Kurzemes Vārds

18:44 Sestdiena, 4. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Apskats

Sazvērestības teorija – mīts vai realitāte?
Andžils Remess

Ja aprīļa un maija mijā no starptautiskām norisēm priekšplānā izvirzīsies Tuvie Austrumi un arī Kaukāza reģions, tad mūsu valsts politiskajā dzīvē turpinās vērpties atskaņas par skandāliem un skandāliņiem, kuru pamatā meklēsim saistību ar vēlēšanām.

Sitieni zem jostasvietas

Var jau būt, ka esam pārāk politizējušies un politiskās intereses mēģinām atrast arī tajās norisēs, kurās galvenie ir citi motīvi. Tomēr mēģināt saskatīt partiju intrigas liek tuvojošās Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanas, kurās cīņa solās būt ļoti nikna un tāpēc nav šaubu, ka politiķi izmantos (bet varbūt jau izmanto) visas iespējas tikt pie varas, arī sitienus saviem sāncenšiem zem jostasvietas.

Iespējams e–lietu ministrei Inai Gudelei demisionēt lika tikai šāda ranga amatpersonai necienīga rīcība – valsts līdzekļu izlietošana savas dzimšanas dienas svinībām. Taču, ja šo faktu cēla gaismā tikai desmit mēnešus pēc notikušā, tad saprotams, ka sākas minējumi par citiem motīviem. Piemēram, par Tautas partijas ieceri šūpot koalīciju. Vai arī par to, ka kriminālnoziegumos apsūdzētais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs cenšas atgādināt par savu ietekmi.

Var saprast Lemberga aizstāvjus, kuri tik nikni šausta Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroju un Ģenerālprokuratūru, un ziņa par to, ka KNAB divi darbinieki piesavinājās naudu, ir kā medusmaize, lai šīs organizācijas parādītu nepievilcīgā gaismā laikā, kad tuvojas Lemberga lietas nodošana tiesai. Taču šim korim pievienojies arī Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis, paužot, ka KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs jāsauc pie kriminālatbildības un jāvēršas arī pret ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kurš Loskutovu piesedzot. It kā taisnīga prasība, taču izteikta tieši tajās dienās, kad KNAB paziņojis, ka Tautas partijai nākas samaksāt vairāk nekā miljonu latu par to, ka Saeimas priekšvēlēšanu laikā tā pārtērējusi partijām atvēlēto summu.

Vai Kalvītis tikai izmanto iespēju, lai atmaksātu Loskutovam, kura dēļ pagājušā gada nogalē nācās atkāpties Kalvīša valdībai? Jo mēģinājums atstādināt no amata Loskutovu toreiz bija pēdējais piliens sabiedrības pacietības kausā. Bet varbūt tas ir ievadījums procesam, lai oranžie atgūtu valdības vadītāja posteni? Ja Ministru prezidents Ivars Godmanis panāk Loskutova atstādināšanu, tad atkal var sākties sabiedrības protesti, un šoreiz atkāpties nāktos Godmanim. Bet, ja nerīkosies Godmanis, tad, kā teica Kalvītis, tāda valdība nevar funkcionēt. Un tas tikai nozīmē, ka pret Godmani vērsīsies Tautas partija.

Iespējams, tās ir tikai sakāpinātas fantāzijas radītas sazvērestības teorijas. Un tomēr visa šī uzvirmojusī kņada liek domāt, ka briest politiskā nestabilitāte. Notiek pārgrupēšanās, partijām meklējot sabiedrotos vēlēšanām, liela nozīme labākas starta pozīcijas iegūšanai vēlēšanu maratonam ir gan pašvaldību reformai, par kuru ir domstarpības, gan iespējai vēlēšanu priekšvakarā atrasties pie valdības stūres. Un nupat tapa viena jauna partija, bet rudenī taps vēl viena, un nav šaubu, ka pie varas esošajiem tie būs nopietni konkurenti. Jā, varbūt jaunie spēki balstīsies uz populismu, taču, vai tad tas savulaik nebija arī "Jaunā laika" pamatā, kad šī partija ieguva tik lielu piekrišanu?

Pretrunas mazina cerības

Tuvākajā laikā ASV būs uzmanības centrā galvenokārt divu norišu dēļ. Pirmkārt, tuvojas kulminācijai prezidenta amata kandidāta noteikšana no Demokrātu partijas. Otrkārt, Savienotās Valstis, būdamas vidutājas miera noregulēšanai Tuvajos Austrumos, ir šo procesu izkustinājušas no sastinguma punkta.

Hilerija Klintone apstādināja Baraka Obamas uzvaras gājienu, un tomēr viņas pozīcijas ir ļoti nedrošas. Lai 4.novembrī spēkotos ar republikāņu kandidātu Džonu Makeinu, Klintonei jāuzvar priekšvēlēšanās visos atlikušajos astoņos štatos. Taču viss var izšķirties nākamnedēļ divos štatos, no kuriem vienā Klintones izredzes ir vājas, un Obamas uzvara tajā nozīmētu, ka cīņa ir beigusies.

Bet ASV iniciatīvas Tuvajos Austrumos, kaut arī izkustinājušas situāciju, tomēr pretrunas reģionā ir pārāk lielas, lai būtu cerības drīz panākt risinājumu. Savienoto Valstu eksprezidentam Džimijam Kārteram izdevās pārliecināt palestīniešu radikālo grupējumu "Hamas" sākt risināt jautājumu par miera līgumu ar Izraēlu, un grupējums pat piedāvāja Telavivai vienoties par pusgadu ilgu pamieru. Taču Kārtera pašdarbību asi kritizēja Izraēla, kura uzskata, ka pamiers ir tikai manevrs, lai "Hamas" bruņotos un sakopotu spēkus jauniem uzbrukumiem. Ka Izraēla ir vairāk panākusi, bloķējot degvielas piegādes palestīniešu apdzīvotajām teritorijām, un tas ir ne tikai mazinājis grupējuma kaujasspējas, bet arī palestīniešu atbalstu tam. Kaut arī starptautiskā sabiedrība ir sašutusi par šādu Izraēlas rīcību, jo Gazas joslā degvielas trūkuma dēļ apstājusies transporta kustība un astoņdesmit procenti iedzīvotāju palikuši bez ANO humānās palīdzības, Telaviva uzskata, ka tas ir iedarbīgs līdzeklis, lai "Hamas" pārtrauktu apdraudēt Izraēlu.

Tiesa, Izraēla cenšas izmantot arī diplomātijas iespējas. Tā piedāvājusi atdot Sīrijai stratēģiski svarīgu reģionu, par to prasot tai pārtraukt atbalstīt ne tikai "Hamas" un Libānas radikāļus, bet arī Irānu, kuru uzskata par savu galveno ienaidnieku.

Cīņa par Kaukāzu

Šķiet, nav jāpierāda, ka Rietumu un Krievijas attiecības kļūst arvien saspīlētākas. Bijušais Krievijas valdības vadītājs Mihails Kasjanovs pat uzskata, ka pozitīvas sadarbības iespējas pazaudētas jau deviņdesmito gadu vidū, kad Krievija sāka iet pa konfrontācijas ceļu, un tagad tā rada draudus saviem kaimiņiem.

Visvairāk tas attiecas uz Kaukāzu, kur Maskava sāka zaudēt savu lomu, kā uzskata Ingušijas pirmais prezidents Ruslans Auševs, gribot visus jautājumus risināt tikai no spēka pozīcijām. Līdz ar to arī Kaukāzs sāka radikalizēties, šķelties reģionos, un, ja neko daudz vairs nedzird par Čečeniju, tad tas nenozīmē, ka tur jau būtu miers.

Toties pašlaik draudīgākā situācija ir Gruzijā. To veicina ne tikai lielais ieroču daudzums un karstās galvas. Lai apturētu Gruzijas pievienošanos NATO blokam, Maskava aktivizējusi savu skaldi un valdi politiku, pastiprinot atbalstu separātiskajām Abhāzijai un Dienvidosetijai, un tās jau sāk sevi uzskatīt par Krievijas sastāvdaļu.

Stāvoklis tik draudīgs arī nav, kā viens otrs uzskata, ka jebkuru brīdi starp Gruziju un Abhāziju var sākties karš un atkārtoties deviņdesmito gadu sākuma konflikts, kas prasīja ap desmit tūkstoš cilvēku dzīvību. Taču incidents, kad virs Abhāzijas tika notriekta Gruzijas lidmašīna, bija nopietns brīdinājums. To izskatīja arī ANO Drošības padomes sēdē, bet ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija pieprasīja Krievijai pārtraukt separātistu atbalstīšanu.

Nebūtu nopietni uzskatīt, ka Krievija to ņems vērā, arī Rietumi diez vai spers kādu soli tālāk šajā virzienā, bet tas gan skaidrs, ka, tāpat kā nesen Kosova, tagad Gruzija kļūst par kārti lielajā politiskajā spēlē, kuru izmantos kā vieni, tā otri, lai nostiprinātu savu ietekmi pasaulē.

Latvijā
Top jauna partija – "Pilsoniskā savienība".
KNAB darbinieki piesavinās lielu naudas summu.
Vairākām partijām liek atmaksāt Saeimas vēlēšanu kampaņā pārtērētos līdzekļus.

Apšauba Alekseja Loskutova atbilstību KNAB vadītāja amatam.

Pasaulē
Jauni risinājumi miera noregulēšanai Tuvajos Austrumos.
Briest konflikts starp Gruziju un Abhāziju.
Irākā atkal uzliesmo vardarbība.

Hilerija Klintone pagarina cīņu par ASV prezidenta amata kandidātu no Demokrātu partijas.