Kurzemes Vārds

14:46 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirksim pienu. Veikala vai zemnieku piedāvāto?

Daiga Lutere

Vēl nesen Liepājā bija veikali, kuros pienu varēja nopirkt par vairāk nekā 70 santīmiem litrā. Tomēr zemnieki, piena ražotāji, savu produkciju pārstrādes uzņēmumiem pārdeva pat par 14 un nedaudz vairāk santīmiem litrā. Par kvalitatīvu, normām atbilstošu pienu tagad maksā apmēram 19 santīmu. Pirms dienas veikalā "Maxima" Dzērves ielā litrs "Rasas" (3,8 procenti tauku) lauku piena maksāja 66 santīmus. Nav brīnums, ka daļa pircēju sastingst patiesās šausmās, vienā vai otrā tirdzniecības vietā ieraugot piena produktu cenas, kas, salīdzinot ar laiku pirms diviem gadiem, kāpušas ievērojami. Vai tiešām pilsētniekam pirkt lētāku pienu jābrauc uz zemnieku saimniecību?

Pirkt pie zemniekiem?

Šās nedēļas sākumā Latvijas zemnieku organizācijas aktīvi mudināja pircējus beidzot "tā pa īstam" protestēt pret piena nesamērīgo dārdzību veikalos un to iegādāties tieši lauku saimniecībās, nemaksājot tirdzniecības un pārstrādes uzņēmumu uzliktos uzcenojumus. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāve Aija Balode uzskata, ka piena produktu augstās cenas veikalos ir uz tirgotāju sirdsapziņas. Taču nav noslēpums, ka jau gadiem no rajona zemnieku saimniecībām uz Liepāju regulāri brauc uzņēmīgi ļaudis, kuri atraduši savu pircēju loku un produkciju – pienu, biezpienu, krējumu, arī sieru u.c. – pārdod pa tiešo: daudzdzīvokļu māju pagalmos, uzņēmumos, paziņu privātajās mājās, arī pilsētas tirgos zem letes. Šis piens ir tikko no gotiņas nācis un apmēram uz pusi lētāks nekā veikalos. Turklāt iedzīvotāji stāv rindās, lai tikai tiktu pie kārotajiem produktiem. Vakarrīt ap pulksten astoņiem "Kurzemes Vārds" devās uz kādu no pilsētas Dienvidrietumu rajona māju pagalmu, lai satiktu piena pārdevēju.

"Viņi meklē mani, nevis otrādi"

Smaidīgā un omulīgā otaņķniece, kura gan lūdza neminēt viņas vārdu, pienu, biezpienu jau bija pārdevusi. Pagalmā ar automašīnu bija ieradusies pulksten pusastoņos, un ļaužu rinda ar pudelēm un burkām viņu jau gaidījusi. Un tā gandrīz katru rītu. Ātri vien pārdevusi 40 litru piena. Saimniecībā esot četras govis. Tagad tās "ejot ciet", un tādēļ piena litra cenu nedaudz esot palielinājusi – 40 santīmu par litru. Biezpiens maksā 1 latu un 40 santīmu kilogramā, krējums – 1 latu kilogramā. Vēl otaņķniece pārdošanai bija atvedusi bērzu sulu, sautētus kāpostus, marinētas bietes, mārrutkus, rabarberus u.c.

Piena produktus pārdodot jau kopš 90.gadu sākuma. Kādēļ? Ne lai ar pienu taisītu biznesu, bet gan lai iegūtu apgrozāmos līdzekļus. Proti, naudiņu, par kuru nopirkt ikdienā nepieciešamās preces. "Un pircēji jau meklē mani, nevis es viņus," neslēpa pārdevēja. "Katram zemniekam, kurš pienu pārdod pilsētā, ar laiku izveidojas savs klientu, pircēju loks. Jā, lielākoties tie ir pensionāri. Ja jau mana produkcija nebūtu laba, tad arī pircēju nebūtu. Pārdodu tieši to pašu, ko paši mājās ikdienā ēdam, no kā pārtiekam. Viss bez konservantiem vai citām piešpricēm." Jautāta, vai pircēji var būt mierīgi, ka nopirkuši kvalitatīvu pienu, otaņķniece pārliecinoši atbildēja, ka tiek veikta ganāmpulka stingra pārraudzība un viņa par savu mantu ir droša.

Vai ir atbalstāms aicinājums piena produktus iegādāties pie zemniekiem, nemaksājot uzcenojumu, ko paņem ražotāji un tirgotāji? Vakarrīt satiktā piena pārdevēja teica: "Var jau saprast, ka katrs, arī piena pārstrādes uzņēmumi, tirgotāji, grib nopelnīt. Ja ir, kas viņu preci pērk, lai tā notiek. Bet Zemkopības ministrijas ierēdņus gan obligāti reizi gadā uz mēnesi vajadzētu sūtīt darbā uz lauku saimniecībām, lai viņi beidzot redz un saprot, kā viss notiek reālajā dzīvē..."

Plaisa ir liela

Kooperatīvās sabiedrības "Audarmuiža" valdes priekšsēdētājs Andis Eveliņš, kura uzņēmums nodarbojas ar piena ražošanu, "Kurzemes Vārdam" pauda nostāju, ka aicinājums pilsētniekiem pirkt pienu tieši no zemniekiem, lai tādējādi ieriebtu piena pārstrādes uzņēmumiem un tirgotājiem, nebūs risinājums. Tas tikai liecinot par krietnu plaisu starp piena piegādātājiem un pārstrādātājiem. "Man šāda tirgošanās atsevišķi pa litru vai diviem, nav risinājums. Bez esošajām tirgus iestrādēm visu saražoto pienu nevarēšu pārdot. Ja no rīta līdz pulksten pusastoņiem kāds pilsētnieks uz fermu atbrauks, pienu ieliešu."

Rindās stāv pensionāri

Pētertirgus skārņos ir trīs tirdzniecības vietas, kurās pārdod SIA "Elpa" ražoto izlejamo pienu, arī biezpienu, krējumu. Viena no pārdevējām sacīja, ka tas gan nav "tīrs lauku piens", jo ir ticis pasterizēts. Litrs maksā 42 santīmus. Krējums – 96 santīmus kilogramā, biezpiens – 2 latus un 10 santīmus. Dienā vienā tirdzniecības vietā pārdodot apmēram 100 litru piena, un tas ir pirmais produkts, kas pazūd no letes. Pircēji – galvenokārt pensijas vecuma ļaudis, kas meklē iespējas, lai iepirktos lētāk.

Ko par situāciju, ka zemnieki savās saimniecībās slaukto pienu ved uz pilsētu un pārdod pagalmos vai citās vietās, domā Pārtikas un veterinārā dienesta Liepājas pārvaldes vadītāja Iveta Eglija? Viņa teica tā: "Katrs pircējs jau pats izvēlas, kur un ko pirkt, par ko maksāt savu naudu. Vairums piena produktu tirgotāju, protams, neievēro noteikumus par tirdzniecību uz ielas. Pircējiem jārēķinās, ka tādējādi produkti var tikt piesārņoti – vējš, smiltis, lietus u.c. Apdraudējums cilvēka veselībai var rasties arī tādēļ, ka gotiņas var būt slimojušas un ārstētas ar antibiotikām, kas nonācis pienā. Tam ir jābūt arī pareizi atdzesētam. Ja saņemsim kādas sūdzības, pārbaudīsim, bet lielu problēmu līdz šim nav bijis. Pērn pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz kārtību, kādā atļauts tirgoties ar nepasterizētu pienu. Šo informāciju var iegūt mūsu nodaļā."

Nobeiguma vietā

Jā, piens veikalos nav nekāds lētais. Par litru jāmaksā apmēram divdesmit, trīsdesmit santīmu vairāk, nekā pērkot tieši no zemnieka. "Kurzemes Vārds" pārliecinājās, ka lētā piena pircēji lielākoties ir pensionāri. Strādājošie piena produktus tik un tā iegādājas veikalos pēc darba kopā ar citām ikdienā nepieciešamām pārtikas precēm. Tas liek domāt, ka Latvijas zemnieku organizāciju aicinājums tomēr neiegūs masveidīgu raksturu un pelnīt turpinās kā piena pārstrādātāji, tā tirgotāji. Bet mēs, pircēji, maksāsim, cik viņi prasīs.