5007,89 lati. Liepājas Rajona padome samaksājusi 2782,26 latus, Būvvalde – 300 latu. Vislielākos ienākumus G.Jefimovs guvis, pārdodot augoša meža koksni, ar šo darījumu nopelnījis 19500 latu.

Priekšsēdētājām nav lielu īpašumu

Virgas Pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Balode uz projekta laiku ir arī eksperte Liepājas Rajona padomes Sociālās aprūpes nodaļā. No amatpersonas deklarācijas izriet, ka viņai nekādu īpašumu nav.

Virgas pašvaldībā R.Balode pērn nopelnījusi 9410,31 latu, kas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš saņemtie 5127,13 lati. Liepājas Rajona padomē viņa saņēmusi 2392,18 latu, Sociālās aprūpes nodaļā – 49,96 latus, kā arī viņai izmaksāta pensija 1693,74 latu apmērā.

Otaņķu Pagasta padomes priekšsēdētāja Anda Veidele savā amatpersonas deklarācijā norādījusi, ka tikai nomā zemi Otaņķu pagastā. Citu īpašumu vai saistību viņai nav.

Otaņķu Pagasta padomē A.Veidele pērn nopelnījusi 8770,79 latus, kas ir krietni vairāk nekā gadu iepriekš nopelnītie 5024,85 lati. Liepājas Rajona padomē viņa atalgota ar 2243,09 latiem, savukārt no Lauku atbalsta dienesta kā lauksaimniecības platību maksājumi saņemti 211,87 lati.

Medzes Pagasta padomes priekšsēdētāja Dzidra Cobele norādījusi, ka viņa darbojas arī Medzes pašvaldības Iepirkumu komisijā un Liepājas Rajona padomes Ceļu fondā. Viņai, tāpat kā Otaņķu kolēģei, nav lielu īpašumu, un kā sev piederošos mantu Dz.Cobele uzrādījusi tikai 1988.gada izlaiduma vieglo automašīnu "Honda Accord".

Medzes Pagasta padomē pērn Dz.Cobele nopelnījusi 8417,66 latus. Salīdzinājumam – 2006.gadā viņa atalgota ar 6590,11 latiem. Savukārt Liepājas Rajona padome viņai izmaksājusi 2351,52 latu lielu atlīdzību par darbu.

Pazūd dzīvoklis Liepājā

Dunikas Pagasta padomes priekšsēdētājam Andim Rolim lietošanā ir zemesgabals Dunikas pagastā, taču nez kur pazudis dzīvoklis Liepājā, kas iepriekšējā gada deklarācijā tika uzrādīts kā kopīpašums ar citu privātpersonu. Jaunajos datos nav minēts, ka saistībā ar šo dzīvokli būtu noticis kāds darījums.

Vēl A.Rolim pieder 24 privatizācijas sertifikāti un trīs vieglās automašīnas – "BMW", "Honda Civic" un "VW Multiven", no kurām jaunākā ražota 1994.gadā.

Dunikas Pagasta padomē A.Rolis pērn nopelnījis 7073 latus, kas ir jūtami vairāk nekā 2006.gadā nopelnītie 5286,47 lati. Savukārt Liepājas Rajona padome viņam atlīdzībā samaksājusi 2643 latus un piešķīrusi 90 latu prēmiju. Skaidrā naudā A.Rolis spējis iekrāt 7800 latu.


Grīnvaltus sakopj, bet atrod citas izgāztuves
Dina Belta

Nelegālās izgāztuves Nīcas pagasta Grīnvaltos ir sakoptas, gandarīta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājas vietniece Aina Sprūde.

Jau martā pārbaudīta situācija Šavrovu ģimenei piederošajā zemes īpašumā "Žanniņas", kas atrodas blakus reitterapijas centram "Spīdolas". "Bijām ļoti patīkami pārsteigti par to, kas tur izdarīts," sacīja A.Sprūde. "Vēl tikai drusku jāatkopj, un biotops varētu atjaunoties." Arī no Valentīnam Balobinam piederošā zemes gabala, kur bija izvērtusies otra lielā nelegālā mēslaine, aizvesti gan būvgruži, gan sadzīves un Liepājas zaļās zonas sakopšanas atkritumi. Zemes īpašnieks ar dokumentiem apliecinājis, ka atkritumi nogādāti poligonā "Ķīvītes", bet šīferis aizvests pārstrādei uz Brocēniem.

Bet uzņēmums "Tranzīts L", kurš bez atļaujas šurp vedis zarus, lapas un citus atkritumus no Liepājas, pārsūdzējis Reģionālās vides pārvaldes lēmumu par tam piemēroto sodu.

Taču martā vides pārvaldes darbinieki Nīcas pagastā atklājuši vēl vienu nelikumību – īpašumā "Jurīši", kur izvietojusies Augusta Rukuta vadītā guļbūvju ražotne, bez zemes transformācijas un citām atļaujām nolīdzināts vienu hektāru plašs laukums un to sākts aizpildīt ar būvgružiem. Turklāt A.Rukuts mānījies, ka visas nepieciešamās atļaujas viņam esot, sacīja vides pārvaldes darbiniece. Viņam piemērots administratīvais sods 150 latu apmērā.

"Tā vēl aizvien domā daudzi – mana zeme, daru, ko gribu! Bet tā nav," atgādina A.Sprūde.

Nīcā atrastas vēl arī vairākas mazas gružu izmešanas vietas – cilvēki nobraukuši no šosejas un maisus ar, piemēram, sētas sakopšanā savāktiem atkritumiem aiznesuši paslēpt aiz kāpas. Šādos gadījumos par satīrīšanu atbildīga pašvaldība.


Autobuss izbrauks agrāk

No 15.aprīļa mainīsies rīta autobusa atiešanas laiks "Liepājas tūres" nodrošinātajā maršrutā Liepāja – Aizpute, pastāstīja uzņēmuma izpilddirektore Kristīna Vuciņa.

No Liepājas uz Aizputi autobuss izbrauks pulksten 5.43, savukārt no Aizputes atpakaļceļā dosies pulksten 6.45. Faktiski iznāk, ka autobuss dosies reisā 15 minūtes agrāk nekā līdz šim.

K.Vuciņa pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Aizputes Pilsētas domes lūgumu. Pašvaldība aptaujājusi iedzīvotājus, un lielākā daļa no tiem, kas izmanto šo maršrutu, pauduši vēlmi, lai autobuss uz Liepāju izbrauktu nedaudz agrāk. Tad cilvēkiem būs vieglāk nokļūt savās darbavietās, jo daudzi aizputnieki, kas šo reisu izmanto, iztiku pelna Liepājā.

Jau iepriekš SIA "Liepājas tūre" priekšnieks Jānis Beļaks pauda nostāju, ka uzņēmums būtu gatavs izpildīt pasažieru vēlmi, ja vien būtu droši zināms, ka tas notiek vairākuma interesēs.


Piedāvās izgaršot sieru "Valentīns"

Kazdangas piena pārstrādes uzņēmums SIA "Elpa" apguvis jaunas puscietā siera šķirnes ražošanu. Pirmo reizi tas nogatavināšanā ievietots Valentīna dienā, tāpēc arī ieguvis nosaukumu "Valentīns".

"Elpas" valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis pastāstīja, ka jaunās siera šķirnes izgatavošanai sākumā izmantots govs piens, taču paralēli eksperimentēts arī ar kazas pienu, ko piegādāja zemnieku saimniecības īpašniece Inese Ķiršakmene no Talsu rajona. "Valentīns" iederoties Krievijas un Holandes sieru grupā un nākotnē, ja vien pircējiem nebūs iebildumu, to ražos galvenokārt no kaziņu slaukuma.

Liepājnieki jau jaunnedēļ jauno siera šķirni varēšot nogaršot trīs SIA "Elpa" tirdzniecības vietās – Pētertirgū, "Rāmavā" un Annas tirgū Jaunliepājā. Ražotāji ar nepacietību gaidīšot iedzīvotāju atsauksmes.