Kurzemes Vārds

09:31 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Intervija

Kultūras mantojums – labs pamats ekonomiskajiem panākumiem
Ints Grasis

Savas vizītes nobeigumā Liepājā ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons apmeklēja laikrakstu "Kurzemes Vārds", lai iepazītos ar valsts lielāko reģionālo laikrakstu, kā arī sniegtu ekskluzīvu interviju.

Jūs Latvijā esat aptuveni divus mēnešus. Vai šajā laikā redzētais un pieredzētais atbilst jūsu sākotnējam priekšstatam par mūsu valsti?
– Uz mani ļoti lielu iespaidu atstāja tas, cik ļoti stipras ir Latvijas un ASV attiecības, tās ir vēl ciešākas, nekā biju gaidījis. Tās ir arī pietiekami ilgas, jo, kā zināms, ASV neatzina Latvijas okupāciju. Mēs savukārt esam pateicīgi Latvijai par atbalstu karā pret terorismu.

Jūsu ierašanās Latvijā sakrita ar korupcijas skandāliem Rīgas domē. Vai jums neradās iespaids, ka esat atbraukuši uz koruptīvu vidi?
– Korupcijas līmenis ir jautājums, kas rada bažas un kam noteikti ir jāpievērš liela uzmanība. Jebkuras stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamats ir tiesiskas valsts principu ievērošana un īstenošana. Amerikas vēstniecības visā pasaulē palīdz konkrētai valstij nostiprināt tiesiskas valsts principus, jo tas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi. Bet man jāizsaka arī kompliments Latvijai par to, ko tā līdz šim ir darījusi korupcijas apkarošanas jomā. Tādas iestādes kā KNAB un SAB šos jautājumus ir veiksmīgi risinājušas. Jāatzīst, ka arī ASV kā demokrātiska valsts ir saskārusies ar šāda veida izaicinājumiem. Par demokrātiju ir jārūpējas, lai tā spētu veiksmīgi pastāvēt. Nepieciešami pilsoņi, kas ir vērīgi un stāv tiesiskas valsts sardzē.

Kādi ir jūsu pirmie veicamie darbi Latvijā?
– Prioritāte numur viens ir tehniskas palīdzības sniegšana Latvijas valdībai, kas varētu palīdzēt risināt jautājums, kuri saistīti ar tiesiskas valsts principu īstenošanu, arī darbs pretkorupcijas jomā. Otrā prioritāte ir ekonomisko saišu stiprināšana – tirdzniecība ar Latviju ir ļoti būtiska. Trešais – sadarbība ar Latvijas valdību karā pret terorismu. Mēs pateicamies Latvijai kā NATO dalībvalstij par to, ko tā līdz šim ir darījusi misijā Afganistānā.

Jūsu iespaidi par Latviju ārpus Rīgas? Varbūt Liepāja jūs ar kaut ko pārsteidza?
– Liepāja ir skaista pilsēta ar bagātu kultūrvēsturi. Tas palīdz pilsētai piesaistīt tūristus. Kultūras mantojums ir labs pamats ekonomiskajiem panākumiem un izaugsmei. Taču mani visvairāk pārsteidza ekonomiskā attīstība, ko Liepāja ir piedzīvojusi pēc neatkarības atjaunošanas. Padomju varas laikā Liepāja bija lielākoties militāra pilsēta, osta tika izmantota galvenokārt militāriem mērķiem. Pašvaldības darbs kopā ar uzņēmējiem ir veiksmīgs piemērs tam, kā var veikt pāreju no militāras pilsētas uz uzņēmējdarbībai draudzīgu pilsētu. Bezdarba līmenis Liepājā ir 4,6 procenti – tas ir labs rādītājs. Paveiktais uzņēmējdarbības sektorā ir būtisks solis uz priekšu. Jāmin SEZ izveidošana, kas pilsētai piesaista jaunus uzņēmumus. Šādas nodokļu atvieglojumu zonas dažos gadījumos izveidotas arī Amerikā, un es varu tikai apskaust liepājniekus, ka jūs esat sekmīgi šo iespēju izmantojuši.

Jūs jau minējāt, ka Liepājā padomju gados bija kara bāze, kas cita veida darbību ostā paralizēja. Ir liepājnieki, kas uztraucas par to, ka, izvietojot NATO karakuģus mūsu ostā, vēsture varētu atkārtoties. Viesojoties Liepājā, jūs minējāt, ka Liepājas osta paver sadarbības iespējas starp Latviju un ASV. Kāda veida sadarbību jūs vairāk domājāt – militāru vai saimniecisku? Vai šie divi darbības virzieni var sekmīgi pastāvēt vienā pilsētā, vienā ostā?
– Ar to es domāju sadarbību tirdzniecības jomā. Ir ASV uzņēmumi, kuriem varētu interesēt konteinerpārvadājumi caur Liepāja ostu. Es nedomāju, ka jūsu pieminētās divas lietas viena otrai traucē. Pasaulē esmu redzējis vairākas ostas, kas galvenokārt strādā kā tirdzniecības ostas, taču tajā pašā laikā šīs ostas apkalpo ASV militāros kuģus un tās izmanto arī NATO sabiedrotie. Arī Liepājā ir kara flotes klātbūtne – ir gan kuģi, gan Baltijas ūdenslīdēju mācību centrs, taču es nevaru komentēt informāciju, vai NATO apsver iespēju Liepājas ostu izmantot kā bāzi saviem kuģiem. Es tikai varu no savas pieredzes teikt, ka esmu redzējis, ka militārās un biznesa funkcijas ir sekmīgi apvienotas.

Daļa cilvēku augstu viesu ciemošanos uztver ar zināmu skepsi. Ko mēs – liepājnieki – nākotnē varētu gūt no jūsu 2008.gada aprīļa divu dienu vizītes mūsu pilsētā?
– Vizītes galvenais mērķis bija pieminēt ASV 10 lidotājus, kas gāja bojā 1950.gada aprīlī. Mēs esam ļoti pateicīgi liepājniekiem, ka viņi visu šo laiku ir godājuši lidotāju piemiņu. Esam atbraukuši kā draugi, kurus šeit saista stipras un senas saites. Turpināsim sadarboties ar Liepājas līderiem, mācībspēkiem, uzņēmējiem. Tāpat ceram, ka, Latvijai pievienojoties bezvīzu režīma programmai, kas, iespējams, notiks jau šā gada beigās, uzlabosies tūrisma iespējas.

Jūsu dzīvē lielu lomu ir spēlējusi militārā karjera. Ko jūs varētu pateikt tiem Liepājas puišiem, kas domā par to, bet īsti nevar izšķirties?
– Katram jaunietim, kas apsver militārās karjeras iespēju, ieteiktu to izmantot. Tieši militārajā dienestā gūtais turpmākajā karjerā man palīdzējis visvairāk. Protams, tas nebija viegli, bet dzīvē pēc tam visi citi izaicinājumi šķita vieglāk pārvarami. Esmu ticies ar Latvijas Republikas aizsardzības ministru, bruņoto spēku ģenerāļiem, un es teiktu, ka viņi visi ir lieliski līderi. Latvijai ir pamats lepoties ar savu armiju. Latvijā ir profesionālais militārais dienests, un tas arī nozīmē, ka tam pievienojas tikai labākie. Cilvēks kļūst stiprāks un disciplinētāks. Tas palīdz tālākajā dzīvē.

Kādas ir jūsu spilgtākās atmiņas par dienesta laiku Irākā? Varbūt tā ir epizode, varbūt tas ir kopējs iespaids?
– Vispatīkamākās atmiņas man saistās ar irākiešu bērniem. Tauta bija nabadzīga, mēs cēlām viņiem skolas, mēs nodrošinājām bērnus ar skolas piederumiem. Sadama Huseina laikā skolotāji pelnīja tikai apmēram pusotru latu mēnesī, tagad skolotāji tur pelna 125 latus mēnesī. Tas prieks bērnu acīs par to, ka viņi var doties uz jaunu skolu un mācīties angļu valodu, matemātiku un citus priekšmetu, ir vārdos neaprakstāms. Otra spilgta atmiņa. 2005.gada 30.janvārī saņēmu elektronisko pastu no mana drauga, kas bija pilsētas mērs, ka trim no pieciem vēlēšanu iecirkņiem bija uzbrukts, bet, neraugoties uz to, irākieši gāja vēlēt asarām acīs, jo viņi bija aizkustināti par iespēju brīvi paust savu nostāju.

Beidzot mūsu sarunu, mazāk nopietns jautājums. Kādi ir jūsu vaļasprieki un vai Latvijā jūs tos varat īstenot?
– Manus hobijus var iedalīt trīs kategorijās. Pirmais ir skriešana. To daru, arī esot Latvijā – skrienu katru otro dienu. Tas man ļoti patīk. Otrais – kāpšana kalnos. Esmu uzkāpis tādās virsotnēs kā Elbruss Kaukāzā, Kilimandžaro Āfrikā, Makkinlijs Ziemeļamerikā. Bet Latvijā diemžēl man šī iespēja vēl nav bijusi, bet es noteikti atradīšu pašu augstāko virsotni un to iekarošu. Trešais – māksla. Latvijā ir ļoti bagāta kultūra, esmu bijis Nacionālajā mākslas muzejā un uz mani paliekošu iespaidu atstāja tas, cik ļoti kvalitatīva un daudzveidīga ir Latvijas māksla. Jūs varat lepoties, ka jums ir tik daudz talantīgu mākslinieku.