Kurzemes Vārds

00:35 Pirmdiena, 21. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Ja ar labu nesaprot, der piespiest mācīties
Egils Atvars, 31.arodvidusskolas direktora vietnieks

Laukā paliek siltāks, un skolas vecuma bērniem aizvien vairāk negribas sēdēt skolas solā. Palielinās klaiņotāju skaits. Tāpēc aktuāls ir jautājums, ko darīt, kā piespiest zēnus un meitenes apmeklēt skolu, mācīties, neklaiņot, lai nenokļūtu uz likumpārkāpēja ceļa.

Mums skolā ir pedagoģiskās korekcijas klases, kurās mācās tie puiši, kam radušies robi mācību vielas apguvē, kuri devuši priekšroku ielai, nevis skolai un mācībām. Un tiešām, ir jādomā, ko darīt, ja vecāki ir bezspēcīgi, ja viņi neko nevar pateikt savam divpadsmit līdz četrpadsmit gadu vecajam bērnam, kurš jau tik ļoti pieradis pie izlaidības un klaiņošanas, ka neklausa nevienu.

Tāpēc, manuprāt, derētu sava veida piespiedu audzināšanas iestāde. Tā varētu atrasties tepat Kurzemē, nevis tālu no skolēna dzimtajās mājām. Nevis smaga režīma, varbūt tajā varētu uzturēties nevis visu laiku, bet pa darba dienām, brīvdienās dzīvojot mājās. Šāda tipa iestādē derētu apvienot mācības ar darbu, audzēkņi par labiem darbiem un labu uzvedību izpelnītos kaut kāda veida stimulējumus, piemēram, ekskursiju uz pilsētu vai ciemošanos pie tuviniekiem. Lai gan tad ir jautājums, kas viņus pirmdien uz skolu atvedīs atpakaļ?

Savā praksē esam pārliecinājušies, cik grūti ir strādāt ar tiem audzēkņiem, kuri nav pieraduši pie prasībām savā ģimenē, kur viņus visbiežāk audzina mammas un viņām var neklausīt. Kad runā ar tādu zēnu vienu pašu, izskatās, ka viņš visu saprot un ir gatavs mācīties, paklausīt, apgūt amatu, lai vēlāk būtu noderīgs darba dzīvē. Bet, tikko viņš nonāk kopā ar sev līdzīgiem, tad iedarbojas tā sauktais bara instinkts, skolēns grib izcelties savu vienaudžu acīs, un ne jau ar paklausību skolotājam to var izdarīt.

Protams, ir grūti pāraudzināt tādu cilvēku, kurš no mazām dienām pieradis pie pārprastas klaiņotāja brīvības, kuram mājās nav stingras kārtības un prasību, jo tāds dzīvesveids viņam ir patīkamāks par pienākumiem. Taču varu apgalvot – nav tā, ka neko nevar ieskaidrot. Mums ir korekcijas klases beidzēji, kuri veiksmīgi apguvuši amatu, kuri strādā celtniecībā. Tāpat tie zēni, bijušie klaiņotāji, kuriem ir gaišākas galvas, turpina mācības gan mūsu skolā, gan RTU profesionālajā vidusskolā, Rīgas profesionālās izglītības iestādēs un citur. Tas parāda, ka sava veida piespiešana noder un tomēr var aizvest uz pareizā ceļa.

Bet, domājot par piespiedu slēgta tipa pedagoģiskās korekcijas iestādi, ir jārisina daudzi jautājumi. Ne tikai par to, kur tāda atrastos, kādā veidā tur noritētu mācības un sadzīve, bet arī par to, kur atrast pedagoģiski stiprus skolotāju un audzinātājus, kā arī citu speciālistus.