Kurzemes Vārds

15:51 Svētdiena, 8. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Neatkarība virtuvē
Nora Driķe

Saules piekarsētajā virtuvē mazliet oda pēc ceptiem taukiem un kafijas. Burkšķošajā radiotranslācijas aparātiņā kāds, neatceros kurš, skaitīja balsis. To bija pietiekami. Cauri čerkstoņai lauzās aplausi, balsu murdoņa un kaut kas ļoti liels – lielāks par vārdiem, kādus mēs varētu teikt, tāpēc mēs nerunājām nekā. Ārā, aiz piektā stāva loga viss izskatījās tāpat kā pirms stundas. Kļavas ziedēja tāpat dzeltenas, vecā noliktava bija tikpat nobružāta, stacijā autobusi tāpat stāvēja uz četriem riteņiem un cilvēki tāpat kā parasti gāja pa ietvi parastos virzienos. Šī parastība šķita dīvaina, jo nupat mūsu pasaule pilnīgi pārvērtās. Saeimā tikko bija pasludināta Latvijas Neatkarības deklarācija. Man šķita, ka tagad visam ir jābūt citādi, visiem ir jāskrien ārā, jādzied, jāapskaujas – nu vismaz kaut kas jādara! Šī bija svētkiem un priekam ļoti piemērota diena – 4.maijs!

Tagad 4.maijs ir brīvdiena. Izpētīts, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, svētku dienas visbiežāk veltām nepadarītajiem mājas darbiem, rosāmies virtuvē un cenšamies būt kopā ar ģimeni. Ejam ciemos, gatavojam mielastu ģimenei. Droši vien būsim arī dārzos. Katrs baudīs brīvdienu, bet vai baudīs arī kopīgos neatkarīgās Latvijas svētkus?

Valsts svētki Latvijas iedzīvotājiem saistās lielākoties ar novembri, pelēkām debesīm, nosalušām kājām, drūmi, smagmi un tautas ciešanām brīvības cīņās un kapiem. Apmēram puse iedzīvotāju valsts svētkus nemaz nesvin – pat daudzi latvieši ne, noskaidrots Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījumā. Bez tam nereti svētki tiek rīkoti tā, ka lielai daļai iedzīvotāju tie nemaz nav pieejami. Akcents valsts svētkos parasti likts uz brīvībai ziedotajiem upuriem, bet maz tiek pieminētas mūsdienu uzvaras, sasniegumi jebkurā jomā, vai tā būtu zinātne, sports, kultūra vai kas cits. Ļoti maz sarīkojumu domāti ģimenēm, visu paaudžu auditorijai. Vienai lielai daļai iedzīvotāju pat nav saprotams, kas būtu jāsvin. "Jautrību gribas!" sauc studente Anna. Un kāpēc ne? Svētki taču!

Šogad 4.maijs it kā būs starta diena gājienam uz Latvijas 90.dzimšanas dienu 18.novembrī. Ticu, ka šajos mēnešos arī Liepājā būs iespējams piedzīvot atsevišķus saviļņojošus un lepnumu raisošus mirkļus. Droši vien tie saistīsies ar Liepājas Olimpiskā centra atklāšanu vasarā, ar Zigmara Liepiņa īpašo veltījumu Liepājai novembrī, ar Liepājas svētku rotu.

Redzu, ka jau diezgan precīza ir Valsts prezidenta svētku programma Liepājā 9.novembrī. Taču es neredzu, ka Pilsētas domei būtu konsekventa programma, kā mērķtiecīgi aizvest Liepāju, liepājniekus līdz svētku kulminācijai cauri pavasarim, vasarai, rudenim. Nedzirdu starta šāvienu. 4.maijs jau izskatās nogulēts. Neatkarības deklarācijas pasludināšanai Liepājā būs veltīts viens publisks bezmaksas svētku sarīkojums, bērnu koncerts, tas plānots Latviešu biedrības namā, tātad apmeklētāju skaits būs ļoti ierobežots.

Liepāja zaudē piecas, visticamāk, saulainas dienas, kad būtu vislieliskākā iespēja pulcēties ārā, izjust kopību, vienotību, atsaukt sirdī saviļņojumu, ka mums, lai vai kāda, tomēr ir sava Latvija.

Tas nozīmē, ka gaidāmās piecas jaukās maija brīvdienas mēs patiešām varam mierīgi veltīt paši sev. Varam palikt katrs savā vietā. Ar valsts neatkarību savās privātajās virtuvēs pie saviem privātajiem katliņiem.