Kurzemes Vārds

07:09 Sestdiena, 19. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Saldais rūgtums

Diezin vai bijušajai e–lietu ministrei Inai Gudelei vairs kādreiz garšos zemeņu kūka, jo ikkatru saldo kumosu darīs rūgtu atmiņas par zaudēto amatu, kurš tika notiesāts kopā ar visām zemenēm. Bet, kaut arī mūs maz interesē cienījamās dāmas līdzšinējā un turpmākā ēdienkarte, tomēr jāatzīst, ka visādi citādi šķietami nevainīgā kāruma – zemeņu kūkas gals – var kļūt par sākumu svarīgam procesam un pat par tā simbolu mūsu valsts politiskajā virtuvē.

Varbūt naivi, bet gribas ticēt, ka, demisionējot dažu simtu latu dēļ, kas no valsts budžeta notērēti dzimšanas dienas svinībām, politiskās atbildības latiņa ir pacelta augstāk un būs mēraukla arī daudz lielāku summu šķērdētājiem, kā arī krietni nopietnāku pārkāpumu gadījumos, jo līdz šim reti kad varējām sagaidīt ministru atbildīgu rīcību, lai arī cik greizi gājis viņu pārraudzītajās nozarēs. Kā atceramies, pat 25 nevarīgu invalīdu briesmīgā nāve liesmās bijušajai labklājības ministrei nešķita pietiekams iemesls, lai demisionētu, kaut arī tieši viņai būtu jāatbild par norisēm pansionātos, bet satiksmes ministra raķetes trajektoriju joprojām nespēj traucēt ne aizdomīgi miljoni dažādos projektos, ne pasta graujošais kritums, ne ministrijas darbinieku greznās balles par valsts naudu.

Tikmēr tikko demisionējusi gaviļniece ir ne tikai atmaksājusi valsts budžetā dzimšanas dienā notērēto naudu, kas būtu pats par sevi saprotams, bet arī brīvprātīgi atteikusies no vairāku tūkstošu latu lielās kompensācijas, kas pienākas ministriem amata zaudēšanas gadījumā, vienalga, vai viņi paši pamet posteni, vai viņus palūdz to darīt. Līdz šim grūti atcerēties tamlīdzīgu precedentu, jo ministri, lai arī kādās nepatikšanās iekūlušies, nav kautrējušies uz atvadām vēl paņemt krietnu summiņu no valsts budžeta, uzskatot, ka ir to nopelnījuši.

Jācer, ka tikko uzdīgušais atbildības asniņš turpinās augt un zaļot, arvien plašāk izplešoties politiskajā dārziņā gan valsts, gan pašvaldību līmenī, un nenonīks kā stādiņš bez pavasara saules, atstājot mūs bez cerībām savā valstī kādreiz sagaidīt līdz šim tik vārgās demokrātijas uzplaukumu.

Sarmīte Pelcmane