Kurzemes Vārds

00:53 Pirmdiena, 21. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Labi rezultāti "ZZ Čempionātā"

Skolēnu vidū visai populārā sporta un kultūras festivāla "ZZ Čempionāts" pirmajā Kurzemes pusfinālā labākos rezultātus izcīnījuši Vaiņodes un Saldus rajona Druvas vidusskolu audzēkņi.

Vaiņodes vidusskolas 11.klases skolēni bijuši labākie 10. – 11.klašu grupā. Šajā grupā 2.vieta Liepājas 1.ģimnāzijas 11.c klasei, 3.vieta Liepājas 10.vidusskolas 11.a klasei.

Savukārt 6. – 8.klašu grupā 2.vieta Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolas 7.b klasei, bet 3.vieta Grobiņas ģimnāzijas 8.b klasei.

Pusfināls notika Kuldīgā pirmdien, 21.aprīlī. Priekšā vēl viens pusfināls. Labākie no visiem novadiem tiksies finālā Rīgā. "ZZ Čempionātā" notiek daudzveidīgas sportiskās aktivitātes un tiek risināti intelektuālie uzdevumi, kur skolēni var demonstrēt erudīciju un improvizācijas spējas.


Svin "Dzīvo burtiņu"
Dina Belta

Bērniem ar logopēdiskiem traucējumiem nav ne konkursu, ne olimpiāžu, toties viņiem ir savi svētki "Dzīvais burtiņš". Pagājušās nedēļas nogalē tie notika jau astoto reizi, šoreiz Pāvilostā.

Uz "Dzīvo burtiņu" sabrauca 13 skolu bērni, paši pāvilostnieki bija četrpadsmitie, pastāstīja Pāvilostas vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā, logopēde Daiga Jēkabsone. Svētku rīkošanā iesaistījās arī skolēnu līdzpārvalde.

Bija gan priekšnesumi, ko katra skola bija sagatavojusi jau mājās, gan īpaši gardas pusdienas, gan pastaigas gar jūru. "Bērniem arī ir ļoti svarīgi redzēt, kā dzīve norit citās skolās," uzsvēra Pāvilostas pedagoģe. Skolu dzīvē turklāt neesot nemaz tik daudz iespēju skolēniem savā starpā tikties dažādu pašvaldību mācību iestādēs.

Kamēr bērni rīkoja dažādas atrakcijas un ballējās, logopēdi savā starpā pārrunāja aktualitātes. Viena no būtiskākajām: saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, ar logopēda vai psihologa ieteikumu bērnam ar logopēdiskām problēmām iespējams atvieglot prasības 3., 6. un 9.klases pārbaudes darbos. Līdz šim šādas iespējas nebija, sacīja D.Jēkabsone.

Skaņu izrunas labošana skolas gados vairs neprasa tik daudz pūļu, ja daudz šajā sakarībā strādāts jau bērnudārzā. Bet aizvien vairāk ir to bērnu, kam ir mācīšanās grūtības un nespēja ilgstoši noturēt uzmanību, sacīja D.Jēkabsone. Jāpiezīmē, ka runas un valodas traucējumi var arī saistīties kopā ar grūtībām matemātikas apguvē. "Runājot par apstākļiem, kas šīs problēmas izraisa – pēdējie pētījumi, piemēram, ir parādījuši, ka lielāka iespēja iegūt lasīšanas un rakstīšanas traucējumus ir tiem bērniem, kam, vēl mammas vēderā esot, vairākkārt veikta ultrasonogrāfiskā izmeklēšana."

Logopēdiem Liepājas rajonā ir arī sava metodiskā apvienība, to vada Grobiņas vidusskolas pedagoģe Alīda Roģe.


Pa ceļiem atkal siro krāpnieki
Viktors Ulberts

"Nav benzīna, nav naudas," lauzītā krievu valodā izmisumu trešdien uz Rīgas – Liepājas šosejas cenšas tēlot melnīgsnēji vīri ar čigāniskiem sejas vaibstiem un lūdz palīdzēt, pretī solot visādus labumus, piemēram, milzīgus it kā zelta zīmoggredzenus. Lai arī šādi krāpšanas gadījumi fiksēti jau pirms vairākiem gadiem, aizvien tomēr vēl gadās kāds cietušais.

"Kurzemes Vārdam" izdodas novērot savdabīgo čigānu uzstāšanos, jo redakcijas automašīnu arī aptur it kā nelaimē nokļuvušie ceļotāji. Vispirms pie šosejas malas redzams, ka no divām mašīnām izkāpuši vairāki cilvēki un cilā kaut kādas paunas. Piebraucot tuvāk, viens vīrietis sparīgi māj ar roku, radot iespaidu, ka nepieciešama palīdzība. Tikai kad automašīna apturēta, redzams, ka ļaudis ir čigānu tautības vīrieši, sievietes, bērni, kuri ceļmalā gatavojas kaut kādam piknikam.

Bet viens no vīriešiem sāk darboties. Mēģinot radīt ārzemju ceļotāju iespaidu viņš, visticamāk, tēloti ļoti sliktā krievu valodā vaicā, vai saprotam krieviski. Kad saņemta apstiprinoša atbilde, vīrietis izmisīgi cenšas ieskaidrot, ka ceļojuma laikā pazudusi nauda, tāpēc nav benzīna, lai tiktu tālāk. Kā kompensāciju par finansiālu palīdzību viņš piedāvā no pirksta tikko noņemtu iespaidīga izmēra zīmoggredzenu. Esot no zelta. Visticamāk gan, ka tikai zelta krāsā. Kad redz, ka mēs uz āķa neuzķeramies, pieskrien otrs izmisušais ārzemnieks un piedāvā vēl vienu tādu pašu gredzenu. Tomēr nepiekrītam šādam izdevīgam darījumam un dodamies prom.

Policijai esot ziņots par šiem aizdomīgajiem ceļotājiem, taču neviens neesot aizturēts, tāpat neviens nav ziņojis par to, ka būtu cietis.

Jau rakstīts, ka gandrīz katru gadu Liepājas rajona ceļos uzrodas čigānu tautības aktīvisti, kuri uzdodas par nelaimē nokļuvušiem ārzemniekiem, taujā ceļu uz lidostu, lūdz naudu, pretim solot gan zelta izstrādājumus, gan drēbes. Pēc tam gan izrādās, ka zelta izstrādājums ir parasts bleķis, bet drēbju maisā sabāztas vecas lupatas.


Rīko konkursu par pilsonību

Šodien pulksten 11 Priekules vidusskolā notiek konkurss Liepājas rajona skolēniem "Mēs – Latvijas pilsoņi".

To organizē Naturalizācijas pārvaldes Liepājas reģionālā nodaļa sadarbībā ar Liepājas Rajona padomi un Izglītības pārvaldi. Skolēniem būs iespējams parādīt savas zināšanas par Latvijas vēsturi, Satversmi un pilsonību.

Pērn līdzīgs konkurss "Pilsoniskā sabiedrība un līdzdalība" notika Aizputes pagasta pamatskolā.

Rīkotāji norāda, ka pasākuma mērķis ir veicināt skolēnu pilsoniskās piederības apziņu.


Atklāj pārsteidzošu un košu šveicieša izstādi

Šodien Aizputes Novadpētniecības muzeja izstāžu zālē atklāj Šveices izcelsmes mākslinieka Ērika Grubela gleznu izstādi, informē muzeja vadītāja Jolanta Berga.

Izstādes "Impresijas 008" autors ir šveicietis, bet jau vairāk nekā desmit gadu viņš dzīvo Rīgā.

Aizputē varēs apskatīt 30 pēdējo gadu laikā radītos darbus, kas pārsteidz ar savu košo un ekspresīvo krāsu paleti. Tās ir klusās dabas, Rīgas un Latvijas mazpilsētu skati, abstrakcijas. Turklāt, kā apgalvo autors, tās lieliski atbilstot viņa paša raksturam – neskatoties uz izstādes nosaukumu, tur ir gan impresionisma, gan arī ekspresionisma iezīmes.

"Mani nevar ielikt konkrētos rāmjos, esmu taisnvirziena kustības piekritējs, dažbrīd arī kalnā kāpējs. Man svarīgi zināt, kas ar mani notiek. Manas inspirācijas var izprast tikai tad, ja ļauj tām iedarboties uz sevi," izteicies pats mākslinieks.

Autors glezno ar eļļas un akrila krāsām, reizēm arī ar akvareļkrāsām un pasteļkrītiņiem.

Pirms pārcelšanās uz dzīvi Latvijā, Ē.Grubels Šveicē vairāk nekā 35 gadu garumā strādājis gan pastā, gan militārajās struktūrās, gan policijā. Gleznošanai pievērsies pirms apmēram 30 gadiem.

Izstādes atklāšana un tikšanās ar autoru pulksten 18.


Rokdarbu izstāde – bagāta ideju krātuve
Dina Belta

Šodien pulksten 13 savu dzimšanas dienu sāks svinēt Nīcas biedrība "Ziedēt arī atvasarā". Saistībā ar to jau visu šo nedēļu Kultūras namā apskatāma rokdarbu izstāde, kur skatāmi pulciņa "Vēlziedes" krāšņie darinājumi. Šodien tiem piepulcēsies arī citu rokdarbnieču darbi.

Pēc visa spriežot, izstāde izdosies bagātīga un varēs kalpot par vietu, kur smelties dažādas interesantas idejas. Līdzās nīcenieču cimdiem, zeķēm, apmetņiem, baltajiem darbiem, tamborētām somām, apdarinātiem saulessargiem un priecīgiem dekoriem būs arī liepājnieču un citu rajona pilsētu un pagastu iedzīvotāju darbi.

"Mēs šajā izstādē esam salikušas visu to, kas šoziem tapis," acis izstādei pārlaiž "Vēlziežu" vadītāja Elvīra Cibule. Turklāt darbi nav tikai apskatei, piemēram, krāšņie pončo pašu piemērīti jau ne vienā sarīkojumā vien. Nīcas sievām rokdarbu pulciņa tikšanās reizes esot ne tikai kopīga darbošanās. Tam pašsaprotami līdzi nākot arī sarunas, apmainīšanās idejām, jaunākajām ēdienu receptēm un citām svarīgām lietām. Tikai kopīgā un saskanīgā darbā jau arī varēja tapt šīs izstādes nagla – 15 dažādās tehnikās darināts lina galdauts, kur katra veidojusi savu kvadrātiņu. "Ja Nīcā būs muzejs, tad atdosim tam, bet, kamēr vēl nav, pašas paturēsim," E.Cibule saka par nesalīdzināmo galdsegu.

Savs akcents ir visām "Vēlziežu" regulāri rīkotajām izstādēm. Piemēram, pērn viņas nīceniekus priecēja ar bērza zaros izvietotajiem krāšņajiem tamborētajiem ziediņiem un taureņiem.

Četrus gadus rokdarbnieču dvēsele un ideju ģeneratore bija Anna Cērpa, šogad vadību uzņēmusies Elvīra, taču Anniņa savus padomus dodot un labprāt palīdzot joprojām.


Beidzot nav aizmirsti arī mežu īpašnieki
Pēteris Jaunzems

Aizvakar spēkā stājās aprīļa vidū pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz sniegt finansiālu atbalstu mežu īpašniekiem. Atbalstu viņi saņems par tām platībām, kas ir iekļautas "Natura 2000" dabas teritoriju tīklā.

Jāizvēlas, kuru atbalstu saņemt

Runa šoreiz ir par meža zemju platībām, kuras saskaņā ar likumu atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Nature 2000" sarakstā un kurās kaut kādā veidā, piemēram, aizliedzot visa gada laikā galveno, kopšanas vai kailcirti, ir ierobežota saimnieciskā darbība. Tā skaidro Mežu īpašnieku biedrības pārstāve Aiga Grasmane. Līdz šim, kā vērtē paši mežu īpašnieki, ierobežojumi nespēja segt radušos zaudējumus. Pastāvošā kompensāciju sistēma paredz divu veidu atbalstu: atlīdzību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem un zemes atpirkšanu. Mežu īpašnieki uzskata, ka tā nākotnē vēl ir jāpilnveido, lai īpašnieki varētu saņemt kaut kādu atlīdzību arī par citām platībām, uz kurām attiecas ierobežojumi, kas liedz gūt no meža ekspluatācijas cerētos ienākumus.

Saskaņā ar aprīļa vidū akceptētajiem Ministru kabineta noteikumiem minimālā platība, par kuru piešķir atbalstu, ir viens hektārs, un to nedrīkst veidot nogabali, kas ir mazāki par pushektāru. Nauda netiek maksāta arī par purviem. Atbalsta lielums ir 60 eiro par vienu meža zemes hektāru.

Dienvidkurzemes virsmežniecības inženiere mežu un vides jautājumos Monika Jansone turklāt uzsvēra, ka īpašniekiem jāliek aiz auss: maksājums pienākas tikai gadījumos, ja pretendents par attiecīgo platību nav saņēmis kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, izņemot kompensācijas par kopšanas cirtes aizliegumu. Tāpēc cilvēkiem ir jāizvēlas, kuru no atbalsta veidiem saņemt.

M.Jansone atzina, ka Liepājas rajonā, bet jo īpaši Nīcas un Rucavas pagastu teritorijās, esot ļoti daudz nelielu mežu īpašnieku, kas varētu pretendēt uz atbalsta līdzekļiem, taču var gadīties, ka informācijas nepietiekamības dēļ viņi nepagūst to izdarīt, jo paziņojums par maksājumiem saņemts tikai šonedēļ.

Finansējumu dēvē par neadekvātu

Komentējot ziņu par atbalsta saņemšanu, SIA "GM Koks" līdzīpašnieks Gundars Vītols teica, ka visos sīkumos vēl neesot iepazinies ar noteikumiem. Tomēr finansējuma lielums par ierobežoto saimniecisko darbību viņam liekoties neadekvāts tām iespējām, ko īpašnieks spētu gūt, ja būtu brīvs no šiem ierobežojumiem.

"Ja mežs ir pieaudzis un sasniedzis to vecumu, kad varētu notikt galvenā cirte, tad saimniekam par realizētajiem kokmateriāliem no viena hektāra meža, atkarībā no pastāvošajām cenām, būtu iespējams nopelnīt no trīs līdz par 10 tūkstošiem latu. Tāpēc domāju, ka atbalsts vairāk ir domāts tam, lai īpašnieki nevarētu teikt, ka viņiem neko nedod," sprieda G.Vītols. Viņš arī atzina, ka pieteikšanās termiņi ir ļoti īsi un darbā aizņemtiem cilvēkiem grūti tajos iekļauties.

Arī Rucavas pagasta Bajāru mežu īpašnieks Otomārs Ozols, kurš pazīstams ar saudzīgu attieksmi pret mežaudzēm un vispār, vērtējot mežu kā banku, kur iespējams uzglabāt savu kapitālu, nenodarbojas ar kailcirtēm, atzina, ka termiņi atbalsta saņemšanai nepieciešamo pieteikumu iesniegšanai esot daudz par īsu. Viņaprāt, arī maksājumi ir gandrīz simboliski, turklāt no informācijas neesot skaidri saprotams, vai atbalstu paredzēts piešķirt arī par dabas aizsargājamās teritorijās ietilpstošajiem laukiem, kas nav mazāki par pushektāru. "Ja paspēšu to izdarīt, tad arī es pieteikšos šim atbalstam. Jo manā īpašumā atrodas kādi seši hektāri mežu, kas ietilpst Papes Dabas parka teritorijā," viņš sacīja.

Uzziņai

* Lai pretendētu uz "Natura 2000" maksājumiem, finansējuma pretendentam pašam dabā jānosaka atbalstam pieteikto platību robežas. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, viņam jānodrošina arī meža inventarizācija.
* Bez tam noteikumos ir sacīts, ka iesnieguma gadā nedrīkst mainīties meža zemes īpašnieks.
* Lauku atbalsta dienesta reģionālajās pārvaldēs atbalsta saņemšanai iesniegumu veidlapas sāka izsniegt 23.aprīlī.
* Pieteikumi jānogādā LAD pārvaldē līdz 15.maijam. To iespējams izdarīt arī elektroniski, turklāt šoreiz neesot nepieciešams arī elektroniskais paraksts.


"Elpas" siers – Latvijas sieru izlasē

Vakar Rīgas Latviešu biedrības nama lielajā zālē notika Latvijas ārstu konference, kurā piedalījās pārstāvji no visiem Latvijas rajoniem. Kādā no kafijas pauzēm biedrība "Siera klubs" tur sarīkoja vērienīgu piena pārstrādes uzņēmumos ražoto sieru degustāciju.

Kā pastāstīja kluba prezidente Vanda Davidanova, ārstiem tika demonstrēta pašu labāko un gardāko mūsu valstī gatavoto sieru izlase. Blakus tādiem izslavētiem gardumiem, kādi ir akciju sabiedrībā "Rīgas Piena kombināts" gatavotais siers "Edama", "Limbažu pienā" ražotais "Monterigo" un "Trikātas siera" izlaistais "Krievijas siers", atradās arī Liepājas rajona piena pārstādes uzņēmuma SIA "Elpa" darinājums – "Kazdangas siers".

Degustācijas galdu klāja kafejnīcas "Hromets" pavāri, kuri bija izmantojuši aptuveni 50 kilogramus siera, kas darināti13 piena pārstrādes uzņēmumos.


Strīdas par pārdotu māju
Viktors Ulberts

Cilvēku neuzmanība, rūpīgi neiepazīstoties ar līgumiem, ko paraksta, kā arī saskarsmes problēmas varētu būt vainojamas situācijā, kāda izveidojusies Aizputes pagasta "Smiltnieku" mājās. Tur izvērsies strīds starp mājas bijušo īpašnieku un esošo saimnieku, kurš vēlas ēku remontēt. Taču, iespējams, konflikts atrisināsies abām pusēm labvēlīgi, cer un prognozē Aizputes Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Uzskata, ka terorizē

93 gadus vecais Aizputes Pagasta iedzīvotājs Jānis Kristapsons ir uzrakstījis emocionālu vēstuli gan redakcijai, gan vietējai pašvaldībai, kurā lūdz palīdzību strīdā ar jauno mājas īpašnieku. Viņš Aizputes pagastā dzīvo jau 70 gadu, sākotnēji mitinājies "Dambeniekos", 1954.gadā līdzās uzbūvējis jaunu māju – "Smiltniekus", kas tagad ir kļuvusi par strīda objektu.

"2007.gadā māju pārdevu. Pirkšanas – pārdošanas līgumā minētas manas tiesības, ka man līdz mūža beigām lietošanā paliek dzīvojamā māja, garāža un siltumnīca. Tāpat, ka dzīvojamās mājas remontdarbus drīkst veikt, tikai saskaņojot ar mājas pārdevēju, tas ir, mani," klāsta J.Kristapsons. Taču jaunās īpašnieces pilnvarotā persona Laimonis Zariņš jau sācis apsaimniekot māju, ierīkojis dziļurbuma aku un ūdens rezervuāru, kas paredzēts centrālajai apkurei, kā arī vēloties pārbūvēt vrtuves sienas un jumta konstrukciju.

"Bet tāda pārbūve līgumā nav paredzēta. Tur rakstīts par iespējamiem remontdarbiem, ja tos saskaņos ar mājas pārdevēju," šokēts ir J.Kristapsons. Viņš uzskata, ka L.Zariņš ar šādām metodēm cenšoties panākt, lai vecais vīrs tur vairs nedzīvotu. "Man ir 93 gadi un esmu bezizejas stāvoklī," palīdzību lūdz sirmgalvis.

Abas puses sola izrunāties

Lai arī šis konflikts izskatās pēc civiltiesiska strīda un pašvaldības spēkos nav to atrisināt, Aizputes Pagasta padomes priekšsēdētājs A.Šilis tomēr reaģējis uz šo lūgumu un aizbraucis aprunāties ar abām iesaistītajām pusēm. "Zariņš man apliecināja, ka Kristapsons varēs dzīvot mājā līdz mūža galam un viņam neesot nekādu ļaunu nodomu dabūt Kristapsonu laukā no turienes. Un tomēr viņam ir plāni māju saremontēt, jo tā tiešām brūk kopā. Un, ja neko nedarīs, iespējams, jau tuvākajā nākotnē tur vairs vispār nebūs ko remontēt," secina A.Šilis.

Arī viņš norāda, ka situācija savā ziņā ir paradoksāla, jo cilvēkiem īpašums pieder, bet remontēt to nedrīkst. Taču arī Zariņu ģimenei vajadzēja iedziļināties līguma niansēs un redzēt, kādi apgrūtinājumi īpašumam uzlikti. Turklāt saprotami arī vecā vīra pārdzīvojumi, kad tiek mainīta vide tur, kur viņš pavadījis visu mūžu.

Tomēr tikšanās beigusies cerīgi. "Abi man apsolīja, ka bez strīdiem piesēdīsies pie galda, Zariņš izskaidros visas cetlniecības tehniskās nianses, un, iespējams, ja Kristapsonam visu kārtīgi izskaidros, viņš arī piekritīs," piebilst A.Šilis.