Kurzemes Vārds

03:44 Piektdiena, 3. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Kolēģi atceras dižo lauksaimnieku

Pagājušajā sestdienā Ogres rajona Lielvārdē notika svinības, kurās kolēģi, draugi un laikabiedri 105.dzimšanas dienā atcerējās dižo lauksaimnieku un kopsaimniecības "Lāčplēsis" priekšsēdētāju Edgaru Kauliņu jeb Kauliņtēvu, kā viņu dēvēja tautā.

No mūsu rajona uz Lielvārdi bija devušies bijušie kopsaimniecību vadītāji Viktors Čamans, Edgars Ronis, Ivars Šalms, Jānis Griezītis, Jānis Vilsons un Juris Janeks. Tur viņi tikušies ar daudziem pazīstamiem cilvēkiem, jo jubileja pulcējusi galvenokārt vecākās paaudzes lauksaimniekus, taču neesot trūcis arī gados jaunu cilvēku, kuri strādā šajā nozarē. Sarīkojums noticis Andreja Pumpura muzejā, bet pie ēkas, kur atradās kopsaimniecības kantoris, sarīkojuma dalībnieki iestādīja liepiņu, jo ozols jau ticis iedēstīts Kauliņtēva 100.dzimšanas dienā.


Peļņu novirzīs attīstībai

Akciju sabiedrība "Grobiņa" pērn gūto peļņu nesadalīs, bet gan novirzīs uzņēmuma ražošanas attīstībai un modernizācijai, pagājušajā nedēļā nolemts akcionāru sapulcē.

Pagājušajā gadā akciju sabiedrības "Grobiņa" peļņa bija 50204 lati, kas ir krietni mazāk nekā 2006.gadā nopelnītie Ls 285865.

Pērn samazinājies arī uzņēmuma apgrozījums, kas pērn bija 1 817 829 lati, bet gadu iepriekš – 1 983 610 latu.

Akcionāru sapulcē uzklausīti valdes un padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums. Tāpat akcionāri apstiprināja pagājušā gada pārskatu.

Akciju sabiedrības "Grobiņa" pamatdarbība ir ūdeļu un sudrablapsu audzēšana kažokādu ieguvei.

Uzņēmuma akcijas tiek kotētas Rīgas Fondu biržas "Otrajā sarakstā".


Zvejas floti plāno samazināt
Pēteris Jaunzems

Latvijas zvejas flotes piepūles sabalansēšanas plāns, ko nule kā akceptējusi valdība, līdz 2013.gadam Latvijas zvejas floti Baltijas jūrā paredz samazināt par 70 kuģiem, bet piekrastes zvejnieku skaitu – par 110 kuģiem. Tas rāda, ka arī zvejniecībā sagaidāma optimizācija.

Plānā iekļauti divi pasākumi: "Kopienas zvejas flotes sabalansēšana" un " Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana". Katram flotes segmentam aprēķināts vēlamais kapacitātes līmenis. tiek skaidrots, ka tas atbilst prognozētajām zvejas iespējām un varētu nodrošināt līdzsvarotu zvejnieku darbību. Zemkopības ministrija paudusi uzskatu, ka Latvijas zvejas flotes iespēju sabalansēšana ar pieejamajiem zivju resursiem došot pozitīvu sociāli ekonomisko efektu zvejā nodarbinātajiem darbiniekiem un kuģu īpašniekiem. Zivsaimniecības pārvaldes vadītājs Normunds Riekstiņš, komentējot valdības apstiprināto plānu, atzina, ka tas esot brīvprātīgs un, ņemot vērā zvejas intensitāti un zivju resursus, tikšot pārskatīts pēc diviem gadiem.

Arī vīri, kas ieguldījuši lielas pūles un līdzekļus kuģu un zvejas inventāra iegādē, uzskata, ka sabalansēšana ir vajadzīga. Piekrastes zvejnieks Vilnis Brikmanis "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka šopavasar, cik vien atļaujot laika apstākļi, ejot jūrā, taču guvums nekāds lielais neesot. Jūrmalciema kolēģi izteikušies, ka pāris reizes vilkuši labus reņģu lomus, bet tālāk uz ziemeļiem baltās zivis neesot rādījušās. Viņš uzskata, ka valdības akceptētais plāns ir vajadzīgs, lai ieviestu skaidrību zvejniecībā. "Ir jāmeklē alternatīvas, jo, strādājot tādos apstākļos, kādi ir pagaidām, ar zvejniecību neko prātīgu nopelnīt nav iespējams. Lai cilvēki izlemj paši. Tie, kas gribēs strādāt nozarē, tur paliks, bet pārējie aizies," teica V.Brikmanis.


Durbes sievietes dzied vislabāk

Liepājas rajona koru skatē, kas svētdien norisinājās Liepājas 1.ģimnāzijā, visaugstāko žūrijas novērtējumu ieguva Durbes sieviešu koris, informēja Liepājas rajona Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde. Bez tam visi Liepājas rajona kori skatē ieguva tiesības piedalīties šā gada Dziesmu un deju svētkos.

Žūrijas sastāvā bija mūziķi Māris Sirmais, Imants Kokars, Lauris Goss, Antra Purviņa un Inta Pīrāga, kā arī Ilze Ziņģīte, kura vērtēja tautastērpus. Katrs koris varēja iegūt līdz 50 punktiem. 1.pakāpe tika piešķirta kolektīviem, kas ieguva vairāk par 40 punktiem, 2.pakāpe – kolektīviem, kas guva vairāk nekā 30 punktus.

Durbes sieviešu koris saņēma 45 punktu novērtējumu, Liepājas rajona Kultūras nodaļas jauktais koris "Lira" un Grobiņas jauktais koris "Vēl" – 43,89 punktus, Aizputes jauktais koris "Kurzeme" – 43,67 punktus, Nīcas sieviešu koris – 40,33 punktus, Priekules Kultūras nama sieviešu koris – 40,17 punktus, Kalētu jauktais koris – 37,11 punktus, Cīravas jauktais koris – 36,33 punktus, Kazdangas jauktais koris – 33,44 punktus.

Pēc 6.maija būs zināms, kuri kolektīvi tiks izvirzīti reģionālajam koru pusfinālam, kas norisināsies 1.jūnijā. Pēc būtības tas būs cīniņš par labākā Kurzemes kora titulu un iespēju piedalīties lielajos dziesmu karos pašu Dziesmu svētku laikā.


Motociklists izārda Pāvilostas pelēko kāpu
Viktors Ulberts

Vides aktīvisti centīsies panākt krimināllietas ierosināšanu pret motociklistu, kurš ar savu braucamrīku drasējis pa Eiropas nozīmes biotopu – pelēko kāpu Pāvilostā – un nodarījis ievērojamus postījumus. Tie nejauši tika konstatēti pagājušajā nedēļa.

Filmētājiem atklājas bēdīga ainava

Organizācijas "Zemes draugi" pārstāve Guna Grimsta, kura gadiem ilgi cīnījās par lieguma statusu Pāvilostas pelēkajai kāpai un beidzot to panāca, "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka marta beigās uz pelēkās kāpas modināšanas svētkiem uzaicinātā Vides filmu studija nevarēja ierasties, tāpēc atbrauca uz Pāvilostu pagājušajā nedēļā, lai uzņemtu sižetu par šo unikālo dabas veidojumu. Taču liels bijis viņu un arī G.Grimstas pārsteigums, kad neskarta dabas stūrīša vietā viņi ieraudzījuši motocikla atstātas dziļas rievas kāpas segumā. "Tas nebija tā, ka kāds vienkārši iebraucis ar motociklu un atstājis slieci. Motociklists bija pamatīgi drasējis, riņķojis pa apli un atstājis tādas rievas kā mototrasē. Tik lielus un nopietnus postījumus pelēkajai kāpai es vēl nebiju redzējusi," sašutusi ir G.Grimsta.

Pāvilostas pelēkā kāpa ir viena no plašākajām pelēkajām kāpām un ir daļa no lielākā pelēko kāpu kompleksa Latvijā. Tajā ir sastopamas arī vairākas īpaši aizsargājamo augu sugas – smiltāja neļķe, sīpoliņu gundega u.c. Teritorija ir nozīmīga jūras piekrastes ainavas saglabāšanā, un tajā sastopami divi Eiropas nozīmes prioritārie biotopu veidi – pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju, kā arī pelēkās kāpas ar kokiem un krūmiem.

Izposta tūkstošiem kvadrātmetru

Konstatēt postījumus tika uzaicināti Liepājas Reģionālās vides pārvaldes speciālisti. Inspektori Roberts Bērziņš un Ingrīda Kalne pārbaudes aktā konstatējuši, ka dabas liegumā "Pāvilostas pelēkā kāpa" un Baltijas jūras krasa kāpu aizsargjoslā pie lieguma ziemeļu robežas ar motociklu ir izbraukāta pelēkā kāpa apmēram 3200 kvadrātmetru platībā. "Minētajā platībā ir izplēstas apļveida vagas 26 centimetru dziļumā. Motocikla iebrauktās pēdas iesākas pie ūdenstorņa un iet cauri lieguma teritorijai līdz iepriekšminētajai izbraukātajai vietai. Pārkāpums noticis vairākas dienas iepriekš," rakstīts pārbaudes aktā. Inspektori secinājuši, ka izpostīts Eiropas nozīmes biotops, taču nolēmuši administratīvo lietvedību neierosināt.

"Acīmredzot šajā jomā mums likumdošana nav sakārtota, jo inspektori nevar ierosināt lietu, ja nav zināma vainīgā persona. Taču mēs to tā neatstāsim," apņēmības pilna ir G.Grimsta. Pāvilosta nav liela pilsēta, un visiem ir zināms, kam pieder motocikli un kādi ir viņu saimnieku braukšanas paradumi. Pagaidām konkrētu personu nosaukt vēl nevar, taču vides aktīvistiem ir aizdomas, kurš varētu būt vainīgais. "Es došos pie jurista un konsultēšos par iespēju ierosināt krimināllietu. Par notikušo tiks informēta arī Vides ministrija," plašai rezonansei ir gatava G.Grimsta.

Motociklisti kļūst aizvien nekaunīgāki

Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova gan nav tik optimistiska. "Mums nav operatīvas darbības tiesību. Bez tam, lai konstatētu vainīgo, ir jāpierāda, ka tas ir viņš. Vajadzīga fotogrāfija. Riepu nospiedumi arī vēl nav pierādījums, jo vienādas riepas ir daudziem motocikliem," norāda I.Sotņikova. Ar līdzīgām problēmām LRVP inspektori jau bija saskārušies Pūsēnkāpā Nīcas pagastā, kur motosporta entuziasti bija ierīkojuši īstu mototrasi. "Ķiveres galvā, moči bez numuriem, un tikai aizplīvo garām inspektoriem. Ej nu pierādi, kurš tas bija!" piebilda I.Sotņikova.

Uz norādi, ka savulaik Bukuraga kāpu it kā izrakušais Džonijs Helde arī nebija zināms, taču policija uzsāka vainīgā meklēšanu, I.Sotņikova atbildēja, ka tas ir bijis cits gadījums, jo pārkāpums izdarīts ar buldozeru un tātad skaidrs, ka to izdarījis kāds no vietējiem. Bet motociklistu atrast nav nemaz tik vienkārši.